Šodien beidzot saņēmos izkustināt slinkās kājas. Atceroties Baibas stāstīto, pamēģināju skriet gar Izēras (l'Isère) upi. Tur iet velo/pastaigu celiņš, bet zemāk, tuvāk upei, šaura zemes taciņa. Tur patīkamāk skriet, ceļi tik īpaši nejūt.
Nu tad pie tramvaja tilta sāku un apskrēju apkārt kampusam. Domāju, ka varētu tikt pa auto tiltu otrā pusē un skriet atpakaļ, tomēr negribējās līst augšup pa brikšņiem, kā arī, meklējot apkārtceļu, jau iemaldījos tajā kampusa daļā, kur nebiju bijis. Tad nu izrikšoju tam visam cauri. Glītas un parastas ēkas mijas viena ar otru. Modernais tramvajs brīžiem kontrastē. Tenisa kortu daudzums pārsteidz! Un tā jau ar biju pie savas mājas. Kopā - 7km, ~45min. Temps kā parasti.
Nav jau vairs nebeidzamais Heverlee mežs, tomēr arī neslikti. Kad būšu vairāk formā, varēs skriet augšup Bastīlijā, vismaz nedaudz... Toties dzīvība arī te. Satiku divus zaķus, kas ātri aizcilpoja prom no takas. Arī bariņš putnēnu tur plivinājās. Vairāk gan ne - pārāk intensīva cilvēku kustība.
Tātad, skriet varēšu! Redzēs kā ar citiem sportiem. Jo mācības izskatās nopietnākas. Beidzot kārtīga fizika!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru