Brīvbrīdis ar mērķi - Čau Brisele un Lēvene!

Zīmīgs uzraksts uz ielas Briselē! Vai tad ne tā?

Beidzot esmu diplomēts! Kā tad tā, vaicāsiet? Nu pavisam vienkārši, kā jau daudzās Eiropas universitātēs, arī Lēvenē diploma drukāšana ir ārkārtīgi smags process. Nu, ok, diploms patiesi ir lielāks kā LU, nedaudz vairāk stila elementu, divu universitāšu vadītāju paraksti (Tas mans EMM stāsts), taču pa lielam - gaužām vienkāršs diploms. Diploma apliecinājumu es biju dabūjis jau tūdaļ pēc absolvēšanas, arī pašu diplomu es būtu varējis saņemt pa pastu jau vasaras sākumā, tomēr rindiņa vēstulē par to, ka universitāte neuzņemās nekādu atbildību par sūtīšanu, pie tam par to prasa 15 eiro, lika man izdomāt kādu citu variantu. Par laimi, Lēvenē ir palicis prāvs pulciņš studiju biedru - viens izpalīdzēja ar diploma izņemšanu un pieskatīšanu, kamēr pats atbraukšu pakaļ. Un tā nu iekrita, ka pirmo nedēļas nogali oktobrī izdomāju pavadīt nevis Parīzē, bet gan apvienojot lietderīgo (diplomu) ar patīkamo (draugu apciemojumu)!

Briseles pastaigu pī-pauzē

Īsumā sakot, sestdienas rītā jau sēdēju autobusā uz Briseli, kur, satiekot Erasmus laika biedru Marko un alfieti Rūtu, patīkamās pastaigās un sarunās pavadījām dienu, apskatot man vēl neredzētus Briseles stūrus, baudot lielisko Beļģu alu un notiesājot pirmo garšīgo Vol-au-Vent ar vistu savā mūžā!

Zilas debesis Beļģijā! Nemeloju! Esot jau 2 nedēļas no vietas

Vakarpusē kopā ar Marko devāmies inspicēt manu Lēveni! Satiekot Pāvelu, Cēzaru, Abitošu un Satišu, kārtējo reizi varēju pārliecināties, ka labs beļģu alus Oudemarktā joprojām ir lieta pati par sevi! Kur nu vēl sarunas un smiekli par to, kā katram sokas un ko katrs ir pēdējā laikā paveicis. Izstaigājām arī vecās ballīšu takas, padejojot De Rector un 7 Oaks. Arī tur viss notiek kā pienākas.

Izbaudot Oudemarkt

7 Oaks ar savu neaprakstāmo šarmu

Ar naktsmājām izlīdzēja Cēzars, kurš nu kopā ar draudzeni mitinās vienā no skaistākajām Lēvenes vietām - Lielajā Begināžā - universitātes īpašumā esošajā seno māju ansamblī, kuru veidojušas begīnes (turīgās atraitnes un dāmas, kas nevēlējās vairs precēties, tomēr negribēja arī atteikties no savas turības, kļūstot par mūķenēm).

Skats pa naktsmītnes logu

Pēc laba miega 17.gs mājiņā, bija pienācis jau krietns rīts un devāmies atkal izlocīt kājas. Pateicoties lielai veiksmes devai, izdevās noķert savu diplomu, kas nebija tik triviāli, jo kursabiedrs, pie kura to biju atstājis, šajā laikā bija devies tālākā ceļojumā.

Aptuveni šādi izskatās mans iegūtais diploms. Dāma komplektā neietilpst

Un tad jau klāt pusdienas manu biedru iecienītajā Amici miei restorānā, gards beļģu Chimay bleue neticami saulainā pēcpusdienā un jāsaka atā draugiem, Lēvenei, Briselei un Beļģijai līdz nākamai reizei!

Paldies par pozitīvo lādiņu un smieklu devu!

Lēvene. Gluži tāda kā vienmēr!

P.S. Praktiskai info: Parīze-Brisele ērti sasniedzama ar vilcienu pusotrā stundā (ja laicīgi rezervē, tad cenas ir gana draudzīgas - no 30 Eur vienā virzienā), vēl ir idBus (no 15 Eur vienā virzienā), taču es braucu ar Eurolines (pērkot vēlu ~20 Eur vienā virzienā), kas katru virzienu brauc ~4h - labs laiciņš, lai pabeigtu kādu grāmatu!

tomēr cita pasaule

Izlasot nelielo stāstiņu par no interneta piegādāta figūrzāģa gaitām, uzsitās tāda jauka un nostaļģiska sajūta par laiku Beļģijā un neprognozējamo ikdienu... Te ielikšu rezumē citātu, ceru, ka autors neiebildīs:

Beļģijā dzīvojošs ārzemnieks internetā pasūta galdniecības instrumentus no Lielbritānijas. Beļģijas karaliskā pasta kavēšanās dēļ prece tiek piegādāta piecas dienas pēc nolīgtā termiņa. Piegāde tiek veikta laikā, kad normāli cilvēki strādā. Neatrodot kaimiņus, paka tiek nogādāta aptiekā, kur man pilnīgi nepazīstama persona parakstās manā vārdā par preces saņemšanu! Nākamajā dienā, neprasot uzrādīt nekādus dokumentus, neparakstot nekādus dokumentus, šī paka tiek nodota manai sievai. Fantastiska uzticēšanās cilvēkiem! Citu reizi manis pasūtīto galda datoru pieņēma jaukais hipijs, kurš dzīvo ielas pretējā pusē. Viņam ir ap 50 un viņš nekad nav strādājis. Bet šķiet absolūti uzticams un lāga zēns.

/no Amizantā Beļģija - inovatīvi risinājumi pasta piegādes optimizēšanā!/

Justies Lēvenē

500-ais ieraksts (sameloju, 2us neesmu piebeidzis). Un atkal esmu Lēvenē (Nu labi, neesmu, bet tikko biju)!

Nu jau ir pagājuši divi ar pusi gadi, kopš iesāku šo blogu ar pavisam vienkāršu domu - brīvos brīžos informēt savus radus/draugus/paziņas vienkāršā un uzskatāmā veidā par savu dzīves ritējumu un interesantākajiem notikumiem, jo tajā brīdī biju devies prom - studēt. Studēt Beļģijā, Lēvenē.

Laiks ir skrējis uz priekšu. Notikumu ir bijs daudz, pieredzes un gadu bagāža arī ir nākusi klāt. Gribas domāt vai vismaz cerēt, ka arī zināšanas! Nezinu vai ir bijis interesanti lasīt. Ceru, ka katrs ir atradis kaut vienu jēdzīgu un sev derīgu lietu šajā ziņu pulkā. Bet ne par to stāsts.

Es atkal esmu Lēvenē. Sarunājām. Ar studiju laika biedriem, ka jāsatiekās. Un domāts - darīts! Jau atkal sanāk mīt šauro ielu bruģi, dzirdēt bravūrīgo studentu klaigas, kartupeļu frī eļļaino smārdu, paejot garām fritērijai un visbeidzot ieraudzīt arī viņus - smaidīgus, priecīgus, jokojošus. Gluži tāpat kā senāk! Bet tomēr lietas ir mainījušās. Mēs esam palikuši vecāki, Lēvenē ir salabots Bongenotenlaan galā esošais laukums, no trūcīgiem studentiem pa lielam esam kļuvuši par labi atalgotiem kompāniju darbiniekiem vai doktorantūras studentiem. Bet tas nav mainījis galveno - auru, kāda bija tad un kāda ir joprojām. Un šī aura joprojām ir pārsteidzoši mierīga un pievilcīga. Nevajag ne runāt, ne domāt, ne darīt un tāpat ir forši! Smaids uz sejas, sirdī prieks.

Es nezinu kā tas tā rodas. Varbūt, ka toreiz mēs visi bijām kā slapjas žurkas (jā, no Beļģijas ikdienišķā lietus galīgi izmirkušas), kas bija uzkāpušas uz sveša kuģa un meklēja iespēju patverties. Un tā mēs viens otru atradām un kopā jau bijām makten liels žurku bars, kas spēja tieši kopā ne tikai izdzīvot, bet arī dzīvot un piedzīvot. Tagad gan es to visu glorificēju, bet tas te patiešām iederas! Un ko tad mēs darījām satikšanās reizē? Principā divas lietas - izklaidējāmies un barojām pīles. Bet tam visam pa virsu bija miljons sarunu, kas ļauj uzzināt kā vienam otram klājas, kādi plāni nākotnei un visu citu svarīgo!

Un kas par visu šito? Es ceru, ka Jums visiem ir tāds cilvēku pulks, ar kuriem satiekoties nevajag ne vārdus, ne darbus, bet smaids jau ir garantēts. Un ja vēl nav, tad ceru, ka drīz atradīsies, jo patiess smaids un sirsnīgums taču dzīvē ir tik būtisks.

P.S. Laiks tur joprojām ir nejedzīgs. Nez vai pat ar globālo sasilšanu tur kas uzlabosies.

Sirmie mati

Čau! Starp slinkošanu un kalnu iekarošanu ir laiks ko ierakstīt arī šajā vietnē. Viena lieta, ko solīju, bet tā arī neuzrakstīju par Lēveni ir sākotnējās izmaksas.. Cik tad maksā būt studentam ārzemēs. Precīzāk - cik maksā sākt studijas ārzemēs... Ievākšanās, sākuma maksas, utt. To izstāstīšu par Grenobli (iekavās pieliekot izmaksas no Lēvenes, ko vēl atceros). Un, Ome, neuztraucies, man ir ko ēst!

• Dzīvesvieta - tas ir depozīts + pirmā mēneša maksa 300+301 Eiro (Lēvenē bija 250+250 '+250 Eiro' vienreizējā maksa par reģistrāciju, ūdeni, elektrību, utt)
• Transports - sabiedriskā transporta kartiņa visam gadam 210 Eiro (Lēvenē - 42+20 Eiro Velosipēds un tā apdrošināšana + 50 Eiro depozīts)
• Ievākšanās nieki - palagi, spilvens, trauki, utt. Šeit man ir paveicies, jo Baiba atstāja lielāko daļu savu rīku. Tā kā iztērēju tik pāris štrumentos, dvielī, utt. ~50 Eiro (Lēvenē bija jāpērk gultasveļa, toties bija trauki ~50 Eiro)
• Sports - Esmu ieguvis universitātes sporta karti 20 Eiro + samaksājis par slēpošanas karti 30 Eiro + volejbolu 20 Eiro par pusi gada. (Lēvenē gāju uz sporta zāli, ja atceros pareizi ~80 Eiro par gadu)
• Papildus apģērbs, apavi - tā kā atvest visu nav iespējams, tad vajag šo to iegādāt. Grenoblē ne tik daudz, jo daļu mantu sūtīju no Beļģijas, daļu jau biju atgādājis iepriekš - kopā ~50 Eiro (Lēvenē līdzīgi - apģērbs, u.c. nieki ~50 Eiro)
• Pārtiku atsevišķi neizdalīšu, lai gan sākumā iegādājos garšvielas, eļļu, utt. Liekas, ka tas arī viss.

--------

Cik sanāk kopā? Grenoblē ~1000 Eiro (Lēvenē ~1050 Eiro). Nu jā, diezgan. Sanāk jau saņemt arī kādus 300 no tā atpakaļ, tomēr sākumam ir jābūt gatavam...

Lēvenes (Beļģijas) izvēle: (Alus) krogs

Ja jau pieminēju, ka dzēriens manuprāt nāk kopā ar tam labāko vietu - alus krogu, tad saprotams, ka jāpastāsta jums, kura, manuprāt, ir labākā vieta šo dzērienu baudīšanai.

Ja runā par vietu, kur ir prieks satikties un kur satikšanās ir galvenais pasākuma iemesls, tad STUK cafe ir tam piemērotākā vieta. Tur būs vieta sapulcēties lielākam bariņam. Ja paveiksies, tad (piemēram, svētdienas vakaros) tiks gūts arī kulturāls baudījums. Ja paliks garlaicīgi, tad var uzspēlēt kādu spēli. Bez tam ir pieejama plaša dzērienu izvēle (patīkama izmēra tēja ar gabaliņu šokolādes), arī alum. Šo vietu no sirds iesaku!

Ja gribas satikties kādā vietā un nemaksāt par to neko, tad var ieteikt Pangaea cafe, kas principā ir bāra lete un bariņš galdiņu ar krēsliem vienā telpā. Kā tad par brīvu? To jau esmu rakstījis - esot biedram ar Pangaea krūzīti var saņemt bezmaksas kafiju un tēju cik vien lien! Ja šī vieta sanāk pa ceļam (sociālo zinātņu studentiem ta noteikti ir), tad ideāli.

Ja satiecies ar cilvēkiem, kam arī garšo labs alus, tad feina vieta ir Den Brosser krodziņš uz Oude Markt. Tajā ir vecmodīga atmosfēra, ērti beņķi, lasāmas dažādas avīzes, kā arī ļoti labs alus piedāvājums. Pie saviem 20 sanāk. Tur ir iespēja arī nobaudzīt lielu daļu beļģu īpašo Trappist alu.

Ja esi Briselē, tad ir vieta, kur noteikti jāaiziet. Nav svarīgi, vai esi alus patērētājs vai nē, tomēr - alus ir laba daļa beļģu kultūras. Vietas nosakums ir Dellirium krogs, kas nu jau tālajā 2004. gadā izpelnījās Ginesa rekordu grāmatas ierakstu par 2004 dažādu alu piedāvāšanu klientiem. Un lielākā daļa no šiem aliem ir ražoti Beļģijā. Vēl šodien šis skaitlis ir iespaidīgs, lai gan liekas, ka nedaudz samazinājies. Atmosfēra tur ir īpatnēja - kā tādā citādas mākslas muzejā - jo alus ir tik dažāds un pat īpatnējs, ka ko jaunu atrast izdosies katram. Pie tam, bārmeņi, kas alus piedāvājumu pazīst ja ne gluži kā savus 5 pirkstus, tad kādus četrus noteikti, palīdzēs doties šajā īpatnējajā garšas piedzīvojumā! It īpašī vakaros, kad tur ir ne tikai tūristi, bet arī vietējais kolorīts, blakus ūdeni tecina čurājošā meitenīte un visapkārt virmo rosīgā Briseles vecpilsētas aura.

Kāds tad šeit ir rezumē? Apciemojiet STUK cafe, ja iespējams, tad svētdienas vakaros, kad tur notiek bezmaksas džeza koncerti. Savukārt, ja esat Briselē, tad nelaidiet garām Delirium krogu!

Lēvenes (Beļģijas) izvēle: Dzēriens

Ja par ēdienu iegādi pastāstīts, var arī ko minēt par dzērieniem. Sāksim ar dzērieniem mājās, tad ārpus mājas.

Ko gan dzert mājās? Ūdens no krāna nav īpaši garšīgs (kāds, kas pie manis pabijis, teiks - maigi sakot). Tad nu to var uzlabot ar kādu šķīstošo vitamīnu tableti. Var pirkt ūdeni veiklā, tomēr tas ir jānes. Var dzert tēju (palies par pašu audzētajām un vāktajām piparmētru, melises, u.c. tējām, ar ko mani mīļie mani lutināja). Var pirkt ko vairāk - ledus tēju, limonādes veikalā - tomēr tas viss ir jānogādā mājās. Es pārsvarā pārtiku no tējas. Tomēr gribējās arī ko līdzi uz lekcijām - tad nu tam ik pa laikam iegādājos kofeīna krātuves - CocaCola vai Pepsi bundžiņas. Ērti, salīdzinoši lēti (pērkot vairumā ap 20 santīmiem viena), un vismaz līdz paņemami. Uz vietas universitātē tas pats prieks maksā ap 60 santīmiem.

Tad mājās, ko būtu gan jāsaprot kā pašu organizēts piemājas pasākums, var malkot alu, vīnu vai ko stiprāku. Alum problēma tā, ka parastais (Stella, Jupiler) nav īpaši garšīgs, savukārt speciālāki ir dažādi jādzesē, kā arī jādzer no glāzēm, bez tam pudelē ir tikai viena glāze - tas rada dažādus sarežģījumus - līdz ar to ķēpa sanāk un baudījums nav tik liels. Tāpēc bieži vien izvēle krita par labu vīniem. Labs un garšīgs vīns nopērkams par pāris Eiro, pie vakariņām, siera galdiem vai kā tāda tieši laikā. Ja gribas ko stiprāku - iesaku beļģu Jenever. Vietējais stirpais dzēriens, kam mūsdienās jau uzradies liels daudzums dažādu garšu. Protams, arī rumu ar kolu sataisīt ir gana vienkārši un izdevīgi.

Tomēr ne vienmēr ir vēlme ko taisīt mājās - ātrāk, ērtāk un pieejamāk ir satikties pilsētas centrā kādā no daudzajiem beļģu krogiem. Katrs citādāks, ar garāku vai īsāku dzērienu listi, uzkodām vai bez, studentiskākām cenām vai nē. Tomēr lieta viena - te dzērienu pasniedz pareizi atdzesētu un pareizā glāzē. Cik tas maksā? Jā, kādas 2 vai 3 reizes vairāk, nekā pērkot alu pudelē veikalā, tad to mājās dzesējot un ielejot kaut kādā glāzē. Tas ir sākot no 2 Eiro par parastu gaišo alu līdz 3-4 eiro par specifiskiem, stiprajiem beļģu aliem. Tomēr krogā tas viss tiek pasniegts kā māksla, ļaujot tev nesteidzīgi izbaudīt laiku ar saviem draugiem, klīstot nebeidzamu sarunu plašumos.

Bezalkoholisko dzērienu cenas ir līdzīgas lētākajam alum un parasti sākas turpat pie 2 Eiro. Ja gribas ko vairāk kā kolu, pakas sulu, minerālūdeni vai tēju, tad cenas aug uz augšu. Ja gribas kokteiļus, kur nu vēl alkoholiskus, tad cenas var uzkāpt līdz pat 10 Eiro par ne jau nu pusi litra, bet labi ja 0.3 litru glāzīti.

Kaut kādi tādi ir mani novērojumi par dzērieniem Beļģijā. Kāda ir mana izvēle? Noteikti vēss, īpašs beļģu alus savā īpašajā glāzē kādā nesteidzīgā, nu jau no smēķētājiem brīvā alus krogā ar koka galdiem un krēsliem, kur nesteidzīgi var izbaudīt pirmkārt - sabiedrību, otrkārt - garšas pilno dzērienu.

Lēvenes (Beļģijas) izvēle: Transports

Šo jautājumu jāsadala kategorijās: Pilsēta, Piepilsēta, Valsts.

Pa pilsētu pārvietoties - šaubu nav. Velosipēds ir tavs draugs. Lēvenē to iespējams izīrēt uz gadu par aptuveni 50 Latiem tā, lai nebūtu jāuztraucas arī par remontiem. Ja sanāk būt ilgāk, ir vērts tādu nopirkt. Man draugi apgādājās ar jēdzīgiem par 35Ls. Tad nu nedaudz vēl sanāk drošas atslēgas iegādē, kā arī remonta izdevumos, bet ilgtermiņā noteikti atmaksājas. Vismaz nav jāsadzīvo ar kaut kādu Velo riteni, jo tur lielas izvēles nav. Tīrā veiksmes spēle. Ritenis noderēs braucot uz lekcijām, satikties ar citiem, uz staciju, vakaros, arī nelielos izbraucienos tuvējā apkārtnē. Plus tas būs treniņš kājām un pārējam ķermenim!

Ja vajag pārvietoties tālāk - lidosta, Brisele, Lēvenes blakus ciemi, tad izdevīgs ir autobuss. Iepriekš pērkot biļeti par 9 Eiro, viens brauciens maksās 1.60 Eiro. Un tas derīgs 2 stundas. Piemēram, veikli iepērkoties IKEA, var abus virzienu izbraukt par 1.60 Eiro. Arī uz Briseles starptautisko lidostu viegli būs nokļūt ar autobusu. Sāk kursēt jau rīta agrumā līdz vēlai naktij. Un 1.60 Eiro pret 5.60 Eiro ar vilcienu ir vērts ietaupīt, lai arī pazaudēsi kādas 30 minūtes ceļa laika. Viņiem gan ir niķis - reizēm kādu dienu bez brīdinājuma streikot! Tad nu stāvi un gaidi kā muļķis... Un buss kā nenāk, tā nenāk.

Ja ir vēlme apskatīt Beļģiju, tad lielisks variants ir līdz 26 gadus veciem cilvēkiem domātais GoPass (blogā jau pieminēts), kas izmaksā 5 Eiro vienā virzienā. Ja ceļš nav tāls (Brisele, Antverpene, Jaunā Lēvene, utt.), tad brīvdienās lētāk maksā Weekend ticket. To vērts pārbaudīt. Principā tas arī viss. Nopērc biļeti un brauc! To var izdarīt internetā, pie kases vai automātā (tur gan vajadzēs beļģu bankas karti). Skatījos, ka var ņemt arī velosipēdu līdz (jo ir vietas, kur ar vilcienu vien netiksi, bet autobusi nav tie uzticamākie). Tas ir saprātīgās cenās, tomēr neizdevās izmantot.

Ja ir doma doties kaut kur nedaudz pāri robežām, tad ir vērts paskatīties īpašos piedāvājumus (b-europe.be lapā) - tie mēdz būt uz Nīderlandi, Parīzi un Lilli, arī Ķelni. Ja gribas lidot, tad Ryanair un WizzAir piedāvā palielu skaitu galamērķu no Brussels Charleroi lidostas (nokļūšana līdz un no tās maksā 8 Eiro (3 Eiro autobuss un 5 Eiro GoPass vilcienam). No Briseles starptautiskās lidostas lido arī EasyJet, kas var piedāvāt labas cenas pāris galamērķiem. Citādi - vēl var atrast lētas TGV vilciena biļetes uz Franciju, tās gan jāpērk tieši 3 mēnešus iepriekš, var paskatīties šeit! Katrā ziņā, arī transporta ziņā var just, ka Beļģija ir Eiropas centrā. It īpaši saprātīgo cenu kategorijā!

Tomēr - Lēvenes izvēle transporta ziņā pilnīgi noteikti pienākas velosipēdam! Nekas nav uzticamāks, kā tavs mīļais velosipēds, kas ikvienā vietā Lēvenē tevi var nogādāt ilgākais 15-20 minūšu laikā!

Lēvenes (Beļģijas) izvēle: Neveselīgā uzkoda

Katrā valsti sanāk ir dažāds sortiments neveselīgajām uzkodām. Un Beļģija nav izņēmums. Nav jau tā, ka ļoti aizrautos ar tādu ēšanu (tā jāsaka mammai un omēm), tomēr kaut ko tomēr esmu iemīļojis vairāk kā citas lietas.

Kā uzkodu pie kino, kā arī citos pasākumos varētu minēt Lays Pickle chips - Čipsi ar marinētu gurķīšu garšu. Nezinu kādu ķīmiju viņi tur ir iegrūduši iekšā, tomēr garšo līdzīgi kā mazo Spilvas gurķīšu burkas saturs. Es jau smējos, ka tā ir eiropiešu versija Krievu tradicionālajam uzkožamajam gurķītim.

Vēl līdzīgā lomā bija rieksti garšvielu apvalciņā - arī Everyday sērijas produkts. Patiešām garšīgi! It sevišķi, kad šis apvalciņš pārplīst pušu un izšķīst uz mēles. Ņam! Neatceros vai tik ne zemesrieksti tur iekšā.

Arī Everyday sērijas produkts ir saldā maize, kas atgādina ko līdīgu galīgi mīkstam pumpermiķelim. Tāda interesanta kūka kuru nevar beigt ēst. Arī pa lēto...

Tomēr ir viena lieta, ko nav iespējams pārspēt. It īpaši vasaras sezonā (Ha, ha - Beļģija un vasara..). Tas ir Cornetto saldējums. Mans mājas biedrs Hans mani saslimdināja ar patiku pret šo te saldējuma briesmoni. Vafeļu konusiņš ar parasti vaniļas saldējuma pildījumu un pārīti šokolādes klekšu pa virsu. Del Haize veikalā 8 gabalu iepakojums maksā tikai 1.20 Eiro, tas ir 10 santīmi par vienu! Ārprāc! Un garšo ar labi. Labs veids kā sevi motivēt mācībām - izlasi desmit lapas un dabūsi vienu Cornetto!

Tātad rezumē - Cornetto saldējums!

Lēvenes (Beļģijas) izvēle: Pārtikas sagāde

Šeit apkopošu taupīgā latvieša iepirkšanās stratēģiju Beļģijā! Tā kā veikalu daudz, tad arī secinājumi sakrājušies.

Pirmkārt - iepirkšanās - tas ir darbs, kas jāieplāno, jo veikalu darba laiki reti kad izstiepjas līdz 20, kur nu vēl 21. Arī izvietojums reti kad ir pa rokai - protams, ja tev ir auto, tad vari justies ļoti komfortabli! Ja tev ir velo, tad kaut nu tev būtu lielāka mugursoma vai bagāžnieks ar stiprinājumiem. Ja tev ir tikai kājas, tad jūtu līdz...

Tad nu pazīstamākās ir šādas veikalu ķēdes - Carrefour, Colruyt, Spar, Del Haize, Lidl, Aldi. Ir vēl Nachtwinkel, kas darbojas no vēla vakara līdz agram rītam un pārsvarā domāti alkohola iegādei (Beļģijā tam nav laika ierobežojuma, tik vien kā pēc pusnakts nedrīkst to darīt uz ielas), tomēr čipsus un varbūt ko ēdamu tur arī atradīsi. Liekas, vienreiz atradām pat miltus!

Ja gribi iepirkties svētdienā, tad jāizmanto Carrefour Express veikali, kuros ļoti jūtams uzcenojums. Kā nekā - express serviss. Tāpēc labāk iepirkšanos ieplānot no pirmdienas līdz sestdienai.

Lētākā pārtika atrodama Lidl un Aldi veikalos, tomēr tā ir tikai par kādu centu (un ne vienmēr) lētāka kā Colruyt, Carrefour un Delhaize lētā produkcija, kas vismaz izskatās dabīgāk par vācu maģiskajām desām Lidl. Tad nu Colruyt Everyday (katru dienu) produkti bija mani iecienītākie - musli brokastīm, maize, salami desa, siers, margarīns, margaritas picas - vakariņām vai vieglām pusdienām. Olas, kā izrādījās, lētākas ir Carrefour Discount (atlaides) sērijā. Bet būtībā jau viņas līdzīgas. Colruyt man iepatikās, jo tur cenas bieži vien bija zemākas lielākiem iepakojumiem. Arī augļu/dārzeņu klāsts tur ir iespaidīgs, ir no kā izvēlēties. Tomēr nesezonā - veselīgie dārzeņi un viskas cits ir padārgs, tā vien aicinot nopirkt saldētas desas pa lēto.

Kaut kad vēlāk pamanīju, ka liela daļa Colruyt Everyday produktu ir man blakus pie mājas veikalā Spar. Citādi tur viss ir makten dārgāks, tomēr makaronus, burkānus, cukini, šampinjonus, gurķus, kā arī iemīļotās saldētās picas nopirkt tur varēju. Tā kā uz veikla apmeklējumu varēja ietaupīt vidēju 30 minūtes. Ja vajadzīgs kas speciālāks - kūka, mazāka izmēra gaļa, mērces, specifiskāki dzērieni, saldumi - tad labāka izvēle ir Carrefour un Del Haize veikali. Tie atgādina tādus mazākus Rimi. Savukārt tas pats Colruyt ir kā liels SuperNetto ar lielu un kvalitatīvu preču klāstu - radīts, lai pirktu vairumā! Un ar auto!

Kas vēl tipiski (gluži kā pie mums Latvijā) - veikaliem ir savas atlaižu kartes. Carrefour uz gadu iedod studentiem 5% atlaidi, vari arī krāt punktus, kuriem gan jātērē padaudz... Colruyt ar karti iegūstamas speciālas atlaides.

Tad nu rezumē: Iesaku Colruyt, jo tajā ir plaša izvēle un saprātīgas cenas. Tomēr specifiskām lietām ir izdevīgi izmantot arī citus veikalus.

P.S. Colruyt veikalos parasti notiek padaudz degustācijas vienlaikus, kas bieži vien izpaužas kā čupiņa ar bezmaksas ņammām uz plauktiņa. Tad nu krekerus, cepumus, pat šokolādes un vīnus iespējams saēsties/sadzerties pat veikalā esot!

Lēvenes (Beļģijas) izvēle: Mobilais Telefons

Kuru tad no zvēriem izvēlēties? Kas maksās mazāk, ļaus gūt lielāku labumu par to pašu cenu!? Atbilde atšķiras no mobilo sakaru lietošanas biežuma.

Principā Beļģijas mobilo sakaru tirgū darbojas 3 lielie vaļi - BASE, Mobistar un Proximus. Tad pastāv čupa mazāku brīnumu, kas principā ir dažādi mērķētas priekšapmaksas kartes.

Tā kā, lai iegūtu telefonu ar pieslēgumu, nepieciešama izziņa par reģistrētu dzīves vietu (kas reāli ir iegūstama aptuveni pusotru mēnesi pēc dzīves vietas atrašanas (tas pat nav datums, kurā ierodies), tad prātīgākais variants ir priekšapmaksas kartes. Par tām arī stāsts.

Ja telefons ir labākais draugs, kurš tiek izmantots biežāk, kā dzerts alus (korekts salīdzinājums Beļģijai), tad gana izdevīgi ir lielo kompāniju piedāvājumi. Mani draugi, cik atceros, lietoja BASE īpašās akcijas piedāvājumu, kas padaudz mēnešus iespējams, ik mēnesi papildinot savu telefona kontu ar vismaz 15 Eiro (10.5Ls), iespējams iegūt vai nu milzīgu skaitu bezmaksas sms (5000, ja nemaldos), vai datu pārraidi, vai bezmaksas sarunas. Bet tie nu ir tie 15 Eiro mēnesī... Latvijā, liekas, liela daļa abonentu maksā mazāk.

Tā kā man patīk izmantot bezmaksas komunikāciju veidus - klātienes sarunas, skype, e-pasts, facebook, utt., tad tik daudz par telefonu maksāt netaisījos. Tā kā Beļģijā, līdzīgi kā Vācijā, telefona kredīta derīguma termiņš saprātīgā laikā nav ierobežots, tad izdevīgi skatīties vienkārši lētākos tarifa piedāvājumus un dzīvot taupīgi, lieki nezvanot un nesūtot sms.

Sākotnēji iegrābos MobileWorld, jo tam bija patīkami tarifi zvaniem uz ārzemēm (nez kapēc ir mīts, ka priekšapmakses kartēm ir jāmaksā par ienākošajiem ārvalstu zvaniem, tā īsti galā arī nesapratu, vai tā patiesība vai nē - sakumā likās prātīgāka doma..). Tam sanāca 0.15 Eiro par sms un 0.25 Eiro/min. Pie tam, Beļģijā zvanu laika uzskaiti sāk ar vienu minūti (tas ir - 0.25 Eiro jau katru reizi, kad zvani. Par 1 Eiro tas ir 4 zvani. Ja nopērc 5 Eiro kredītu, tad sanāk tikai 20 zvani. Fui!)

Tad nu lēnām apjautu, ka šādi dzīvoties negribēsies un meklēju, kas ir lētāks. Atradu - Carrefour Mobile. Mobilā priekšapmaksas karte, ko izplata Carrefour veikali. Tarifi 0.06 Eiro par sms un 0.13 Eiro par zvanu. Teju uz pusi lētāk. Ārzemēs gan lietot nav vērts, bet tam labi der Latvijas nummurs. Arī papildināt var diezgan dažādīgi - 2, 4, 6,... Eiro kredīti. Nopirkt gan var tikai Carrefour veikalos, bet to (īpaši Carrefour Express, kas ir kā palieli Narvessen) pietiek.

Tad nu nonākam pie manas taupīgā latvieša Lēvenes (Beļģijas) izvēles: Mobilais Telefons

Carrefour Mobile

P.S. Ja jums vajadzīgs vēl viens telefons, tad par 25 Eiro vienkāršākie atrodami pilsētas telefonu veikalos. (Gan jau tirdzniecības centros ar atlaidi pat lētāk). Pie tam mans bija multifunkcionāls - gan zvanīt, gan sūtīt sms, gan atvērt alus pudeli! Viss vienā!

Pilis

Nu ja vairāk kā divas nedēļas atpakaļ vienu daudz maz saulainu dienu sataisījāmies nelielā kompānijā apbraukāt Lēvenes transporta kartē atzīmētās "Kasteel" jeb pilis. Reku karte:

Nu tad nummuru kārtībā devāmies tās meklēt.

Nr.1. Ir privātmāja - izskatās pēc muižas. Kad iebraucām nedaudz pa vārtiem, kāds sāka intensīvi skatīties pa logiem... Nu ko var darīt, ka viņu māja ir atzīmēta uz Lēvenes kartes...

Nr.2. Arī privātmāja. Cilvēki nodarbojas ar zirgkopību. Saimniece sēdēja ārā pie galda un lasīja avīzi. Pajautājām, vai viņa ko zina par ēku. Teica, ka neko īpašu, toties esot jāuzliek redzamāka zīme, ka privātīpašums... :D

Nr.3. Mēs nemaz nespējām ieraudzīt, jo priekšā liela sēta...

Nr.4. tagad ir kaut kāda iestāde. Blakus tenisa korts. Ēka liela, bet nu ne jau pils...

Nr.5. arī nevarējām ieraudzīt. Kāpēc? Sēta un daudz koku. Kaut kas liels un balts spīdēja cauri, tomēr varēja pamanīt tikai aprises.

Kāds secinājums? Šīs pilis meklēt nav vērts. Tās ir jaukas, gaumīgas bijušās muižiņas, kas pārsvarā ir privātmājas - paslēptas aiz sētās un pieder turīgiem beļģiem. Toties veloceliņu tīkls un piemērotas brauktuves Lēvenes apkārtnē ir cik uziet! Reku piemērs.

Žēl gan, ka neizdevās izmantot velo vairāk...

Beleuvenissen

Tas ir vasaras mūzikas festivālveida pasākums, kas Lēveni priecē katru gadu (2011. gada programma). Jūlijā, katru piektdienas novakari cilvēkus priecē dzīvā mūzika uz vairākām skatuvēm lielākos un mazākos pilsētas laukumos. Protams, gan Oude markt, gan Grote markt, i ar citi!

1.jūlijā bija pirmais no šiem pasākumiem. Mēs ar devāmies paskatīties, kā nekā džezs parasti ir gana baudāms!

Protams, pilsētā ļaužu daudz! Visi vēlas izbaudīt kvalitatīvu mūziku un brīvu, mierīgu vakaru. Mēs vēl nosmējām, ka - ja nebūtu šāda notikuma, tad pilsēta izskatītos izmirusi, kā parasti vasarā...

Toots Thielemans

Oude markt bija onkulis Toots Thielemans, kura video jau iepriekš biju ieblogojis. Izrādās makten slavens, man gan paslīdējis garām. Nu skatuvi riņķī negāza, ko gan var vēlēties no onkas 89 gados, toties viņa fanes, kundzītes labākajos gados, bija pārpildījušas visu laukumu.

Mēs visilgāk pakavējāmies pie džeza un elektroniskās mūzikas sajaukuma State of Monc - feini, aktīvi, kaut kā tam vakaram piemēroti.

Viskičīgākā atmosfēra, liekas, bija Vounckplein, kas ir nelielais skvēriņš pie DOMUS brūža/kafūža un Munstraat - lūk šeit:

Skatīt lielāku karti

Tur kvartets Kwartet Kwakkernaat, Zoeteman, Rietmeijer en de Vries spēlēja pašā deguna galā smuku, klavier/ģitār/bas/bung-džeziņu!

Šādam pasākumam ir vērts pievērst uzmanību. Jaunnedēļ ar jāaizčāpo - sola folkmūziku, diez kāda tā šeit!?

Līgo

Lēvene, Beļģija. Diena kā diena, nekā īpaša. Taču tas tak ir 23.jūnijs, kas drīz pārvērtīsies 24.jūnijā. Un kaut kā tā latvietība spraucas cauri - jāatzīmē taču ir!

Nu tad kaut kas Līgo līdzīgs tika radīts - neesam jau vienīgā valsts pasaulē, kur šīs dienas saistās ar svētkiem, tomēr - cik sapratu no pārējiem - mums tas ir visnopietnāk. Svētku apjoms, nozīme, vēriens. Un tas priecē! Citādi liktos dīvaini, ka asinis prasīt prasās pēc pļavas ar puķēm, līgo vainagiem, dziesmām, liela ugunskura, jautrības visas nakts garumā!

Ko tad mums izdevās šeit sadarīt. Pēc drošas, nedaudz nostāk esošas vietas atrašanas brīvā dabā (pie COPAL kojām ir feins dārzs), varējām radīt "Jāņus". Sveces ugunskura vietā (nu uz 20min tika iedegts arī patiess žagaru ugunskurs, bet tas jau tā ļoti nelegāli.. jāsaskaņo, utt. Problēmas...), kamambēra siers jāņu siera vietā. Beļģu alus. Un izdevās arī saplūkt pāris puķes un sapīt vienu vainadziņu... Izskatījās gan pēc puķu dobes apgānišanas, bet tomēr!

Tomēr ne jau vienmēr jābūt visam pēc grāmatas. Viss atkarīgs no iespējām un varēšanas - svarīgākais, ka sirdī ir vēlme to darīt! Un tā jau ir vairāk kā puse no nepieciešamā! Prieks būt vienam no tās mazās tautas, kam domas par lēkāšanu ap ugunskuru 23. jūnijā vienmēr rada sejā smaidu!

Ceru, ka jums visiem izdevies nosvinēt Jāņus feini un sirsnīgi, turpinot arī pa kādai tradīcijai!

Terrasfilms

Vakardien, liekas, pēdējo reizi apmeklēju vienu no jaukākajām brīva laika pavadīšanas iespējām jūnijā iekš Lēvenes. Nosaukums - Terrasfilms.

Ekrāns nr.2 - ar terasi

Tas ir pasākums, ko rīko mākslas/kultūras centrs STUK kopā ar ZED kino. Tas ir āra kino, kuru projecē uz 3 ekrāniem. 1ns ir iekš STUK cafe, viens uz sienas ārpusē - pie terases. Trešais centrālajā āra skvēriņā. Tad nu katru nedēļu pirmdienās, trešdienās un piektdienās šeit varēja pulcēties kino mīļi, lai svaigā gaisā (un ar cerību uz mākoņu labvēlību) baudītu kinematogrāfu visā krāšņumā.

Centrālais skvēriņš ar ekrānu un skatītājiem

Filmu asortiments plašs. reku liste:

Viena lieta, ko varu ieteikt - paņemt līdz segu vai ko tādu (jo vakarā var kļūt gana vēss - sākums 22.30, tad nu beigas ap pusnakti), savus uzkožamos. Dzeramos gan iesaka pirkt STUK cafe. Pa vidu filmai tam pat speciāla pauze - lai var uzpildīties!

Mary and Max filma savā krāšņumā!

Bet galvenais - iespēja izlīst no eksāmenu mācību kambara, redzēt cilvēkus un nedaudz izvēdināt galvu!

Kā Cirkā!

Lai jums nebūtu garlaicīgi, kamēr nopietni pievēršos mācību jautājumiem (kā nekā eksāmeni zogas klāt ātrāk un ātrāk), esmu sadrukājis kādus ceļojumu ierakstus (pārsvarā no D-Itālijas brauciena, kas joprojām bezmazvai stāv acu priekšā). Tad nu ik pārdienu varēsiet palasīties.

Nav jau arī tā, ka nekas šobrīd nenotiek, tāpēc ik pa brīsniņam pastāstīšu, kas tad jauns šajā pusē.

Vakar, piemēram, pilsētas centrā - Ladeuzeplein - plosījās cirka mākslinieki. Pasākums esot ikgadējs, tā kā ir vērts to nenokavēt.

Šoreiz viens kungs nostaigāja pa trosi pāri visam laukumam. (saite uz video) To turpināja orķestra priekšnesums kombinācijā ar pirotehnikas efektiem. Un beigu beigās dzīvā uguns tika izrādīta dažnedažādākajos veidos.

Te ar pārītis bilžu, lai saprotat, ko domāju! Man jau, kā foto-grāfiju  mīlošam cilvēkam, ar statīvu un kameru bija vēlme palikt un ķert skaistus mirkļus. Jo gaismas spēles tumsā man makten patīk.

Bet pārējā laikā? Cenšos mācīties. Viens no ģeniālajiem risinājumiem - sauļoties parkā un lasīt konspektus, slaidus, grāmatas. Citādi istabā pie datora tā vien gribās atrauties un uzmest aci jaunumiem Latvijā un pasaulē. Tā nu 2i 1ā - ie(ap)degums un zināšanas pakausī. Pirmais eksāmens vēl patālu - 15.06, tā kā motivācija vēl nekliedz  ausī, ka pēdējais laiks...

Mācos jau mācos!

Pasportojam

Šodien iekleksēts vēl viens ķeksis sezonas aklāšanas ziņā - uzspēlēts pludmales volejbols.

Tas viss sākās ar nelielu strītbola saorganizēšanu - universitātes sporta centram ir āra laukumi, kurus var norezervēt un uzspēlēt. Savācāmies 7i un patīkami, smejoties, jokojot, pasportojām. Var just, ka VEF Rīga sastāvā šobrīd netiktu, pat kvalitatīvs basketbols sen nav redzēts. Bet neko, klibs un glups vēl ar neesmu :)

Un tad mums piedāvāja nedaudz padauzīt bumbu, skraidot pa smiltiņā. Kāpēc ne - jāsaprot kā te ar laukumiem. Ir labi, ļoti labi! Žēl gan, ka ekši nāk. Nekas, pēc tiem gan varēs kārtīgi izspēlēties. Nav jau gan Garciema leģendārā pludmale ar tās draftētajiem spēlētājiem, bet...

Nezinātājiem - tas atrodas šeit, Heverlee Sporta Centrā (blakus Univ-Fit):


Grotere kaart weergeven

Un beigās - muzikālais nobeigums. Izklausās labi, izskatās labi. Varbūt ir kādas atsauksmes par filmu?

STUKam gals

Lai varētu apgalvot, ka Lēvenes Culture Card atmaksājas, jāievieto šis raksts. STUK mākslas un kultūras centrs 4dien (26.05) atzīmēja sezonas beigas, kā nekā eksāmeni nāk...

Ko tad šie piedāvā? Nu burziņu, kurā citādi par ieeju jāmaksā 5Eur. A mums par brīvu! Bet kas tad iekšā? Visādi brīnumi. Principā burziņš visas nakts garumā. Mēs paskatījāmies dzīvo mūziku vienā no zālēm, sagaidījām tur komiķu stand-up, bet... tas bija nīderlandiski :D Nu tad atlika iet ārā un priecāties par vēl vienu dzīvo konci.

A tas gan lielisks - iekšpagalmā vienai telpai atverami logi, tā ka izveidojas apjumta skatuve. Bildi varbūt kādreiz pielikšu, jo tā šobrīd slēpjas telefonā. Uzstājās grupa Moiano. Patīkami feina chill mūzika. Re viņu video:

Katrā ziņā, šie pasākumi ir diezgan labi organizēti - tā kā iesaku. Nu, lai iemalkotu kādu dzērienu vai paēstu - to labāk mājās. Lētāk!

Gaļu gribi?

Gaļas pirkšana lielā veikalā (šobrīd domāju iecienīto Colruyt) te ir vesels piedzīvojums. Kāpēc? Labs jautājums.

Procedūra tāda - veikalā gaļai ir atvēlēts atsevišķs stūris. Sākumā katrs paņem nummuriņu, tad A3 izmēra papīra formu, kuru dodas aizpildīt. Formā atrodami visi piedāvāto gaļas produktu nosaukumi. Tos var arī aplūkot aiz skatloga, ar nummuriņiem un cenām. Kā varat saprast, klāsts ir diezgan iespaidīgs. Tad nu jāuzraksta arī savs vārds un nummuriņš, jāatzīmē sava izvēle un daudzums un jānoliek lapa plauktiņā. Darbinieki tad to paņem un atrod visu, kas prasīts, sapako un piesprauž lapu klāt, lai var atpazīt. 

Gaļas pasūtīšanas papīrs

Protams, tā kā iepērkas liels skaits iedzīvotāju, tad papīri krājas čupiņā un šis process nav mirkļa garš. Tā kā droši var doties tālāk iepirkts. Un kad tava paciņa ir sagatavota, tad skaļruņos sintētiskā balss nosauc, kurš nummuriņš ir saņemams. Protams, tas viss flāmiski. Citādi jau izpaliktu jautrība!

It kā jau glīši - viss pie viena un tā, bet kad iedomājos par to papīra daudzumu, kas lieki apdrukāts, knapi izmantots... Eh.

Bet nu piedzīvojums tas ir! Nebīstieties, gaļu var nopirkt. Man pēc pāris mēnešu bailēm arī tas izdevās! :D

Vēlēšanas

Šonedēļ esot būtiskākā nedēļa (Tad sanāk ap Maija otro nedēļu), kuras laikā noteikti jāatrodas Lēvenē. KUL Fakultāšu studentu organizācijām ir vēlēšanas. Atceros, kā Latvijā, LU FMF tas bija smieklīgu plakātu un tukšās muldēšanas laiks (Nāk prātā Rūdolfa solījumi kandidējot uz Alfas priekšnieka amatu - palielināt Gaismas ātrumu un pensijas!). A šeit?

Te tas pa nopietno! Liekas, ka mums fakultēta gada budžetam naudu iegūst mazāk, kā te vienā dienā notriec. Sponsori biezāki... Telts ar lētu alu, uzkodām, bezmaksas izklaides, utt. Viss, lai uzvarētu vienīgā īstā partija "LUX". Un vajag savākt tikai 30% cilvēku balsis.

Bet man jādodas uz Drēzdeni! Nekas, tur arī būs forši! Priekā!

Vakardien izdevās bez maksas aplūkot vēl vienu beļģu izklaides formu - basketbola cirku. Arī "nozīmīgajai" Lēvenes pilsētai ir sava basketbola komanda - Stella Artois Leuven Bears (Parastā alus Lēvenes Lāči)!

no leuvenbears.be

Lēvenes spēlētāji

Iespaidi - tiešām atgādina cirku. Pirmkārt jau formas ir pārbāztas smieklīgām reklāmām vai vienkārši jocīga paskata. Otrkārt mūzika bieži vien skan pat spēles laikā. Treškārt fanošana notiek tikai komentētāja uzbāzības dēļ - tas ik pa laikam uzsit takti - "Leuven, Leuven!" vai "Go, Leuven, go!". Ceturtkārt - paskatieties Lēvenes komandas sastāvu (tāds vai līdzīgs diezgan tipisks visām komandām) - nummuri 13 arī ir amīši, tik laikam jau naturalizēti.

Ko iegūstam to visu saliekot kopā - čupa ārzemnieku taisa trikus un met neiespējamos metienus, tādējādi izklaidējot publiku, kura, liekas, nav īsti pie basketbola... Labāk, lai brauc ar velosipēdiem!

Nu nav jau tik traki, nedaudz atgādināja mūsu trekno gadu basketbolu - ASK ar 4 amerikāņiem, utt. Uz savējiem jau labāk paskatīties, pat ja sliktāk spēlē. Nu vismaz spēlē, nevis skraida un met.

Kāpēc tad aizgājām? Universitāte vai studentu organizācijas noorganizējušas iespēju studentiem uz pēdējām sezonas spēlēm bez maksas pieteikties uz biļetēm. To arī izmantojām!

Spēlē vismaz uzvarēja Lēvenes komanda, reku rezultāts. Sanāca viņiem pat lielais skrējiens pakaļ (-15, ja nemaldos. man jau gan likās, ka ar tiesnešu palīdzību...).

SCORE PER QUARTER	1	2	3	4	overtime	Final
Stella Artois Leuven Bears	18	15	23	27	0	83
Generali Okapi Aalstar	23	24	18	11	0	76

Zāle ar smieklīga. Vienā galā rāpšanās siena, kur beļģi netraucēti kāpelē pat spēles laikā. Otrā galā logi, aiz kuriem kafūzis. Cilvēki var dzert kafiju vai alu un skatīties spēli, liekas, pat nemaksājot par biļeti!
Tādas te nacionālās īpatnības. Ja kas, sporta zāli meklēt šeit (Philips site):

Skatīt lielāku karti