Neko nezinu

Katru dienu ir pa kādam stāstam, kas pats no sevis vienkārši uzrodas. Ne vienmēr pietiek spēka pārvarēt slinkumu, lai ar jums padalītos.. jo tas mēdz vienkārši paņemt visus spēkus.

Šodienas stāstam par "neko nezinu" ir piemērots ievads "episkās cīņas ar pasta birkokrātiju" vārdā, tomēr tai vēl jāpagaida nobeigums, lai godprātīgi izstāstītu. Šodienas mācība ir meklējama citur.

Jau ilgāku laiku studentu prātus nomoka jautājums, kādus kursus izvēlēties (jā, mums ir ne tikai obligātie kursi, bet arī bariņš brīvo izvēļu, ar kurām varam iestatīt sevis vien zināmu virzienu attiecīgajā nozarē). Lai to paveiktu, citiem pietiek izvēlēties no piedāvājuma sarakstā, citiem jālūdzas un ilgstoši jādiskutē ar pasniedzējiem, pārliecinot, ka jaut tā izvēlēts viss, ko vien var iedomāties, bet tāpat nepietiek. Man paveicies - kā jau likās, tad ar fizikas dažādību, kvalitāti un organizētību šeit viss ir kārtībā. Ķīmiķi arī kaut kā var salikt lietas kopā, savukārt biologi labāk būtu izvēlējušies studēt ko citu...

Nu labi, tik tālu viss skaisti. Šodien domāju beidzot aiznest savu aizpildīto anketu sekretārei, kā arī apjautāties par franču valodas kursiem, jo programmas vietējais direktors šo jautājumu pāradresēja viņai. Nu tad kopā ar ukraiņu meiteni, kurai līdzīgas vajadzības devāmies meklē apsolīto zemi.

sekretāre ir kaut kur šeit...

Protams, vienas ēkas reģistrācijā neko par šādu telpu nezina, savukārt otrā pusdienu pauze ir pilnā spēkā. Izmantojot iespēju - "zvans draugam" noskaidrojām no krievu meitenes, ka jāiet šādi: "Paej garām mājai, tad cauri vārtiņiem. Redzēsi tiltiņu, uzkāp līdz tam augšā, pārej pāri, ieej iekšā, tad vajadzētu sākties zīmēm". Sekojot zīmēm (jā, tieši tā - vienā no bariņa laboratorijas/biroju ēku) devāmies 2 stāvus augšup, veicām 3 pagriezienus, pārgājām pāri vēl vienam tiltiņam (izejot no ēkas un ieejot iekšā) un bijām klāt. Dāma, protams, pusdienās. Nekas, pagaidīsim, nenāksim tak otrreiz... Nepaiet ne vairāk kā 30 minūtes un esam jau kabinetā!

Es iedodu savu aizpildīto veidlapu - viss kārtībā! Ukraiņu meitene prasa, ko viņai darīt, ja nav veidlapas (jā - jūtams, fiziķi māk organizēties arī šajā valstī). Nu kaut kā mūsu jaukā sekretāre izmoka, ka viņa īsti nezina, bet piekrīt, ka vajadzētu aizsūtīt profesoram. Arī par franču valodas kursiem neko nezinot, piekrītam, ka jāseko ukraiņu meitenei, jo viņai šie kursi ir programmas sastāvdaļa. Gan tur kāds ko zinās. Ar angļu valodu viņa īsti nav uz tu, varbūt uz Jūs, bet neliekas. Nekas - izskatās jauna, vēl visas iespējas iemācīties. Un cik sapratām, tad drīz vairs viņa nebūšot mūsu sekretāre. Diez viņu paaugstina? Un kas nāks vietā...

Nav jau traki, vienkārši nedaudz žēl, ka tā.. jācīnās..