Ļerpatošanas kanālmala

Aizvadītajā svētdienā ainava Parīzē nemaz nelīdzinājās tiem ziemas skatiem, kas pārpludināja Latvijas interneta telpu. Skaisto sniega pasakbilžu vietā te joprojām rēgojas rudenīga noskaņa ar kokiem, kuros turās spītīgas, pa daļai sačervelējušās lapas. Arī zāle diezgan zaļa, atkal ieaugusies pēc karstās vasaras un lielā parku baudītāju skaita. Labi, ārā ir vēsāks. Naktīs pie nulles, pa dienu mēdz iesilt līdz pat +10. Pēdējās dienas ir patiesi saulainas! Tad nu grēks vienā šādā dienā bija neizkustināt kājas un pasportot vienkāršākajā veidā - devos skrējienā. Izvēlējos skriet gar man tuvumā esošā kanāla malu, šoreiz pretējā virzienā - prom no Parīzes.

Neliela kanālu shēma (no Parīzes mājas lapas, kur arī ir aprakstiņš par Ourkas kanālu)

Iepriekš biju nedaudz neprecīzi izteicies par 'garskrienamā' kanāla nosaukumu. Ja runā precīzāk, tad Parīzes kanālu sistēmu veido šādas vienības:

• Arsenāla ūdenstilpne (Bassin de l'Arsenal, kartē port de plaisance de l'Arsenal) - atrodas starp Bastīlijas laukumu un Sēnu, tajā izvietojusies Parīzes laivu osta (man teica, ka īre maksa esot salīdzināma ar dzīvokļu īres cenām). Starp citu, vienā piestātnes malā ir jauka parkveida pastaigu zona. It kā pašā centrā, tomēr nedaudz noslēpusies, līdz ar to patīkami mierīga.
• Senmartēna kanāls (Canal Saint-Martin, kartē atzīmēts ar raustītām līnijām, jo liela tā daļa ir paslēpta pazemē) - savieno Arsenāla ūdenstilpnes (Bastīlijas laukuma pusi) ar Viletas ūdenstilpni (Rotonde de la Villette, pie Stalingrad metro stacijas) - vieta, līdz kurienei parasti skrienu vakaros, jo kanāla malas ir patīkami izgaismotas.
• Viletas ūdenstilpne (Bassin de la Villette - ar gaiši zilo krāsu un attiecīgo nosaukumu) - lielākā mākslīgā ūdenstilpne Parīzē, arī tajā izvietotas laivu piestātnes. Abās ūdenstilpnes pusēs ir parkveida zonas ar koku klājumu.
• Ourkas kanāls (Canal de l'Ourcq - gaiši zilais un platais kanāls) -  kanāls, kas no Viletas ūdenstilpnes stiepjas taču šoreiz uz otru pusi, prom no Parīzes (ZA virzienā). Tieši gar šo veda mans tālāk aprakstītais skrējiens.
• Sandenī kanāls (Canal Saint-Denis - nelielais un gaiši zilais kanāls, kas savieno Bassin de la Villete ar Sēnu Parīzes Z-pusē) - vēl viens kanāls, kas savieno Viletas baseinu ar Sēnu. Tieši tajā var tikt pie bezmaksas laivas izbrauciena līdz iepirkšanās centram, par ko rakstīju šeit 

Par manis appēdoto Ourkas kanālu runājot - tas tika izbūvēts 19. gs. sākumā, jo Parīzē bija nepieciešamība pēc lielāka daudzuma dzeramā ūdens, papildus šāda būve nodrošināja transporta iespējas. Šodien no transporta nekas daudz nav atlicis, toties kanāla ūdens nodrošinot pusi no Parīzei nepieciešamā tehniskā ūdens (kanalizācijai, tīrīšanas darbi, utt). Bet cik var runāt sausu - kā tad tur skrienās?

Labs laiks = cilvēki pie 'dabas'

Tā kā diena jauka, tad skrējēju daudz. Abpus kanālam čunčina gluži vai cilvēku virtenes. Jau pašā skrējiena sākumā paskrienu zem Parīzes apvedceļa (Boulevard Périphérique) tilta - zīme, ka oficiāli esi ārpus Parīzes. Tālāk seko Pantin piepilsēta. Šie ir ļoti piestrādājuši pie kanālmalas sakopšanas, promenāde glīti izbruģēta, ir soliņi, gājēju un velo celiņi. Arī nozīmīgo objektu norādes. Lūk divas augstās mājas agrāk bijušas lielās dzirnavas (Grands Moulins de Pantin). Tagad tajās izveidotas šikas biroju telpas, blakus tiec celta jau jauna.

Pantin lielās dzirnavas kanāla malā

Vēl kādu kilometru uz priekšu jau atrodos dzīvojamo ēku alejā. Tās izpletušās abās kanāla pusēs, atstājot gana daudz vietas kokiem un apstādījumiem. Jūtami plašāk kā lielajā pilsētā. Pēc pagrieziena sākas industriālā zona. Labajā kanāla pusē liela, pamesta un nu jau apzīmēta noliktavu ēka. Teritorija nožogota, gan jau pavisam drīz te sliesies kas jauns. Tieši pretī jau sēž pusstiklota biroju ēka. Tālāk uz priekšu mīt betona ražotne, kuras auto flote šodien cieši sapakota izstādei - svētdiena domāta atpūtai. Bruģi un betonu nomaina asfaltēts velosipēdistu celiņš, kas traucas pa zāles pleķa vidieni - var beidzot skriet pa ko atsperīgāku. Kreisajā pusē nogūlies vilcienu apkopes centrs. Garš... un pēkšņi no zemes iznirst 5. metro. Opā, nu gan esmu izskrējies. Ticis pat līdz Bobigny priekšpilsētas nomalēm. Jā, jau pāri 5 km, laiks griezties atpakaļ, ir jau arī citas lietas ko sadarīt.

Kanāls un krāsainā ex-māja

Atpakaļceļš vienmuļāks. Viss jau redzēts, atliek laiks vairāk sildīt degunu decembra saulē (kā mans kolēģis šodien smējās - decembrī ir tāda auksta saule - kā Latvijā, vai ne?). Fiziska aktivitāte paveikta, saulaina diena pabaudīta un endorfīni saražoti.

P.S. Šī liekas, ka ir lieliska vieta, kur doties tālākā izbraucienā ar velosipēdu. Būtu te labāks ritenis kā Velib', varētu iemēģināt. Katrā ziņā, sastapu krietnu pulku velobraucēju.

Velosipēds garažā, kedas uz āķīša

Šovasar piedalījos tādā interesantā brīvā laika aktivitātē, ko sauc SEB MTB maratons. Tas sastāvēja no 6 posmiem, kas sākot no pavasara beigām līdz rudens sākumam noritēja dažādos Latvijas nostūros, pārsvarā Vidzemē. Liekas, ka es te jau ik pa laikam rakstīju par savu pieredzi, atsauksmēm un rezumē.

Tagad atceroties, varu atgādināt, ka šis ir lielākais MTB maratons Latvijā, ko organizatori arī bieži uzsver. Tas no vienas puses ir pūlis, kas nekad nav forši. Tomēr, no otras puses, šāds masu pasākums uzbur īpašu atmosfēru - vairāki tūkstoši cilvēku ar vairākiem tūkstošiem velosipēdu vairākas stundas nododas fiziskai aktivitātei. Vieta, kurā sacensības notiek, uz vairākām stundām pārvēršas par velosipēdistu paradīzi. Katrs velosipēds līdz turienei ir ticis (bieži vien ar auto) - tātad daudz auto, līdz ar to šoferi, līdzbraucēji, cilvēki, kas vienkārši brauc šo visu skatīties. Katrā ziņā, man šī atmosfēra patīk, jo lielākā daļa dalībnieku to uztver kā sportisku izklaidi, kurā mērķis ir izbaudīt Latvijas dabas ainavu, pārbaudīt savus spēkus un labi pavadīt laiku!

Tagad sezonas izskaņā bija interese uzmest fiziķa viegli statistisku aci rezultātiem, lai paskatītos, vai pēc tā var pateikt, kas tad piedalās sacensībās. Apskatu tikai Tautas klasi, kurā arī pats piedalījos. Noteikumi vienkārši. 6 posmi, katrā uzvarētājs iegūt 1000 punktus. Katra nākamā rezultātu aprēķina dalot uzvarētāja finiša laiku ar dalībnieka finiša laiku (sanāk skaitlis <1), ko pareizinot ar 1000 iegūst punktu skaitu. Tātad, ja distanci nobrauci divas reizes lēnāk par uzvarētāju, tad iegūsi 0.5*1000=500 punktus. Kopvērtējuma rezultātu aprēķina saskaitot labākos 4 rezultātus. Tātad skaidrs, ka vieta nav svarīga, tikai laiks. Un, ja trases segums paliek grūtāk braucams, jo vairāk cilvēku pa to ir braukuši (tipiski - slapja melnzeme, māli, dubļi), jo ilgāks būs trasē pavadītais laiks zemākas vietas braucējiem. Bet labi, tās tādas klačas. Kur tad piesauktā statistika?

Pirmkārt, pāris skaitļi. Lielākais punktu skaits sacīkstē, protams, ir 1000. Savukārt mazākais - 349. Tātad, trasē pavadīts gandrīz 3 reizes vairāk laika nekā uzvarētājam. Tiem, kas startēja, bet izstājās/nefinišēja gan tiek tikai 0 punkti. Tāpat kā tiem, kas piereģistrējas un neuziet uz starta. Visos posmos finišēja 520 dalībnieki, vismaz 4 - 1379, bet vismaz vienā - 2411. Tad uzmetīsim aci histogrammai (1.att), kas attēlo kopvērtējuma rezultātu sadalījumu intervālos pa 250 punktiem.

1.att. Kopvērtējuma rezultātu histogramma

Redzam, ka paša spice patiesi ir neliela. Ja paskatās, tad no uzvarētāja mazāk kā 100 punktus atpaliek tikai 5 dalībnieki. Lielākais vairums mitinās ap 2250-3000 punktiem (~1/3), Tālāk seko kritums punktu ieguvēju skaitā līdz ~1500 punktiem un tad tas nedaudz pieaug, kā arī redzams izteikts pīķis pie 750-500 punktiem, zem kura slēpjas dalībnieki, kas pārsvarā piedalījušies tikai vienā sacensībā (tāpat kā 500-250 punktus ieguvušie). Intereses pēc interesanti šo grafiku salīdzināt ar histogrammu (2.att.) tiem dalībniekiem, kas finišējuši vismaz 4 posmos (t.i. kopvērtējuma rezultātu veido 4 posmu rezultātu summa).

2.att. Kopvērtējuma rezultātu histogramma dalībniekiem, kas finišējuši vismaz 4 posmos

Redzams, ka histogrammu sākumi sakrīt, kas ir tikai loģiski - nopietnākie braucēji, kuri spēj braukt gana ātri, vēlas iegūt kopvērtējuma rezultātu gana labu, jo tas iespaido starta koridoru sadali nākamajā sezonā, kā arī ļauj sasniegt savus 'uzstādītos sportiskos mērķus'. Lielākā daļa nopietno braucēju vidēji posmā iegūst ~700 punktus. Bez tam, var redzēt, ka šis sadalījums izskatās diezgan 'normāls'!

3. att. Visu 6 posmu rezultātu kopsummas histogramma

Vēl ar šiem datiem var spēlēties daudz un dažādi. Es uzmetu aci, kā izskatītos histogramma, ja kopvērtējumā skaitītu visu posmu rezultātus (kā Formulā 1). Kā sagaidāms, histogramma kļūs izplestāka, jo tie, kas nobraukuši vismaz 4 posmus neskrien braukt arī 5. un 6. Kā arī lēnākos daudzu prosmu braucējos noķer ātrākie mazāku posmu braucēji. Un protams, milzīgs pīķis pie tikai 1 posmā finišējušajiem. Bet ko tur daudz, labāk uzmīt! Ja gribat zināt, kur šajos grafikos slēpjos es, pajautājiet personīgi. Būs iemesls sarunai.

Briešana jaunajai sezonai

Ā, un paldies omei Ainai! Tagad man būs franču velo trašu iekarotāja apavi, kas gan ražoti Rumāmijā. Lai kalpo! Ceru, ka būšu iedrošinājis kādu pievienoties šim piedzīvojumam nākamajā gadā ;)

P.S. Visbiežākais posmos iegūtais rezultāts ir 568 punkti, tātad - visvairāk ir tādu cilvēku, kas brauc tieši 1.76 reizes lēnāk kā uzvarētājs. Statistika! :D

Darbu darbi ikdienā

Nedēļa rit, laiks Parīzē sāk bojāties, tomēr darbu nepaliek mazāk - gluži vai otrādi! Rezidencē internets nobrucis jau kopš pagājušās nedēļas nogales. Bet nav jau tā, ka dzīve apstājusies.

Senmartēna kanāls - skriešanas poligons

Pirmdien beidzot izkustēju paskriet - tas tomēr ir ērtākais sporta veids, ko paņemt līdz. Ap savu māju neesmu nevienu skrējēju īsti manījis, taču tepat 5 minūšu attālumā ir Viletes parks (Parc Villette), kuru tad devos iemēģināt. Turpat blakus ir Senmartēna kanāls (Canal Saint-Martin), gar kuru arī varētu paskriet līdz pat Rotonde de la Villette.

Senmartēna kanāls no Rotonde de la Villette puses ar strūklaku, utt.

Tad nu uzmaucu kedas un devos izlūkos. Pamanīju pāris vicotājus jau pie Porte de la Villette, tomēr, kad tiku līdz Senmartēna kanālam... Likās, ka esmu nokļuvis uz skrējēju autostrādes :D. Pateicīgs, apgaismots un taisns gabals abās kanāla pusēs, kurā var izlocīt kājas jebkurā laikā. Vienīgā škrobe, ka tas pa lielam segums ir bruģis, asfalts vai betons. Bet visu jau nevar gribēt!

Skatīt lielāku karti

Otrdien bija pateicīgs vakars, lai mājup dotos nevis ar metro, bet zaļo transportu Velib', par ko jau esmu te rakstījis. No Sēnas līdz pat manam Porte de la Villette var diezgan vienkārši nokļūt sekojot Senmartēna kanālam, ko jau iepriekš minēju. Ne visu laiku viņš ir redzams (slēpjas pazemē, tomēr velosipēdistu celiņš ir ļoti ok. Nepilni 8km un mazāk kā pusstundā esmu ticis līdz Parīzes robežai!

Jācer, ka laiks te turēsies un ik pa laikam varēs šādi sevi izkustināt. Bet nu gan - atpakaļ pie darbiem!

Vietalvas trakumi

Pagājušajā nedēļas nogalē paveicu divas feinas lietas. Pirmkārt, apmeklēju nometni 'Alfa', kas kārtējo reizi sajūsmināja ar savu gaisotni! Paldies Mudītei un auklīšiem.

Savukārt svētdienas dienā piedalījos jau 3. SEB MTB posmā - Vietalvā. Ja godīgi, pirms pieteikšanās šīm sacensībām par Vietalvu zināju aptuveni neko. Tā ir apdzīvota vieta uz Ziemeļiem no Pļaviņām, tuvojoties Vidzemes augstienei. Tāpēc arī ainava jūtami kalnaināka un interesantāka. Tur var sastapt milzīgu banzīcu un brāļu kapu ansambli. Un var satikt arī distanču slēpošanas stadionu un trases. Būs ziemā kādu reizi jāaizbrauc iemēģināt!

Bet runājot par trasi - interesanta, ātra, ar daudziem nobraucieniem, kuru malās vāļājas jau kritušie velobraucēji... Pirmo reizi arī dabūju distancē lietu - ja godīgi, tīri patīkami, ja tik būtu bijis pirms putekļainajiem lielceļiem... Katrā ziņā, atkal bija ļoti interesanti! Man patika! Un pēc tam vēl satikt draugus, papļāpāt, pasmieties un ar smaidu sejā doties mājup!

Bet jums - lūk kāda velopēdista ieskatiņš kā tas viss izskatās no iekšienes!

Siguldas piedzīvojumi

Jau labu laiku atpakaļ (16.06) norisinājās SEB MTB maratona otrais posms - Siguldā. Pēc Cēsu-Valmieras 42km pastaigas nāca 50km jautrība pa kalniņiem, lejiņām un tieši iepriekš nolijušā lietus saveidotajām dubļu čupām. Reku karte:

Ja pēc pirmajiem 10km nebija skaidrs vai šo varēšu nobraukt, tad pie 30.km jau bija pārliecība, ka būs. Pāsākums joprojām sniedz čupu pozitīvu emociju, (mīļais, jaukais) velosipēds spēj mani izturēt (abpusēji), laikam būs nopelnījis pirmo apkopi savā diezgan jau garajā mūžā!

Čau visiem! Foto no velo24.lv

Nedaudz škrobe, ka nesanāca braukt tīri pa lietu, nekad to nav nācies darīt, bet labi jau ir tā kā ir. Un prieks par brālēniem, kas ar ieķērušies velo sportošanas aktivitātē. Galvenais - to visu darīt ar smaidu un labu devu veselā saprāta! Baudam!

Inovācija+dizains=..

velosock.com

Velo zeķe jeb VELO SOCK. Smuka lieta mūsdienu hipsteru laikmetā, kad fiksītis, veļuks, mautenbaiks un līdzīgie zvēri mājās ir ikdiena. Un būtiskākais - no Latvijas. Lai izdodās!

velosock.com

Re ar pamācība, ko un kā ar tādu dara. Domāju, ka kombinācijā ar sienas velo turētāju velosipēds zeķē parvēršas par skaistu mājas akcentu!

P.S. tagad lētāk var iegūt caur 'Pērkam Kopā'!

Sportiska izklaide, v.1.

Daudz jau biju dzirdējis no draugiem, ka SEB MTB maratons ir forša un sportiska izklaide, kas ir gana populāra cilvēku vidū. Biju tik redzējis dažas draugu bildes, kā arī vienreiz redzējis pretim braucošu auto kolonnu ar uz jumtiem saslietiem velosipēdiem, kam pie stūres ir nummura zīmes.

Tad nu šogad draugu pulkā izdomājām, ka tā varētu būt arī mūsu izklaide. Palīdzēšu pārstāvēt labākās loģistikas firmas RIX krāsas!

no velo.lv

Nu jau pirmais posms garām: Cēsis-Valmiera. Iespaidi? Uij, ku daudz. Pirmkārt, nebiju salicis bildi savu acu priekšā - kā izskatīsies 2200 tautas klases dalīnieki uz starta līnijas, visi kaujas gatavībā. Un kā pārvēršas pilsēta, kad šie un viņus pavadošie cilvēki tur ierodas ar saviem auto, riteņiem, utt. Kā milzīgs baložu bars, tik spārnu un knābāšanas vietā ir velosipēdi, sporta apģērbs, ķiveres... Re cik daudziem cilvēkiem šis ir kļuvis par feinu un izklaidējošu hobiju. Nedaudz vairāk kā 40km jautras, interesantas, daudzviet ātras un arī bīstamas trases! Lieliski! Braucot nedaudz piesardzīgi (kā nekā 1o reizi), izdevās trasi godam pieveikt. Un, lai gan vidējais ātrums trasē pašam liekas pieklājīgs (21km/h), tas dod vietu... tālu aiz labāko braucēju puses. Joprojām nevaru saprast, kā džeki var maukt pa mežu, utt. ar vidējo ātrumu 35km/h..

Tauta 1.posms from www.velo.lv on Vimeo.

Un secinājums? Tā ir jauka izklaide, lieliska un draudzīga atmosfēra. Nobraukt šo trasi nav grūti. Grūtība ir to izdarīt ātri, nesatraumējot sevi un citus. Un tam līdzi nāk bonuss - pirms un pēc sporta var pabaudīt Latviju,  mūsu skaistās pilsētas, dabu, lauku ēdūžus, visu to, uz ko kārdina raidījums TE!

Patīkami būt mājās!