Grenoble

Ir iemesls, kāpēc šis ieraksts tik ilgi nav tapis. Ja jūs man gribētu pavaicāt, kas tad īsti ir tā vieta, kur mitinos, tad pēc mēneša dzīvošanas šeit es joprojām nemāku atbildēt. Kāpēc tā? Jo joprojām mēģinu to iepazīt.

Grenoble un piepilsētas

Pārītis standarta faktu. Grenoble ir 13 lielākā metropolitēna teritorija (kopā ar piepilsētām, utt) Francijā ar ~530'000 iedzīvotāju. Tas ir nedaudz godīgāks salīdzinājums kā skatīt pilsētu iedzīvotāju skaitu, jo vismaz Grenoblē pašā mitinās tik ~150'000 iedzīvotāju, bet pilsētas teritorija aizņem tikai daļu no ielejas.

Arī vēsture šai pilsētai iesniedzas pat pirms mūsu ēras, jo tā atrodas divu upju sateces vietā, ieskauta ar kalniem visapkārt. Vēsturi vēl palasīšu sīkāk, tāpēc daudz negarlaikošu ar to. Tā vietā pastāstīšu, kas šeit svarīgs pēdējā laikā. Kā jau teicu - divas upes - Izēra un Draka satek vienā, tālāk plūstot uz svarīgo Ronas upi. Pilsēta jūtami attīstījās 19. un 20. gadsimtos. Tieši šeit bija pirmais ar elektrību apgaismotais laukums Francijā. 1968. gadā tā uzņēma X Ziemas Olimpiskās spēles, kas joprojām ir atstājušas vaibstus pilsētas sejā. Paralēli tam Luis Nēls (Louis Néel) attīstīja pilsētu kā zinātnes un industrijas centru. Šobrīd Grenoble ir pilsēta, kurā studē vairāk kā 60'000 studentu, vismaz 21'000 zinātnieku, vairāki svarīgi pētniecības centri, tomēr par to pastāstīšu citreiz.

tramvaji

Tam paralēli, pilsēta ir kā miermīlīga sniega čupa, kas izgūlusies starp kalniem. Tās ikdiena norit vieglā franču garā ar pāris nesteidzīgām tramvaja līnijām, kas palīdz viegli nokļūt jebkurā pilsētas vietā. Apkārtni ieskauj kalni, kuru sejas pēc pāris dienām pilsētā jau zini no galvas - ideāls orientieris. Nav iespēju apmaldīties. Daži tuvāk, daži tālāk. Bet lielākā daļa vēl jāiekaro!

Pilsētas centrs nedaudz atgādina Parīzes bulvārus. Tādi ir tik pāris kvartāli. Tad ir pārītis mazu, samudžinātu ieliņu, kurās grūti orientēties. Kā tāda moderna, vertikāli izstiepta vecrīga. Apkārt jaunākas ēkas. Padomju laikam līdzīgās funkcionālisma ēkas, modernākas blokmājas, pārsvarā parocīgas, praktiskas, nelieliem stila elementiem. Asfalts un ielas arī - ērtas, bet ne perfektas. Brīžiem nedaudz nolaistas. Nevīžība? Nezinu, liekas, ka tikai franciskums. Bet nesaku, ka slikti.

Tāda ir šā pilsēta. Joprojām zupa ar vairāk sastāvdaļām kā esmu atpazinis. Vēliet veiksmi un tad jau iepazīšu un izstāstīšu.

P.S. Ja ieinteresē, tad var palasīt Baibas blogu. Viņa te jau ir bijusi, tomēr ar savām acīm.

Neko nezinu

Katru dienu ir pa kādam stāstam, kas pats no sevis vienkārši uzrodas. Ne vienmēr pietiek spēka pārvarēt slinkumu, lai ar jums padalītos.. jo tas mēdz vienkārši paņemt visus spēkus.

Šodienas stāstam par "neko nezinu" ir piemērots ievads "episkās cīņas ar pasta birkokrātiju" vārdā, tomēr tai vēl jāpagaida nobeigums, lai godprātīgi izstāstītu. Šodienas mācība ir meklējama citur.

Jau ilgāku laiku studentu prātus nomoka jautājums, kādus kursus izvēlēties (jā, mums ir ne tikai obligātie kursi, bet arī bariņš brīvo izvēļu, ar kurām varam iestatīt sevis vien zināmu virzienu attiecīgajā nozarē). Lai to paveiktu, citiem pietiek izvēlēties no piedāvājuma sarakstā, citiem jālūdzas un ilgstoši jādiskutē ar pasniedzējiem, pārliecinot, ka jaut tā izvēlēts viss, ko vien var iedomāties, bet tāpat nepietiek. Man paveicies - kā jau likās, tad ar fizikas dažādību, kvalitāti un organizētību šeit viss ir kārtībā. Ķīmiķi arī kaut kā var salikt lietas kopā, savukārt biologi labāk būtu izvēlējušies studēt ko citu...

Nu labi, tik tālu viss skaisti. Šodien domāju beidzot aiznest savu aizpildīto anketu sekretārei, kā arī apjautāties par franču valodas kursiem, jo programmas vietējais direktors šo jautājumu pāradresēja viņai. Nu tad kopā ar ukraiņu meiteni, kurai līdzīgas vajadzības devāmies meklē apsolīto zemi.

sekretāre ir kaut kur šeit...

Protams, vienas ēkas reģistrācijā neko par šādu telpu nezina, savukārt otrā pusdienu pauze ir pilnā spēkā. Izmantojot iespēju - "zvans draugam" noskaidrojām no krievu meitenes, ka jāiet šādi: "Paej garām mājai, tad cauri vārtiņiem. Redzēsi tiltiņu, uzkāp līdz tam augšā, pārej pāri, ieej iekšā, tad vajadzētu sākties zīmēm". Sekojot zīmēm (jā, tieši tā - vienā no bariņa laboratorijas/biroju ēku) devāmies 2 stāvus augšup, veicām 3 pagriezienus, pārgājām pāri vēl vienam tiltiņam (izejot no ēkas un ieejot iekšā) un bijām klāt. Dāma, protams, pusdienās. Nekas, pagaidīsim, nenāksim tak otrreiz... Nepaiet ne vairāk kā 30 minūtes un esam jau kabinetā!

Es iedodu savu aizpildīto veidlapu - viss kārtībā! Ukraiņu meitene prasa, ko viņai darīt, ja nav veidlapas (jā - jūtams, fiziķi māk organizēties arī šajā valstī). Nu kaut kā mūsu jaukā sekretāre izmoka, ka viņa īsti nezina, bet piekrīt, ka vajadzētu aizsūtīt profesoram. Arī par franču valodas kursiem neko nezinot, piekrītam, ka jāseko ukraiņu meitenei, jo viņai šie kursi ir programmas sastāvdaļa. Gan tur kāds ko zinās. Ar angļu valodu viņa īsti nav uz tu, varbūt uz Jūs, bet neliekas. Nekas - izskatās jauna, vēl visas iespējas iemācīties. Un cik sapratām, tad drīz vairs viņa nebūšot mūsu sekretāre. Diez viņu paaugstina? Un kas nāks vietā...

Nav jau traki, vienkārši nedaudz žēl, ka tā.. jācīnās..

..100

Ir viena lieta, ko esmu pamatīgi ievilcis. Ar divu mēnešu nokavēšanos beidzot saņēmos piebeigt savu alus listi. Kāpēc? Pamēģināts ir, tāpēc atliek tik atķeksēt - lai varētu sākt jauno nodarbi. Vīnu izpēti to lielvalstī - Francijā! Tad nu lūk, kā esmu ticis līdz simtam..

#98 St. Bernardus Prior 8

8% ņamma, ko brīnījos, ka nebiju pamēģinājis agrāk. St.Bernardus ir viens no tiem brūžiem, kas acīm redzot nemāk taisīt sliktu alu!

#99 Léon

Garšas tikpat daudz, cik bildes izmērs. 6.5% gaišais alus, ko nav vērts pieminēt.

#100 Judas

8.5% stiprs gaišais. Nosaukums interesantāks kā alus, tomēr dzerams. Nekas gan īpaši ekselents.

#101 Affligem Dubbel

7% Dubbel alus, ko pamēģināju Nīderlandē. Tomēr tas ir beļģu. Nīderlandē īsti nebija nekā cita ko nosmeķēt, tā kā izdomāju - vienreiz jau varētu arī ārzemēs beļģi nosmeķēt... Kā nekā 100 pāri jau ir. Garšīgs. Ne ļoti, bet izbaudāmi. Starp citu - redzēju arī Francijā.. Vairāk ārzemēs kā Beļģijā.

Coupe Icare 2011

Šodien biju uz vienu interesantu pasākumu - Coupe Icare 2011. Tas ir festivāls, kas vetīts dažādiem lidojošiem brīnumiem. Ne gluži pēdējā laikā tik daudz dzirdētajām lidmašīnām, bet visādiem citādiem brīnumiem - deltaplāni, paraplāni, utt. Pie viena arī expo tirgus, kur lidojamrīkus var iegādāt.

Tad nu mēs lēnām izstaigājām šo pasākumu, nedaudz noraudzījāmies dīvainu tērptu lidotāju startā, tad arī paraplānu sacensībā ar mērķi iemest bumbu kvadrātā aplidojot baltus konusus. Grūti pastāstīt. Šīs lietas ir jāredz!

Vieta, kur tas viss atrodas ir netālu no Grenobles, kādu 30-40 minūšu brauciena attālumā. St. Hilaire du Touvet atrodas uz plato - 900m augstumā. Uz augšu ir vēl 900m kāpums. Uz leju ir ap 600m. Tā kā turpat ir stāva krauja, tad šī ir patiešām laba vieta lidotājiem, kas paceļas tik ar gaisa plūsmu palīdzību. Lec no kraujas un ceri, ka aizies! Pie tam, no lejas augšup iet funikulieris. Līdz ar to pat veikli var atkal tikt augšā!

Skatīt lielāku karti

Pielieku vēl kādu bildīti, lai iespaids krāšņāks. Ja gadās būt tuvumā - dodieties! Nokļūšanai transports gan jāskatās īpaši kārtīgi. Mēs braucām ar 6550 autobusu no Grand Sablon. Pa ceļam viens tunelis, kas iet cauri kalnam. Mazie busiņi (<3m augstumā) to vien dara, kā pīpina tam braucot cauri - citādi jau garām netiek.. Tad tā - kā no filmām! Bet feini!

mēs tur bijām!

mazais aplītis

Pēc vakardienas volejbola (jā, iešu pirmdienās uzspēlēt volejbolu - pie tam diezgan labu volejbolu...), šodien tā vien gribējās izlocīt nedaudz stīvos muskuļus, lai nebūtu jādomā par tuvāk un tuvāk nākošajām mācībām...

Vakarpusē kopīgi paēdām, tas nedaudz aizkavēja, tāpēc izgāju skriet ap pus astoņiem. Domāju, ka jānotestē otra Izēras upes puse - vai tur ar nav taciņa. Tā nu aizskrēju līdz gājeju tiltam gar pašu upi un tad skatījos, kas nu būs. Izrādās ir! Ne gluži zemes taciņa, bet škembas ar smilti, kas tāpat ir patīkamāk kā asfalts!

Taka nav tik tuvu pie ūdens, tāpēc abās pusēs ir lieli koki. Sanāk skriet arī Apdzīvotu kemperu rajoniņam. Izskatās ļoti līdzīga Lēvenes čigānu apmetnes vietai, tik mersedesu vietā ir BMW un lētākas franču mašīnas. Varbūt ka arī ir. Kaunējos dikti pētīt. Tad paskrien garām vēl nelabi smakojošai rūpnīcai un esi jau pie tramvaja tilta, kam turpat blakus - velo tilts. Tā kā metās jau tumšs, tad - izlēmu laist mājās. Pietiks.

Tad nu sanāca 5km izskrējiens 30 minūtēs. Temps kā parasti. Reku karte. Nākošreiz jāpamēģina tālāk gar upi centra virzienā paskriet.

Skatīt lielāku karti

slinkojot

Šodienas rīts iesākās ar laikapstākļiem, kurus redzot pat negribas celties ārā no gultas. Izskatījās, ka līst no visām pusēm. Tā nu bija skaids - šodien slinkošu...

Darot mazus niecīgus darbiņus, lēnām diena virzijās uz priekšu. Varēja arī novērot, kā laikapstākļi te mainās. Ja redz, ka pie kalna malas redz zilu debesi - noskaidrosies! Un tā ar bija. Pēcpusdiena jau bija glīta. Mierīgas pusdienas, klačas, sarunas, arī virtuālas. Tāda laiskošanās... Nu paralēli arī sekojot informācijai par vēlēšanām.

Un reko arī sanāca atrast. Kaut kā biju palaidis garām, ka britiem kaut kas tik smieklīgs ir (varētu paskatīt kādreiz visu šovu):

Tagad gan laikam būs jāaiziet nedaudz pasocializēties! Citādi kā alā...

Pilsoņa pienākums

Vēlēšanu iecirkņa durvis. Ar zvana pogu..

Vakardienas galvenais uzdevums bija paveikt savu pilsoņa pienākumu - piedalīties Saeimas vēlēšanās 2011. Nevar jau kā citi - nodarboties ar auskaru tirgošanu vai tikai cepināt dibengalu saulītē. Nu jā. Tuvākā vieta, kur es to varēju paveikt atrodas Ženēvā, 2 stundu brauciena attālumā ar vilcienu.

Botāniskajā dārzā

Manam patriotisma pilnajam braucienam pievienojās Tatjana, krievu kursabiedrene jau no Lēvenes laikiem. Kā pati smējās - kas gan var būt foršāks, kā pirmais apskates objekts Šveicē - Latvijas pārstāvniecība... Nu tad 7.06 iekšā vilcienā, divas stundas miega, kalnu un ieleju skatu, un esam galā. Apmācies, čāpošana pārstāvniecības virzienā. Tā kā nav ne jausmas, kur tieši tas ir, tad sanāk apskatīt, gan Nāciju pili (ANO galveno ēku), gan lielu krēslu ar 1 sabojātu kāju, gan Pasaules tirdzniecības organizācijas (WTO) ēku. Sākās arī lietus... Ar ārēju palīdzību - atradu dzīvokļu ēkā, augšējā stāvā Latvijas pārstāvniecības dzīvokli. Neko sev - smuki, divi stāvi, terasīte ar skatu uz Ženēvas ezeru.. Nebūtu iebildumu pastrādāt diplomātiskajā servisā. Nu un tad 1, 2 un balsošana veikta.

Tālāk jau klīšana pa botānisko dārzu, kamēr lietus beidz līt. Lēnās, nesteidzīgas pastaigas pa Ženēvu, apskatot svarīgos objektus - Ziedu pulksteni, strūklaku, vietējo Sv.Pētera baznīcu, Reformātu sienu, vecpilsētu, McDonalds, utt.

ar polisku pieskaņu

Vēlāk vēl satikām mūsu poļu draugus uz mirklīti, jo šie tikko tik ieradās no Annecy - to arī vēl jāredz! Tad nu pasēdējām mirkli kopā, pasitām klaču un laiks jau bija doties uz vilcienu.

Lielgabalu akcenti

Gara diena, kas paskrēja ātri. No solītā pērkona negaisa nebija ne miņas! Bija pat jauka saulīte. Smuka tā Ženēva. Iedevu savu e-pasta adresi turienes latviešu biedrībai, tāpēc varbūt būs iemesls vēl atgriezties!

Ženēva. Ja ļoti pamaina kontrastu un pievelk tuvāk, var ieraudzīt arī Monblāna virsotni. Skaidrā laikā neesot problēma.

Nu jā - un tagad jāseko līdz rezultātiem! Kā cvk saka, Ženēvā balsojuši 110 cilvēki (ārzemēs kopā 14046). Es biju ceturtais balsotājs.. :)

Starp citu, Latvijas Republikas pastāvīgā pārstāvniecība ANO (vieta, kur atrodas balsošanas iecirknis Ženēvā) ir 137, Rue de Lausanne (6 stāvā). Karte un ielas skats zemāk.

Skatīt lielāku karti

Skatīt lielāku karti

uz kājām

Šodien beidzot saņēmos izkustināt slinkās kājas. Atceroties Baibas stāstīto, pamēģināju skriet gar Izēras (l'Isère) upi. Tur iet velo/pastaigu celiņš, bet zemāk, tuvāk upei, šaura zemes taciņa. Tur patīkamāk skriet, ceļi tik īpaši nejūt.

Nu tad pie tramvaja tilta sāku un apskrēju apkārt kampusam. Domāju, ka varētu tikt pa auto tiltu otrā pusē un skriet atpakaļ, tomēr negribējās līst augšup pa brikšņiem, kā arī, meklējot apkārtceļu, jau iemaldījos tajā kampusa daļā, kur nebiju bijis. Tad nu izrikšoju tam visam cauri. Glītas un parastas ēkas mijas viena ar otru. Modernais tramvajs brīžiem kontrastē. Tenisa kortu daudzums pārsteidz! Un tā jau ar biju pie savas mājas. Kopā - 7km, ~45min. Temps kā parasti.

Skatīt lielāku karti

Nav jau vairs nebeidzamais Heverlee mežs, tomēr arī neslikti. Kad būšu vairāk formā, varēs skriet augšup Bastīlijā, vismaz nedaudz... Toties dzīvība arī te. Satiku divus zaķus, kas ātri aizcilpoja prom no takas. Arī bariņš putnēnu tur plivinājās. Vairāk gan ne - pārāk intensīva cilvēku kustība.

Tātad, skriet varēšu! Redzēs kā ar citiem sportiem. Jo mācības izskatās nopietnākas. Beidzot kārtīga fizika!

7e Fête de la Bastille

Pagājušajā piektdienā devāmies iekarot Grenobles Bastīliju. Tur norisinājās septītie Bastīlijas svētki.

Nelielai atkāpei - Bastīlijas cietoksnis paceļas turpat virs Grenobles un ir galvenā tūristu atrakcija šajā apkārtnē. Tā ir nocietinājumu sistēma, kura tagad atvērta tūristiem, izmitinot gan muzeju, gan restorānu, gan troses tramvaja Téléphérique otru galapunktu.

Šoreiz svētkos uzstājās vairākas bunģieru grupas, kas nedaudz āfrikāniskos ritmos ļāva baudīt lēnām tumsu pārņemošo pilsētu. Nelielā kompānījā pļāpājām, baudījām silto vakaru, es ļāvos fotografēšanai ar statīvu, tam visam fonā skanot melodiskai bungu rīboņai.

mūsu bariņš

Kad pasākums sāka iet uz galu, visi cilvēki devās lejup. Nu jau ar troses tramvaju, jo ārā pārāk tumšs, lai droši veiktu 40 minūšu ilgo kāpienu lejup. Tad nu lēnām, ap 25 cilvēkiem reizē, 5 bumbiņas veda jautros viesus lejup. Kādu stundu stāvējām rindā uz metāla tilta pie šīs stacijas, ik pa laikam ļaujoties izspiestu augļu sajūtai... Pieklājības laikam nav.

Téléphérique

Tad nu brauciens bumbā. Vietas maz. Logi netīri. Skats dīvaini nekāds. Tāda konveijera sajūta. Laikam kādreiz būs jāatkārto mierīgākā gaisotnē! Tomēr veiksmīgi tikām lejā un uz mājām. Jā - dejas, skaļums, līksmība te ir jūtami citādāka kā Beļģijā!

Un..

Ja iepriekš reizēm apcēlu Baibu, jo viņa maz un slinki blogo, tad tagad - ir vērts palasīt. It īpaši ierakstu "Jauns Sākums". Tik tieši un trāpīgi, kopā ar nelielu statistiku - kā mūsu dzīves ceļi ir iegrozījušies pēdējā gada laikā. Temats, ko labprāt ar visiem pieminētajiem iztirzātu un izrunātu atkal un atkal satiekoties pie kopīga tējas galda!

Kas mainās? Es, pasaule, citi? Varbūt viss? Katrā ziņā man arī ir tāds. Jauns sākums. Atkal. Kā liela Restart poga, kas spiežās pati no sevis. Bet neuztraucieties. Atmiņu viņa neidzēšs. Tas, ka daudzus no jums ikdienā neredzu, nenozīmē, ka dziīvoju info vakuumā. Uzzinu gan kā jums iet, gan ko darāt, gan kādas blēņas sastrādājat!

Un tam paralēli augu. Kā saka - lielāks un stiprāks. Vai vismaz prātīgāks. Kaut kā gribētos te likt ieraksta punktu, lai nesabojātu ar primitīvu informācijas potēšanu, bet nevaru! Vai redzējāt video par aicinājumu balsot?

Esam mēs daļa paklīduši, bet es domāju, ka tikai tāpēc, lai darītu dzīvi labāku. Ne tikai savu, bet arī savas ģimenes, draugu, paziņu. Un viņi ir mūsu svarīgākā saikne ar Latviju, tāpēc arī mums būtu jārūp, kā sokas mazajai banānu republikai!

Pie tam, esot ārzemēs, tā ir laba iespēja paceļot! Es, piemēram, sestdien pošos uz Ženēvu.

Ar kājām vien!

Vakardienas sekas jūtamas šodien. Nogurums kājā, nedaudz arī rokās. Kā nekā sen muskuļi nebija sajutuši vērā ņemamu slodzi. Ko tad darīju? Nu to, kas te ir gana populārs - Randonée!

Latviskais nosaukums tam ir pastaigas pa (kalnu) takām. Tā kā Grenobli no visām pusēm ieskauj kalnu masīvi, tad kur nu vēl vairāk iespējas šadi izpausties, kā te! Kā pirmo mērķi noskatījām takas, kas no slēpošanas kūrorta Chamrousse 1650 ved uz Roberta ezeriem (Lacs de Robert). Līdz turienei veikli var tikt ar reģionālo autobusu, kas gan kursē tikai divas reizes dienā. Līdz ar to diena iesākās neparasti agri, vēl pirms saules lēkta!

Lacs de Robert un mēs!

Ar autobusu veikli ripinājāmies kalnā augšā, seprentīns pēc serpentīna, ciemi, tad meži un visbeidzot – slēpošanas kūrorts. Stundas laikā ar tehniku pievarēti 1200 metri! Priekšā pašiem vēl savi seši simti. Šie kalni atrodas uz austrumiem, tāpēc, jo tuvāk tiem esi, jo ilgāk saule aiz tiem slēpjas. Mums, viltniekiem, izdevās vērot vairākus saullēktus - Pakāp desmit metrus uz augšu un saule jau atkal aiz kalna!

Nepilnu divu stundu laikā pa akmeņainu taku, ik pa brīdim ejot gar bezdibeņa malu, sasniedzām mūsu pirmo mērķi – Roberta ezerus, pa ceļam vairākas izlokot mutes muskulatūru iespaidīgo dabas skatu dēļ! Grupas bilde pie ezera, mazs otro brokastu našķis un kājas jau prasās iet talāk! Uzkāpti tikai trīssimts metri. Kokus un zāli aizstāj sūnas un akmeņi, vējš izrādās vēl vairāk, bet mēs tik priecājamies par saulaino dienu un veikli kāpjam augšup! Nākošais mērķis – kalna virsotne (Croix de Chamreuse), visu slēpošanas trašu sākuma punkts.

Pa ceļam uz virsotni

Pa ceļam daži Marsa kalni, Īrijas ielejas, slēpotāju pacēlāji un karsta saule virs galva. Čāpo, čāpo  - ‘bonjour, bonjour! (labu dienu, labu dienu!)’ – čāpo, čāpo... Un esam galā. Metāla krusts, šobrīd nedzīvi restorāni, bariņš slinkojošu pacēlāju un pastaigu mīlētāji. Skats – iespaidīgs! Grenoble izskatās tik sīka, ka var ar plauskstu aizklāt, tālumā kārdinošas sniegotas kalnu virsotnes. Plašums. Toties ļoti krunkains!

Māja ar seju

Paēdam pusdienas, papļāpājam, pasmejamies par māju ar seju un domājam ko darīt tālāk!? Ja ietu taisni lejā, tad vajadzētu nosist laiku kādu 4 stundu garumā, jo nākamais (un pēdējais) autobuss tikai 17.40. Tad nu domājām – nogriezīsim vienu kalna sānu, lai nav jāiet atpakaļ un tiksim uz citas takas. Paskatījāmies ar aci no augšas, izskatās baigi labi. Nu ir stāvumiņš, bet kas tad tas mums jauniešiem! Kļūda pašos pamatos... Ja jau takas ir sataisītas, tad tām ar jāseko! Nu nebija jau tik traki, tomēr brīžiem gadījās mazāki akmeņi, kam patīk vairāk kustēties vai stāvums, bez īstām iespējām pieķerties. Jautri jau gan ir – labi ka nav slapjš un slidens! Nokāpjot lejā gan skats tāds, ka liekas – „vai tiešām mēs tur nokāpām..?”

Tad vēl neliela pastaiga gar ezeriņu, mežaināku pusi, slēpošanas trasi, līdz nonācām izejas punktā, izdzērām sildošu dzērienu un tūliņ jau kāpām uzticīgajā busā, sakot paldies skaistajiem kalniem, smukajām takām, ar domu – mēs būsim šeit atpakaļ, lai paslēpotu!

Vēl viens ezeriņš un fonā stāvums, pa kuru "viegli" norāpāmies..

Otrā sezona

Arī es vienu gadu no savas maģistrantūras esmu nolauzis un liktenis vārdā "Eiropas Komisija un mana izvēle" ir atvedis mani uz Grenobli, Franciju.

Franču kultūras vēsmas, izteikts miers un pazaudēta steiga, karstas dienas un aukstas naktis, iespaidīgi kalni un līdzena pilsēta. Otrais gads ir atnācis, neprasot, vai esmu gatavs piedalīties tam līdzi traucošajā piedzīvojumu un jaunas pieredzes vilcienā...

Nāc - sev brīvos brīžos ielec iekšā un pievienojies! Atradīsi mani turpat, kur iepriekš: gkputra.blogspot.com

P.S. Omei par prieku šogad nodošos vīna kultūras izzināšanai!

Lēvenes (Beļģijas) izvēle: (Alus) krogs

Ja jau pieminēju, ka dzēriens manuprāt nāk kopā ar tam labāko vietu - alus krogu, tad saprotams, ka jāpastāsta jums, kura, manuprāt, ir labākā vieta šo dzērienu baudīšanai.

Ja runā par vietu, kur ir prieks satikties un kur satikšanās ir galvenais pasākuma iemesls, tad STUK cafe ir tam piemērotākā vieta. Tur būs vieta sapulcēties lielākam bariņam. Ja paveiksies, tad (piemēram, svētdienas vakaros) tiks gūts arī kulturāls baudījums. Ja paliks garlaicīgi, tad var uzspēlēt kādu spēli. Bez tam ir pieejama plaša dzērienu izvēle (patīkama izmēra tēja ar gabaliņu šokolādes), arī alum. Šo vietu no sirds iesaku!

Ja gribas satikties kādā vietā un nemaksāt par to neko, tad var ieteikt Pangaea cafe, kas principā ir bāra lete un bariņš galdiņu ar krēsliem vienā telpā. Kā tad par brīvu? To jau esmu rakstījis - esot biedram ar Pangaea krūzīti var saņemt bezmaksas kafiju un tēju cik vien lien! Ja šī vieta sanāk pa ceļam (sociālo zinātņu studentiem ta noteikti ir), tad ideāli.

Ja satiecies ar cilvēkiem, kam arī garšo labs alus, tad feina vieta ir Den Brosser krodziņš uz Oude Markt. Tajā ir vecmodīga atmosfēra, ērti beņķi, lasāmas dažādas avīzes, kā arī ļoti labs alus piedāvājums. Pie saviem 20 sanāk. Tur ir iespēja arī nobaudzīt lielu daļu beļģu īpašo Trappist alu.

Ja esi Briselē, tad ir vieta, kur noteikti jāaiziet. Nav svarīgi, vai esi alus patērētājs vai nē, tomēr - alus ir laba daļa beļģu kultūras. Vietas nosakums ir Dellirium krogs, kas nu jau tālajā 2004. gadā izpelnījās Ginesa rekordu grāmatas ierakstu par 2004 dažādu alu piedāvāšanu klientiem. Un lielākā daļa no šiem aliem ir ražoti Beļģijā. Vēl šodien šis skaitlis ir iespaidīgs, lai gan liekas, ka nedaudz samazinājies. Atmosfēra tur ir īpatnēja - kā tādā citādas mākslas muzejā - jo alus ir tik dažāds un pat īpatnējs, ka ko jaunu atrast izdosies katram. Pie tam, bārmeņi, kas alus piedāvājumu pazīst ja ne gluži kā savus 5 pirkstus, tad kādus četrus noteikti, palīdzēs doties šajā īpatnējajā garšas piedzīvojumā! It īpašī vakaros, kad tur ir ne tikai tūristi, bet arī vietējais kolorīts, blakus ūdeni tecina čurājošā meitenīte un visapkārt virmo rosīgā Briseles vecpilsētas aura.

Kāds tad šeit ir rezumē? Apciemojiet STUK cafe, ja iespējams, tad svētdienas vakaros, kad tur notiek bezmaksas džeza koncerti. Savukārt, ja esat Briselē, tad nelaidiet garām Delirium krogu!

Grenoble!

Pirmie soļi Grenoblē

Nu jau pagājusi vairāk kā nedēļa, kopš oficiāli mitinos savā rezidencē, Grenoblē. Praktiski gan jāsaka, ka tā laikam neskaitās īsti šī pilsēta, bet gan Saint Martin d'Heres, bet nebūsim piekasīgi un sauksim arī šo par manu jauno apmešanās vietu - Grenobli. Reku ielieku jums karti ar manu mītnes vietu studentu rezidencē (Résidence Hector Berlioz, 361 Allée de Berlioz, 38400 St.Martin d'Heres, France).

Skatīt lielāku karti

Kad vieta, kur sūtīt man labumus ir zināma, varu arī pastāstīt, kāpēc tad īsti te esmu!

Ir sācies otrais manas maģistrantūras gads EMM-NANO programmā. To es pavadīšu Francijas Alpu galvaspilsētā, vienā no lielākajiem Eiropas zinātnes centriem un vienkārši ļoti glītā pilsētā - Grenoblē. Pirmo pusi gada - intensīvi mācoties, apmeklējot lekcijas, bet otro - izstrādājot maģistra darbu kādā no daudzajām laboratorijām. Protams, paralēli tam cenšoties apgūt franču valodu runājamā līmenī, izbaudot kultūru, kalnus un slēpošanu, cilvēkus un pasākumus un visu citu, ko Francija var un spēj piedāvāt!

Nedēļas sākumā notika Universitātes prezentācijas, iepazīstināja mūs ar semestra plānu, kursiem. Nākošajā dienā internacionālā ofisa prezentācija - iepazīšanās ar citiem līdzīgu programmu (EMM) studentiem. Brīvajos brīžos ar Baibu vēl izbaudījām viņas Grenobli, mierīgi pastaigājot, nobaudot Libāniešu virtuvi, krītot kārdinājumā garšīgajam itāļu saldējumam, izbaudot baudpilno mieru pirms nu jau kārtējā "jaunā mācību gada" trakumiem. Trešdien no rīta palīdzēju Baibu iesēdināt vilcienā, lai viņa arī dotos savā jaunajā piedzīvojumā - uz Portugāli. Un tad jau arī pašam pilnvērtīgi sākās! Sākās!

Trešdiena

- pāris stundas, kamēr iegūta studentu apliecība. Formas franciski - sēžam rindiņā un kā merkaķi rakstam ciparus un burtus vietās, kur franču dāma parāda ar pirkstu!

- vairāk kā pāris stundas, kamēr atvērts bankas konts. Paraksts uzlikts aptuveni 20 reizes, vienam klientam par godu izdrukāta puse paka A4 papīra. Diez cik koki tam ziedojās??

- beidzot iegūta pieeja internetam arī savā istabiņā

Ceturtdiena

- iegūta ēdiena karte, paēstas pirmās pusdienas universitātes restorānā - atzītas par labu esam. 3.05Eiro un labi paēsta sajūta pusei dienas

- pirmā lekcija, "huh" cik traki būs, ja to izvēlēšos... Sinhotrona fizika. Kā ar Rentgenstariem tiek veikti struktūras pētījumi.

- pirmā pasēdēšana ar šejieniešiem, pabaudot Grenobles nakts dzīvi

Piektdiena

- izmantota iespēja iegūt bezmaksas lietas no studentu organizācijas

- pirmais kārtīgais pasākums Grenoblē - 7e Fête de la Bastille

Sestdiena

- beidzot laiks ievilkt elpu un sakārtot darbu sarakstu pienācīgā virzienā.

- blogs atdzīvojas!

Briesnīgi neliterāri teksti šeit saraskstīts viss notikušais. Jo tieši tā tas viss arī bijis. Kaut kā tādā steigā, ka domas netiek līdzi visam, kas bijis, ir un vēl priekšā. Bet nekas. Tūliņ jau būs ritms, sports, mācības, arī franču valoda!

P.S. Ziemassvētki šogad tiks svinēti pie palmām. Esmu jau iegādājis biļetes Portugāles virzienā. Tāpēc - arī jūs pievienojieties - brauciet svinēt ziemassvētkus uz Portugāli!

Lēvenes (Beļģijas) izvēle: Dzēriens

Ja par ēdienu iegādi pastāstīts, var arī ko minēt par dzērieniem. Sāksim ar dzērieniem mājās, tad ārpus mājas.

Ko gan dzert mājās? Ūdens no krāna nav īpaši garšīgs (kāds, kas pie manis pabijis, teiks - maigi sakot). Tad nu to var uzlabot ar kādu šķīstošo vitamīnu tableti. Var pirkt ūdeni veiklā, tomēr tas ir jānes. Var dzert tēju (palies par pašu audzētajām un vāktajām piparmētru, melises, u.c. tējām, ar ko mani mīļie mani lutināja). Var pirkt ko vairāk - ledus tēju, limonādes veikalā - tomēr tas viss ir jānogādā mājās. Es pārsvarā pārtiku no tējas. Tomēr gribējās arī ko līdzi uz lekcijām - tad nu tam ik pa laikam iegādājos kofeīna krātuves - CocaCola vai Pepsi bundžiņas. Ērti, salīdzinoši lēti (pērkot vairumā ap 20 santīmiem viena), un vismaz līdz paņemami. Uz vietas universitātē tas pats prieks maksā ap 60 santīmiem.

Tad mājās, ko būtu gan jāsaprot kā pašu organizēts piemājas pasākums, var malkot alu, vīnu vai ko stiprāku. Alum problēma tā, ka parastais (Stella, Jupiler) nav īpaši garšīgs, savukārt speciālāki ir dažādi jādzesē, kā arī jādzer no glāzēm, bez tam pudelē ir tikai viena glāze - tas rada dažādus sarežģījumus - līdz ar to ķēpa sanāk un baudījums nav tik liels. Tāpēc bieži vien izvēle krita par labu vīniem. Labs un garšīgs vīns nopērkams par pāris Eiro, pie vakariņām, siera galdiem vai kā tāda tieši laikā. Ja gribas ko stiprāku - iesaku beļģu Jenever. Vietējais stirpais dzēriens, kam mūsdienās jau uzradies liels daudzums dažādu garšu. Protams, arī rumu ar kolu sataisīt ir gana vienkārši un izdevīgi.

Tomēr ne vienmēr ir vēlme ko taisīt mājās - ātrāk, ērtāk un pieejamāk ir satikties pilsētas centrā kādā no daudzajiem beļģu krogiem. Katrs citādāks, ar garāku vai īsāku dzērienu listi, uzkodām vai bez, studentiskākām cenām vai nē. Tomēr lieta viena - te dzērienu pasniedz pareizi atdzesētu un pareizā glāzē. Cik tas maksā? Jā, kādas 2 vai 3 reizes vairāk, nekā pērkot alu pudelē veikalā, tad to mājās dzesējot un ielejot kaut kādā glāzē. Tas ir sākot no 2 Eiro par parastu gaišo alu līdz 3-4 eiro par specifiskiem, stiprajiem beļģu aliem. Tomēr krogā tas viss tiek pasniegts kā māksla, ļaujot tev nesteidzīgi izbaudīt laiku ar saviem draugiem, klīstot nebeidzamu sarunu plašumos.

Bezalkoholisko dzērienu cenas ir līdzīgas lētākajam alum un parasti sākas turpat pie 2 Eiro. Ja gribas ko vairāk kā kolu, pakas sulu, minerālūdeni vai tēju, tad cenas aug uz augšu. Ja gribas kokteiļus, kur nu vēl alkoholiskus, tad cenas var uzkāpt līdz pat 10 Eiro par ne jau nu pusi litra, bet labi ja 0.3 litru glāzīti.

Kaut kādi tādi ir mani novērojumi par dzērieniem Beļģijā. Kāda ir mana izvēle? Noteikti vēss, īpašs beļģu alus savā īpašajā glāzē kādā nesteidzīgā, nu jau no smēķētājiem brīvā alus krogā ar koka galdiem un krēsliem, kur nesteidzīgi var izbaudīt pirmkārt - sabiedrību, otrkārt - garšas pilno dzērienu.

Lēvenes (Beļģijas) izvēle: Transports

Šo jautājumu jāsadala kategorijās: Pilsēta, Piepilsēta, Valsts.

Pa pilsētu pārvietoties - šaubu nav. Velosipēds ir tavs draugs. Lēvenē to iespējams izīrēt uz gadu par aptuveni 50 Latiem tā, lai nebūtu jāuztraucas arī par remontiem. Ja sanāk būt ilgāk, ir vērts tādu nopirkt. Man draugi apgādājās ar jēdzīgiem par 35Ls. Tad nu nedaudz vēl sanāk drošas atslēgas iegādē, kā arī remonta izdevumos, bet ilgtermiņā noteikti atmaksājas. Vismaz nav jāsadzīvo ar kaut kādu Velo riteni, jo tur lielas izvēles nav. Tīrā veiksmes spēle. Ritenis noderēs braucot uz lekcijām, satikties ar citiem, uz staciju, vakaros, arī nelielos izbraucienos tuvējā apkārtnē. Plus tas būs treniņš kājām un pārējam ķermenim!

Ja vajag pārvietoties tālāk - lidosta, Brisele, Lēvenes blakus ciemi, tad izdevīgs ir autobuss. Iepriekš pērkot biļeti par 9 Eiro, viens brauciens maksās 1.60 Eiro. Un tas derīgs 2 stundas. Piemēram, veikli iepērkoties IKEA, var abus virzienu izbraukt par 1.60 Eiro. Arī uz Briseles starptautisko lidostu viegli būs nokļūt ar autobusu. Sāk kursēt jau rīta agrumā līdz vēlai naktij. Un 1.60 Eiro pret 5.60 Eiro ar vilcienu ir vērts ietaupīt, lai arī pazaudēsi kādas 30 minūtes ceļa laika. Viņiem gan ir niķis - reizēm kādu dienu bez brīdinājuma streikot! Tad nu stāvi un gaidi kā muļķis... Un buss kā nenāk, tā nenāk.

Ja ir vēlme apskatīt Beļģiju, tad lielisks variants ir līdz 26 gadus veciem cilvēkiem domātais GoPass (blogā jau pieminēts), kas izmaksā 5 Eiro vienā virzienā. Ja ceļš nav tāls (Brisele, Antverpene, Jaunā Lēvene, utt.), tad brīvdienās lētāk maksā Weekend ticket. To vērts pārbaudīt. Principā tas arī viss. Nopērc biļeti un brauc! To var izdarīt internetā, pie kases vai automātā (tur gan vajadzēs beļģu bankas karti). Skatījos, ka var ņemt arī velosipēdu līdz (jo ir vietas, kur ar vilcienu vien netiksi, bet autobusi nav tie uzticamākie). Tas ir saprātīgās cenās, tomēr neizdevās izmantot.

Ja ir doma doties kaut kur nedaudz pāri robežām, tad ir vērts paskatīties īpašos piedāvājumus (b-europe.be lapā) - tie mēdz būt uz Nīderlandi, Parīzi un Lilli, arī Ķelni. Ja gribas lidot, tad Ryanair un WizzAir piedāvā palielu skaitu galamērķu no Brussels Charleroi lidostas (nokļūšana līdz un no tās maksā 8 Eiro (3 Eiro autobuss un 5 Eiro GoPass vilcienam). No Briseles starptautiskās lidostas lido arī EasyJet, kas var piedāvāt labas cenas pāris galamērķiem. Citādi - vēl var atrast lētas TGV vilciena biļetes uz Franciju, tās gan jāpērk tieši 3 mēnešus iepriekš, var paskatīties šeit! Katrā ziņā, arī transporta ziņā var just, ka Beļģija ir Eiropas centrā. It īpaši saprātīgo cenu kategorijā!

Tomēr - Lēvenes izvēle transporta ziņā pilnīgi noteikti pienākas velosipēdam! Nekas nav uzticamāks, kā tavs mīļais velosipēds, kas ikvienā vietā Lēvenē tevi var nogādāt ilgākais 15-20 minūšu laikā!

Lēvenes (Beļģijas) izvēle: Neveselīgā uzkoda

Katrā valsti sanāk ir dažāds sortiments neveselīgajām uzkodām. Un Beļģija nav izņēmums. Nav jau tā, ka ļoti aizrautos ar tādu ēšanu (tā jāsaka mammai un omēm), tomēr kaut ko tomēr esmu iemīļojis vairāk kā citas lietas.

Kā uzkodu pie kino, kā arī citos pasākumos varētu minēt Lays Pickle chips - Čipsi ar marinētu gurķīšu garšu. Nezinu kādu ķīmiju viņi tur ir iegrūduši iekšā, tomēr garšo līdzīgi kā mazo Spilvas gurķīšu burkas saturs. Es jau smējos, ka tā ir eiropiešu versija Krievu tradicionālajam uzkožamajam gurķītim.

Vēl līdzīgā lomā bija rieksti garšvielu apvalciņā - arī Everyday sērijas produkts. Patiešām garšīgi! It sevišķi, kad šis apvalciņš pārplīst pušu un izšķīst uz mēles. Ņam! Neatceros vai tik ne zemesrieksti tur iekšā.

Arī Everyday sērijas produkts ir saldā maize, kas atgādina ko līdīgu galīgi mīkstam pumpermiķelim. Tāda interesanta kūka kuru nevar beigt ēst. Arī pa lēto...

Tomēr ir viena lieta, ko nav iespējams pārspēt. It īpaši vasaras sezonā (Ha, ha - Beļģija un vasara..). Tas ir Cornetto saldējums. Mans mājas biedrs Hans mani saslimdināja ar patiku pret šo te saldējuma briesmoni. Vafeļu konusiņš ar parasti vaniļas saldējuma pildījumu un pārīti šokolādes klekšu pa virsu. Del Haize veikalā 8 gabalu iepakojums maksā tikai 1.20 Eiro, tas ir 10 santīmi par vienu! Ārprāc! Un garšo ar labi. Labs veids kā sevi motivēt mācībām - izlasi desmit lapas un dabūsi vienu Cornetto!

Tātad rezumē - Cornetto saldējums!

Brīvdiena

Kamēr vien man tulks ir blakus, ir iespējams Francijas brīvdienas izbaudīt kā brīvdienas! Nu tad šodien netālā Chambéry pilsēta un neliels iekārdinājums nākotnei - stūrītis Le Lac du Bourget. Tas nekas, ka pārsvarā apmācies un ik pa brīdim pat pilina (vai vairāk!!). Mazas ieliņas, bezgala cmuks ezers kalnu ielokā.

Skatīt lielāku karti

Sēžot bezmaksas interneta ēstūzī var šos mirklīšus arī aprakstīt. Tā te blakus, saka, ka "ir kā mākonis uzgāzies". Nu jā, tā jau arī var teikt! Parocīgi - var gan degunu sasildīt, gan jums ko pastāstīt, gan ziņas palasīt - ērts tas jaunais darba zirgs.

Prombraucot, ezeram apkārt esošie kalni miedza ar aci - "Hei, paskaties kādi mums kalni apkārt, iedomājies kādi tur skati!" Nu tad uz redzēšanos! Tas tepat aiz stūra!

Lēvenes (Beļģijas) izvēle: Pārtikas sagāde

Šeit apkopošu taupīgā latvieša iepirkšanās stratēģiju Beļģijā! Tā kā veikalu daudz, tad arī secinājumi sakrājušies.

Pirmkārt - iepirkšanās - tas ir darbs, kas jāieplāno, jo veikalu darba laiki reti kad izstiepjas līdz 20, kur nu vēl 21. Arī izvietojums reti kad ir pa rokai - protams, ja tev ir auto, tad vari justies ļoti komfortabli! Ja tev ir velo, tad kaut nu tev būtu lielāka mugursoma vai bagāžnieks ar stiprinājumiem. Ja tev ir tikai kājas, tad jūtu līdz...

Tad nu pazīstamākās ir šādas veikalu ķēdes - Carrefour, Colruyt, Spar, Del Haize, Lidl, Aldi. Ir vēl Nachtwinkel, kas darbojas no vēla vakara līdz agram rītam un pārsvarā domāti alkohola iegādei (Beļģijā tam nav laika ierobežojuma, tik vien kā pēc pusnakts nedrīkst to darīt uz ielas), tomēr čipsus un varbūt ko ēdamu tur arī atradīsi. Liekas, vienreiz atradām pat miltus!

Ja gribi iepirkties svētdienā, tad jāizmanto Carrefour Express veikali, kuros ļoti jūtams uzcenojums. Kā nekā - express serviss. Tāpēc labāk iepirkšanos ieplānot no pirmdienas līdz sestdienai.

Lētākā pārtika atrodama Lidl un Aldi veikalos, tomēr tā ir tikai par kādu centu (un ne vienmēr) lētāka kā Colruyt, Carrefour un Delhaize lētā produkcija, kas vismaz izskatās dabīgāk par vācu maģiskajām desām Lidl. Tad nu Colruyt Everyday (katru dienu) produkti bija mani iecienītākie - musli brokastīm, maize, salami desa, siers, margarīns, margaritas picas - vakariņām vai vieglām pusdienām. Olas, kā izrādījās, lētākas ir Carrefour Discount (atlaides) sērijā. Bet būtībā jau viņas līdzīgas. Colruyt man iepatikās, jo tur cenas bieži vien bija zemākas lielākiem iepakojumiem. Arī augļu/dārzeņu klāsts tur ir iespaidīgs, ir no kā izvēlēties. Tomēr nesezonā - veselīgie dārzeņi un viskas cits ir padārgs, tā vien aicinot nopirkt saldētas desas pa lēto.

Kaut kad vēlāk pamanīju, ka liela daļa Colruyt Everyday produktu ir man blakus pie mājas veikalā Spar. Citādi tur viss ir makten dārgāks, tomēr makaronus, burkānus, cukini, šampinjonus, gurķus, kā arī iemīļotās saldētās picas nopirkt tur varēju. Tā kā uz veikla apmeklējumu varēja ietaupīt vidēju 30 minūtes. Ja vajadzīgs kas speciālāks - kūka, mazāka izmēra gaļa, mērces, specifiskāki dzērieni, saldumi - tad labāka izvēle ir Carrefour un Del Haize veikali. Tie atgādina tādus mazākus Rimi. Savukārt tas pats Colruyt ir kā liels SuperNetto ar lielu un kvalitatīvu preču klāstu - radīts, lai pirktu vairumā! Un ar auto!

Kas vēl tipiski (gluži kā pie mums Latvijā) - veikaliem ir savas atlaižu kartes. Carrefour uz gadu iedod studentiem 5% atlaidi, vari arī krāt punktus, kuriem gan jātērē padaudz... Colruyt ar karti iegūstamas speciālas atlaides.

Tad nu rezumē: Iesaku Colruyt, jo tajā ir plaša izvēle un saprātīgas cenas. Tomēr specifiskām lietām ir izdevīgi izmantot arī citus veikalus.

P.S. Colruyt veikalos parasti notiek padaudz degustācijas vienlaikus, kas bieži vien izpaužas kā čupiņa ar bezmaksas ņammām uz plauktiņa. Tad nu krekerus, cepumus, pat šokolādes un vīnus iespējams saēsties/sadzerties pat veikalā esot!

Grenoble bez interneta

Čau visiem!

Man nav interneta un tāpēc es ar jums nedraudzējos! Un nedraudzēšos vēl līdz jaunās nedēļas trešdienai. Tikmēr esmu ticies pie pajumtes, kurā pat ir gulta un ieies mans pusotrvietīgais piepūšamais matracis. Ceru, ka mājiens skaidrs.

Nu labi, nav ko te lieki runāt, jāiet "izbaudīt" +25 grādi vakarā. huh.

Čava!

Lēvenes (Beļģijas) izvēle: Mobilais Telefons

Kuru tad no zvēriem izvēlēties? Kas maksās mazāk, ļaus gūt lielāku labumu par to pašu cenu!? Atbilde atšķiras no mobilo sakaru lietošanas biežuma.

Principā Beļģijas mobilo sakaru tirgū darbojas 3 lielie vaļi - BASE, Mobistar un Proximus. Tad pastāv čupa mazāku brīnumu, kas principā ir dažādi mērķētas priekšapmaksas kartes.

Tā kā, lai iegūtu telefonu ar pieslēgumu, nepieciešama izziņa par reģistrētu dzīves vietu (kas reāli ir iegūstama aptuveni pusotru mēnesi pēc dzīves vietas atrašanas (tas pat nav datums, kurā ierodies), tad prātīgākais variants ir priekšapmaksas kartes. Par tām arī stāsts.

Ja telefons ir labākais draugs, kurš tiek izmantots biežāk, kā dzerts alus (korekts salīdzinājums Beļģijai), tad gana izdevīgi ir lielo kompāniju piedāvājumi. Mani draugi, cik atceros, lietoja BASE īpašās akcijas piedāvājumu, kas padaudz mēnešus iespējams, ik mēnesi papildinot savu telefona kontu ar vismaz 15 Eiro (10.5Ls), iespējams iegūt vai nu milzīgu skaitu bezmaksas sms (5000, ja nemaldos), vai datu pārraidi, vai bezmaksas sarunas. Bet tie nu ir tie 15 Eiro mēnesī... Latvijā, liekas, liela daļa abonentu maksā mazāk.

Tā kā man patīk izmantot bezmaksas komunikāciju veidus - klātienes sarunas, skype, e-pasts, facebook, utt., tad tik daudz par telefonu maksāt netaisījos. Tā kā Beļģijā, līdzīgi kā Vācijā, telefona kredīta derīguma termiņš saprātīgā laikā nav ierobežots, tad izdevīgi skatīties vienkārši lētākos tarifa piedāvājumus un dzīvot taupīgi, lieki nezvanot un nesūtot sms.

Sākotnēji iegrābos MobileWorld, jo tam bija patīkami tarifi zvaniem uz ārzemēm (nez kapēc ir mīts, ka priekšapmakses kartēm ir jāmaksā par ienākošajiem ārvalstu zvaniem, tā īsti galā arī nesapratu, vai tā patiesība vai nē - sakumā likās prātīgāka doma..). Tam sanāca 0.15 Eiro par sms un 0.25 Eiro/min. Pie tam, Beļģijā zvanu laika uzskaiti sāk ar vienu minūti (tas ir - 0.25 Eiro jau katru reizi, kad zvani. Par 1 Eiro tas ir 4 zvani. Ja nopērc 5 Eiro kredītu, tad sanāk tikai 20 zvani. Fui!)

Tad nu lēnām apjautu, ka šādi dzīvoties negribēsies un meklēju, kas ir lētāks. Atradu - Carrefour Mobile. Mobilā priekšapmaksas karte, ko izplata Carrefour veikali. Tarifi 0.06 Eiro par sms un 0.13 Eiro par zvanu. Teju uz pusi lētāk. Ārzemēs gan lietot nav vērts, bet tam labi der Latvijas nummurs. Arī papildināt var diezgan dažādīgi - 2, 4, 6,... Eiro kredīti. Nopirkt gan var tikai Carrefour veikalos, bet to (īpaši Carrefour Express, kas ir kā palieli Narvessen) pietiek.

Tad nu nonākam pie manas taupīgā latvieša Lēvenes (Beļģijas) izvēles: Mobilais Telefons

Carrefour Mobile

P.S. Ja jums vajadzīgs vēl viens telefons, tad par 25 Eiro vienkāršākie atrodami pilsētas telefonu veikalos. (Gan jau tirdzniecības centros ar atlaidi pat lētāk). Pie tam mans bija multifunkcionāls - gan zvanīt, gan sūtīt sms, gan atvērt alus pudeli! Viss vienā!