otrdiena, 2010. gada 30. novembris

ErasmusCUP

Šāds nosaukums ir vēl vienam LOKO organizācijas rīkotam pasākumam. Šoreiz nevis ballīte, bet sporta sacensības - starptautiskajiem studentiem, jo vietējie jau īsti šeit nav nedēļas nogalēs. Cik noprotu, tad šis ir ikgadējs pasākums, tātad - ar to var rēķināties!


Kā kārtīgam pasākumam, arī šim bija jāpiesakās jau iepriekš. Man diemžēl regulāri spēlēt sporta spēles nesanāk grafika dēļ, tāpēc iespēja beidzot uzspēlēt volejbolu vai basketbolu bija tieši laikā. Tad nu centos savu paziņu vidū atrast sportiskuma garu...

Tā kā lielākā daļa manu šeit pazīstamo ir no austrumeiropas, tad komandas nosaukums ātri tika izvēlēts - "IRON CURTAIN". Dzelzs priekškars.


Diemžēl liela atsaucība neradās. Kaut kas cilvēkus sportošanā baida. Cerams, ka pavasarī vismaz kāds parakstīsies uz bīča laukumu īri!

Tā nu mazās atsaucības un prioritāšu dēļ izvēle krita uz basketbolu. Pieteikums pēc termiņa aizsūtīts un pieņemts, vismaz 5 spēlētāji atrasti, tad jau tik uz priekšu! Par laimi pēdējā brīdī uzradās papildinājums, citādi būtu komandā būtu tikai 2 puiši. Beigās esam pat 8!

Spēles dienā reģistrēšanās. 2 EUR no galviņas un vari iet gaidīt savu kārtu spēlēt. Basketbolā 6 komandas, kas izspēlēja grupu turnīru. Nosaukumi biedējoši:
  • BALKANICUS BASTARDS
  • AUP BASKET
  •  REI 
  •  6 ANGRY MEN 
  •  CROSSROAD 
  •  IRON CURTAIN

Cīņā!
Spēles pārsvarā smagas, jo pretinieku komandām par katru cenu nepieciešams uzvarēt. Mēs te esam, lai gūtu prieku. Ar katru spēli sasplēle vedās labāk un labāk. Izlaižam uzvaru pret Crossroad. Nenoķeram arī REI. Pārējās komandās tikai puiši, līdz ar to iet vēl grūtāk.

Cesar ar suvenīru
MVP Dalia gūst kārtējo grozu
Visu cieņu AUP (American university of Paris) komandai, pieklājīga spēle, bez liekiem asumiem. Un uzdāvina mums suvenīrus - lētos eifeļa torņa piekariņus. Arī Balkānu mērgļi saprot, ka uzvarēs mūs, tāpēc ļauj izspēlēties gan mums, gan sev! Ko tu padarīsi, ja komandā ir 7 balkānu puiši uz 1.85 un vairāk. Atlētiski, spēcīgi, kā jau balkānu pussalas iemītnieki!
 
fans - Tatiana no Krievijas, Hadi no Irānas, Gintaras no Lietuvas, Es
Baiba no Latvijas, Anna no Bulgārijas, Dalia un Natalia no Lietuvas
Cesar no Dominikānas Republikas apkopj savainojumu...
Bet tik un tā cienīgi noturējāmies visas 5 spēles (2x10 minūtes katra), lai arī bez uzvarām, tomēr priecīgi un smaidīgi, kā arī nākošajās dienās izteikti stīvi... Bez tam, liekas, ka vismaz četri no mums neiztikām bez lielākām un mazākām traumām - sastiepumiem, sasitumiem. Es tajā skaitā. Beidzot esmu īsts basketbolists ar zilganu pēdu (spēles epizodē tā, atrodoties neērtā pozīcijā, tika izmantota par atspēriena punktu), citādi vienmēr brīnījos, kur tiem maniem draugiem tās pēdas un potītes tā sāp.. :) Bet nav traki, apavi iet virsū bez spiešanas.

Īsts basketbolists
Pēcvārdā būtu jācitē Hadi: "Ja arī zaudēsim, tad nekas slikts nebūs noticis. Dzelzs priekškars taču arī ir kritis!"

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru