otrdiena, 2010. gada 30. novembris

Atomium

Svētdien paspēju paviesoties Briselē. Un radās doma - beidzot apskatīt slaveno ATOMIUM. Laiks bija auksts, toties skaidrs un pat saulains. Tad nu aidā.

Panorāmas bumba
© www.atomium.be - SABAM 2010 - G.Kitenbergs
Lai turp nokļūtu, var izmantot tramvaju vai metro - līdz pieturai Heysel/Heizel. Tad atliek izkāpt un čāpot uz brīnumu.

Pa gabalu izskatās iespaidīgi. Esot tuvu, patiešām redzēšanas vērts! Smuki! Un pāris gadus pēc renovācijas spīdums joprojām turas. Katrā bumbā var redzēt zemes atspulgu. žēl, ka nevar redzēt arī sevi... :)


Ieeja maksā 8Eur studentiem. Visprātīgāk laikam ir doties turp ar grupu - 20 cilvēkiem. Jo tad biļetes ir uz pusi lētākas. Bet nu neko darīt - esam 4 un stāvam visās rindās pēc kārtas. Pēc biļetes, uz liftu... Sanāk pailga stāvēšana un virsū sāk nākt krēsla. Tāpēc panorāmas skats no augšējās bumbas neliekas tik iespaidīgs kā varētu būt. Esot arī restorāns, tomēr to nenomēģinājām.

Mazais Princis
Izstaigājam arī pārējās bumbas - tur dažādi citādi brīnumi - nedaudz par astronomiju, arī instalācijas, kafeinīca, utml.

Ja runā par vēsturi - visiem jau laikam zināms, ka Atomiums uzcelts kā EXPO '58 paviljons. Tas attēlo dzelzs kristālrežģi - BCC struktūru. Sākotnēji plānots tikai uz izstādes laiku, tomēr, kļūdams par izstādes un arī Briseles simbolu, palika līdz pat mūsu dienām.

Apskatnieku komanda
© www.atomium.be - SABAM 2010 - G.Kitenbergs

Viena smieklīga nianse - atomiums ir aizsargāts kā preču zīme, tāpēc, pirms tiek ieliktas bildes, jāizklasa noteikumi:
There are some cases however where use of the image of the Atomium is not restricted by any rights. This is the case where photographs are taken by private individuals and shown on private websites for no commercial purpose (the current trend for photo albums), as long as these pictures are displayed at a low resolution (600 pixels maximum, resolution of 72dpi) to avoid abusive usage and downloads. However, the words "© www.atomium.be - SABAM 2010 - photographers name" must be included next to the image.
Nu tad tā arī darām!

ErasmusCUP

Šāds nosaukums ir vēl vienam LOKO organizācijas rīkotam pasākumam. Šoreiz nevis ballīte, bet sporta sacensības - starptautiskajiem studentiem, jo vietējie jau īsti šeit nav nedēļas nogalēs. Cik noprotu, tad šis ir ikgadējs pasākums, tātad - ar to var rēķināties!


Kā kārtīgam pasākumam, arī šim bija jāpiesakās jau iepriekš. Man diemžēl regulāri spēlēt sporta spēles nesanāk grafika dēļ, tāpēc iespēja beidzot uzspēlēt volejbolu vai basketbolu bija tieši laikā. Tad nu centos savu paziņu vidū atrast sportiskuma garu...

Tā kā lielākā daļa manu šeit pazīstamo ir no austrumeiropas, tad komandas nosaukums ātri tika izvēlēts - "IRON CURTAIN". Dzelzs priekškars.


Diemžēl liela atsaucība neradās. Kaut kas cilvēkus sportošanā baida. Cerams, ka pavasarī vismaz kāds parakstīsies uz bīča laukumu īri!

Tā nu mazās atsaucības un prioritāšu dēļ izvēle krita uz basketbolu. Pieteikums pēc termiņa aizsūtīts un pieņemts, vismaz 5 spēlētāji atrasti, tad jau tik uz priekšu! Par laimi pēdējā brīdī uzradās papildinājums, citādi būtu komandā būtu tikai 2 puiši. Beigās esam pat 8!

Spēles dienā reģistrēšanās. 2 EUR no galviņas un vari iet gaidīt savu kārtu spēlēt. Basketbolā 6 komandas, kas izspēlēja grupu turnīru. Nosaukumi biedējoši:
  • BALKANICUS BASTARDS
  • AUP BASKET
  •  REI 
  •  6 ANGRY MEN 
  •  CROSSROAD 
  •  IRON CURTAIN

Cīņā!
Spēles pārsvarā smagas, jo pretinieku komandām par katru cenu nepieciešams uzvarēt. Mēs te esam, lai gūtu prieku. Ar katru spēli sasplēle vedās labāk un labāk. Izlaižam uzvaru pret Crossroad. Nenoķeram arī REI. Pārējās komandās tikai puiši, līdz ar to iet vēl grūtāk.

Cesar ar suvenīru
MVP Dalia gūst kārtējo grozu
Visu cieņu AUP (American university of Paris) komandai, pieklājīga spēle, bez liekiem asumiem. Un uzdāvina mums suvenīrus - lētos eifeļa torņa piekariņus. Arī Balkānu mērgļi saprot, ka uzvarēs mūs, tāpēc ļauj izspēlēties gan mums, gan sev! Ko tu padarīsi, ja komandā ir 7 balkānu puiši uz 1.85 un vairāk. Atlētiski, spēcīgi, kā jau balkānu pussalas iemītnieki!
 
fans - Tatiana no Krievijas, Hadi no Irānas, Gintaras no Lietuvas, Es
Baiba no Latvijas, Anna no Bulgārijas, Dalia un Natalia no Lietuvas
Cesar no Dominikānas Republikas apkopj savainojumu...
Bet tik un tā cienīgi noturējāmies visas 5 spēles (2x10 minūtes katra), lai arī bez uzvarām, tomēr priecīgi un smaidīgi, kā arī nākošajās dienās izteikti stīvi... Bez tam, liekas, ka vismaz četri no mums neiztikām bez lielākām un mazākām traumām - sastiepumiem, sasitumiem. Es tajā skaitā. Beidzot esmu īsts basketbolists ar zilganu pēdu (spēles epizodē tā, atrodoties neērtā pozīcijā, tika izmantota par atspēriena punktu), citādi vienmēr brīnījos, kur tiem maniem draugiem tās pēdas un potītes tā sāp.. :) Bet nav traki, apavi iet virsū bez spiešanas.

Īsts basketbolists
Pēcvārdā būtu jācitē Hadi: "Ja arī zaudēsim, tad nekas slikts nebūs noticis. Dzelzs priekškars taču arī ir kritis!"

Sniedzinš arī te

Aukstums (ap nulli) te pieturās jau pāris dienas pēc kārtas, tāpēc nebija pārsteigums, ka beizot sāka kas birt arī no gaisa!

Devos uz lekciju un jutu, ka kaut kas sīks sitās sejā. Lietus tas nebija, tā kā skaidrs - beidzot sniegs. Bet tik tikko sācies! Kad devos mājup, ielas jau klāja sniega paklājs, dīvaini, ka uz ielām sniegs jūtams vairāk kā zaļajā zonā.

Visi brauc uzmanīgāk. Mans velo ripo labi, bremzē arī saprātīgi, kā nekā īsts MTB. Var arī slidināties. Ja turpinās snigt, tad rīt būs interesanti - Beļģijā nav obligātas ziemas riepas! Mums jau teica, ka bieži esot traki šādos brīžos. Gribu redzēt!

Un nav vairs SAUDADE. Sajutu to sajūtu, kas aug tuvojoties Ziemassvētkiem - patīkamu mieru sirdī, kas ļauj smaidīt par primitīvām lietām. Piemēram, piesnigušu ielu! Adventes laiks, ne?


Witloof

Pateicoties manai 4 stundas garajai stāvēšanai rindā pirmajā dienā Lēvenē, svētdienas vakariņās guvu iespēju baudīt witloof, kas latviski laikam skaitās cigoriņš. Mana beļģu paziņa bija parādā vakariņas, jo pagājušajā nedēļas nogalē gatavoju viņai pelmeņus (protams iepriekš iegādātus Austrumeiropas preču veikalā), bet tik un tā!

Witloof - cigoriņi
Viņas izvēle bija Witloof. Tas esot tipisks beļģu ziemas laika ēdiens. Šobrīd esot sezona. Izmanto lapu daļu, kuru vāra kādu pusstundu ūdenī. Un tad var ēst - kopā ar kartupeļiem vai vēl ko citu.

<-cigoriņi vārās
Ko lai sakai - pēc skata pā vārītas kāpostu lapas golubciem. Witloof ir izteikts rūgtums. Jaucot ar kartupeļiem, tīri ēdams. Prasās nedaudz krējumiņa. Savukārt viens pats - man noteikti par rūgtu.

Daudziem beļģiem neesot kārais zobs uz šo dārzeni. Tā kā nav tas pats kas sparģeļi un vācieši!

Paldies par vakariņām!

pirmdiena, 2010. gada 29. novembris

Svētku sveiciens latviešiem Beļģijā

Beidzot pieejams mums svētkos demonstrētais video. Ļoti patīkami dzirdēt, ka sabiedrībā populāriem cilvēkiem rūp citu latviešu gaitas! Un patīkami dzirdēt daudzus patiešām viedus vārdus!

Noskatieties!

svētdiena, 2010. gada 28. novembris

Sals

Jā arā ir pāris grādi zem nulles (mans laika prognozētājs saka, ka -6), tad braukt ar velo ir daudz jautrāk. Labi, ka nav apledojis, tomēr beņķis ir apsarmojis. Un, kas jautrākais, dibens nevis paliek slapjšs, bet piesalst pie beņķa!

Toties braukšana ir patīkama, jo ielas ir klusas (ja ir tik auksts - tātad ir laba nakts stunda). Nedaudz kož ausīs, bet forši! Miers.

Diemžēl mans beņķis piesala pie dibena, un, kāpjot nost, daļa tā virskārtas rāvās līdzi biksēm. Redzēs vai VELO apdrošināšana sedz arī to!

Priecīgu ziemas atnākšanu visiem!

sestdiena, 2010. gada 27. novembris

LIDL Lēvenē

Šī nebūtu kārtīga A-Eiropas studentiem piemērota pilsēta, ja šeit nebūtu LIDL veikala. Kopš Vācijas Erasmus semestra mana attieksme pret šo veikalu ir īpaša. Nekur citur nevar nopirkt ēdamas draņķības tik lēti. Un tur ir nopērkama viena no manām lielākajām ēdienu mīlestībām.


LIDLs Lēvnē atrodas šeit:


Tas noslēpies, tomēr cītīgi meklējot, var atklāt mazā, lētā Vācu ķīmijas produktu midzeni.

Kādas tur cenas? Gluži kā Vācijā:

Makaroni Spaghetti 500g             0.32 Eur
Makaroni Penne Rigate 500g       0.35 Eur
Makaroni Fusilli 500g                  0.32 Eur
Sardeles 5 gab.                            1.95 Eur
Ķīmiskais deserts                         0.16 Eur
Āboli                                           1.59 Eur/kg
Kapāta gaļa mērcēm, 2*125g      1.35 Eur
Šokolādes sviesta parodija 750g  1.29 Eur
Reāla paskata maize                     1.39 Eur
3xPizza Margharita!!!                   2.09 Eur

Jā, divi īpaši secinājumi. Pirmo reizi nopirku kaut ko no saldā gala šeit veikalā, pašpatēriņam. Mister Choc ir pabriesmīgs, tomēr Erasmus atmiņas. :D. Kā arī sagatavojos karam - nopirku 1.5kg makaronu rezervi. Slinkums skriet pakaļ. Tūliņ 1 Kg jau būšu izlietojis.

Katrā ziņā šis veikals ir lētāks. Tomēr kvalitāte ir sliktāka. Domāju, ka makaroniem nav ne vainas, kā arī slinkajām picām, tomēr normālu ēdienu te mēģinu nepirkt.

Cheap life! Hurray!

piektdiena, 2010. gada 26. novembris

Pelēks vakars

Šodiena bija apmākusies, kā lielākā daļa pēdējo dienu. Par laimi, lietus nelīja. Toties salīdzinoši auksts - tikai +1. Tāpēc atļāvos beidzot uzvilkt ziemas jaku (apakšā gan T-kreks, citādi karsti!).

Vakars arī mierīgs. Rītdiena veltīta sportam, tāpēc jāpadara iekavētie darbi, kā arī jāpamācās. Lai vakars mierīgs un rīts laicīgs.

Vakardien kļuvu gandrīz par kārtīgu Beļģijas iedzīvotāju - ieguvu Beļģu ID nummuru. Tagad atliek tikai sagaidīt ID karti (3 nedēļas jāgaida, kā arī jāsamaksā 14.50 Eur). Mani interesē iespēja to izmantot vilciena biļešu vietā - varot ielādēt biļetes. Kā arī ID kartes nummuru vajag, lai nomainītu operatoru savam telefonam (arī eksperiments). Nedaudz nūģiski, bet praktiski labumi un neliels birokrātijas tests vienlaikus. Kā arī ID karte būs smuks suvenīrs. (Derīga esot uz 5 gadiem, bet tāpat jāanulē, kad dodas prom (varot arī ar e-pastu))

ID kartes piemērs
Tādā mierīgā vakarā iederas piparmētru tēja un mīlīga mūzika. Paldies Mārtiņam Sv. par iepazīstināšanu ar Likke Li. Reku jums piemērs:

Beļģu komiksi

Šodien mūsu flāmu valodas un kultūras kursa ietvaros norisinājās "kultūras daļas" lekcija. Tā veltīta vēl vienai Beļģu kultūras bagātībai - komiksiem!

Cik atceros no lekcijas, tad komiksi Beļģijā radās pēc pirmā pasaules kara - 20.gs. 20-tajos gados. Tie bija vieni no pirmajiem Eiropā un tiešā veidā piedalījās Eiropas komiksu kultūras izveidē, pirmos pāris gadu desmitus esot izteikti šī virziena līderi.

Tad pasniedzējs, kas tagad pasniedz flāmu valodu Lježas Universitātē, bet acīm redzot ir īsts komiksu kultūras patriots, turpināja ar dažādu klasisku komiksu piemēriem.

Tintin ar suni Milou
Viens no tādiem ir Tintin, kuru visiem vajadzētu pazīt. To zīmējis mākslinieks Hergé, kas pazīstams ar izsmalcināto komiksu kvalitāti. Jāatzīst, ka šī nebija pirmā reize, kad dzirdēju par Tintin, tomēr nevaru teikt, ka zinātu, kas viņš ir un ko viņš dara. Māksliniekam esot arī muzejs franču Lēvenes Katoļu Universitātes (UCL) pilsētā, ko ieteicams apmeklēt kaut vai arhitektūras dēļ - piekrītu!

Hergé muzejs Louvain-la-Neuve
Ja iepriekšminētais kungs pārstāv franču valodas pusi, tad flāmu pusē pazīstams ir Willy Vandersteen ar "Suske en Wiske".
Suske un Wiske
Salīdzinājumam - franču puses komiksi bija labāk izstrādāti, labāk zīmētas detaļas, utml. Savukārt flāmu pusē komiksos valdīja dinamika, ne tik sīka interese par detaļām.

Tā kā pats neesmu daudz iepazinies ar jau minētajiem komiksu varoņiem, tad neko sīkāk nepastāstīšu. Tomēr mēģināšu palasīt, jo tas esot labs veids kā mācīties valodu - komiksi esot domāti bērniem, līdz ar to valoda vieglāka!

Tagad uzskaitīšu čupu komiksu piemēru, ko pasniedzējs mums deva - lai pierakstītu un nepazustu. Varbūt kādreiz iepatiksies:

Un mākslinieki:


Kas vēl interesants - Holandiešu komiksiem sākotnēji tipiski bijis, ka lapas augšā ir pāris bildes un tad seko nodalīts teksts zemāk, kas drīzāk ir literārs sacerējums. Tomēr tāpat - komikss! (mums protams pastāstīja arī par Holandes komiksiem, jo valodas telpa taču tā pati.

Šobrīd Flāmu puse atbalsta komiksus, kā mākslas veidu. Tāpēc pēdējos gados tas ir sasniedzis pasaules klases līmeni - tiek iegūti nominācijas un apbalvojumi dažādos prestižos komiksu festivālos. Ne velti pat Lēvenē atrodami atsevišķi komiksu veikali!

Interesanti, mēģināšu palasīt kādus komiksus un tad jau došu ar savu vērtējumu!

ceturtdiena, 2010. gada 25. novembris

Galda atbrīvošana

Galda atbrīvošanas nolūkos nosmeķēju vēl vienu beļģu alu.


#35 CHIMAY Red (bruin)
Viens no Chimay saimes. Brūnganas nokrāsas, 7% stiprs alus. Garša mani nepaķer, lai gan skaitās, ka šis ir viens no trappistiem. Tāds rūgtens un kaut kā neiet pie sirds. Bet ir vēl pārītis citu Chimay - varbūt tie labāki!

PANGAEA

Pangaea ir lielā superkontinenta nosaukums - pirms tas sadalījās mūsdienu kontinentos. Nieka 250 miljonus gadu atpakaļ. Filozofoski tas liek domāt par vienotību. Kad visa pasaule bija kopā, kā viens vesels!

Tieši tāpēc starptautisko studentu tikšanās vietas nosaukums KUL ir Pangaea. Ko viņi dara? To centīšos apstāstīt.


Šis iestādījums ir vieta, kur students var atrast citus studentus, kuriem gribās papļāpāt. Kāpēc tas varētu būt interesnati? Nu, ja tu esi viens un tālu no mājām, tad saturīgas sarunas palīdz. Varu pats to apliecināt! Realā dzīvē šī ir organizācija, kas veicina starptautisko studentu komunikāciju. Viņiem ir telpas, kas sastāv no biroja un izklaides daļas. Izklaides daļa izskatās kā neliels kafūzis - galdiņi un krēsli, bāra lete, dziļumā arī pingponga galds.
Maģiskās krūzes

Lai kļūtu par biedru, nepieciešams samaksāt 4 Eur. Tā tiek iegūta biedra karte un krūze ar pangaea simboliku. Biedra karte ļauj reģistrēties viņu rīkotajiem pasākumiem, kas pārsvarā ietver tūrisma braucienus par saprātīgām cenām (biju ar viņiem uz Ardēnu pusi un Flāmu laukiem - maksā ap 10-15 Eur). Bet krūze ir daudz būtiskāka - ar to var iegūt bezmaksas TĒJU vai kafiju, kamēr vien bārs ir atvērts. Dzer cik gribi visa gada garumā. Liekas, ka krūzi jau esmu atpelnījis, lai gan bieži nav sanācis tur pabūt.

Vēl organizācija rīko dažādas ballītes, kino vakarus, telpas izmanto vēl čupai pasākumu. Šajā vietā kūsā dzīvība. Ja studijas norit sociālo zinātņu fakultātē, tad pusdienslaikā var atskriet pēc siltas tējas. Ja esi inženieru pusē - Heverlee, tad nekādu cerību.

Darba laiki ir no 12-20 no pirmdienas līdz ceturtdienai un 12-24 piektdienās un sestdienās. Pie tam arī alus un citu dzērienu cenas te ir daudz demokrātiskākas!

trešdiena, 2010. gada 24. novembris

Alma

Ņemot piemēru no māsas, pastāstīšu par vienu no ēšanas iespējām Lēvenē.


Studentu restorāni ALMA ir izmētāti pa visu Lēveni. Ir vairāki lielāki - pamanāmi ar nummuriem 1, 2 un 3, kā arī kāds pārītis mazāku. Principā visur piedāvājums ir līdzīgs, jo ēdiens tiek gatavots centrālajā virtuvē. Kopā ik dienu tiekot pasniegtas ap 6000 maltītes.

ALMA 3, Heverlee kampusā
Pēc izskata atgādina tipisku studentu restorānu, kādi redzēti Vācijā. Izvēlies ēdienus un dzērienus, saldo vai vēl kaut ko - un dodies maksāt. Kā pienākas - studentiem cenas ir gandrīz uz pusi lētākas.

Ja ņem kārtīgu otro, tad mazāk par 2.60 Eur maksāt nesanāk. Tas lētākais - parasti kāda pusfabrikāta gaļa ar rīsiem, frī kartupeļiem vai ko līdzīgu un mazu čupiņu salātu. Bez maksas var paņemt glāzi ar ūdeni, tā kā dzeramajam tērēt naudu negribās. Tad var ņemt arī kādu saldo, kas ir ap 1 Eur, utml.

Ir viena ļoti pozitīva lieta, līdzīgi kā Vents stāstīja par Kaiserslauternas Menzu - pēc maltītes, ja izsalkums nav remdēts, var dabūt papildus ēdienu! Šeit - Beļģu frī un, ja paveicās, majonēzi! Tā kā par 3 Eur var paēst. Ne šiki, bet labi un kārtīgi. Pēc cenas šiem ēstūžiem Lēvenē nav konkurences.

Ēdiena kvalitāte nav tā augstākā, kartpeļu biezputru labāk neēst. Gaļa arī garšo ne vienmēr pēc īstas gaļas. Bet ēst var. :) Es gan priekšroku dodu ēšanai mājas, tomēr - ALMA 3 ir vieta, kur var noķert netu, kā arī veikt grupu darbu - strādāt pie prezentācijas. Tāpēc sanāk paviesoties!

Darbi, darbi

Lai demonstrētu, ka tiešām šeit arī mācos, ne tikai laižu muļķi - jāieraksta kāds ieraksts par šo lietu.

Tagad pēc garšīgas uzlabotas LIDL 70 centu margaritas picas daros ar savu prezentācijas par OLED daļu. Organiskajām gaismu izstarojošajām diodēm. Huh. Vēliet veiksmi. Jāmeklē pārītis rakstu, lai veiksmīgi papildinātu sagatavi!

Nu tā, tagad esmu atzīmējies kā centīgs. Varu sākt gurķoties!

svētdiena, 2010. gada 21. novembris

Latvijas neatkarības proklomēšanas gadadienas svinības

Dzīvojot Lēvenē, nekad nevari aizbildināties, ka esi "atgriezts" no latviešu dzīves. Vienīgais iemesls var būt negribēšana. Beļģijā latviešu ir daudz. Ir latviešu biedrība, kas ir aktīva un organizē pasākumus, ir iespēja dejot tautas dejas, dziedāt korī. Esot Lēvenē izbraukāt būtu grūti, tomēr uz lielajiem pasākumiem gan nevaru atrast iemeslu neaiziet.



Par godu 18. novembrim, sestdienas vakarpusē tika rīkots pasākums Latvijas vēstniecībā. Svētku uzrunas, kora koncerts, pat mazākie dzied. Tad dejotāji, griežās un griežās. Feini!


Tad nāk jaukā daļa - mielasts. Pelēkie zirņi ar speķi. Rupjmaizīte ar gaļiņu, kartupeļi, štovētki kāposti un piebalgas alus. MMM... gluži kā mājās. Pilnai laimei tik omes karbonāde pietrūka! :)

Tad vēl video sveiciens no zināmiem cilvēkiem Latvijā. Foršs. Būs video internetā - ielikšu linku.


Kulminācija - Ievas Akurāteres koncerts. Balss, dziesmas, pārdomas.


Noslēgumā kūka, sarunas, arī dejas, kam tīk. Latviska noskaņa.

Šis pasākums dod iespēju sajust latvisko sajūtu. Nav tā, ka man tā dikti pietrūktu. Esmu prom tikai 2 mēnešus. Līdz ar to arī emocijas nav tik spēcīgas. Nevaru sevi salīdzināt ar cilvēkiem, kas jau ilgstoši strādā Briselē. Tomēr - protams, patīkami. Latviešu alus ir Latviešu alus. Ēdieni ir ēdieni! Un latviskā mentalitāte ir latviskā mentalitāte. Katrā zinā - ja sāk pietrūkt, tad ir iespējas sajūtas remdēt. Patiešām var sajusties kā mājās!

Tikai viena lieta negāja pie sirds. Tāda bēdīgā noskaņa. Uzrunas vairāk atsaucas uz pārdzīvoto nevis un priecīgo faktu, ka mums ir sava valsts. Brīva Latvija! Un ka ir jāpriecājas!

7 oaks

Ja jūsu ballīte Lēvenē nespēj mierīgi beigties un jums apnicis dzīvot, tad vieta kur doties ap 4 no rīta ir septiņi ozoli. Nosaukums jau glauns, bet saturs ir kāds ir.


"7 oaks" atrodas Lēvenes centrā. Pagrabā, kur velves nepietiekami augstas manam mazajam augumam. Piesmēķēta vieta. Toties atvērta tik vēlu. Šeit cilvēki saka, ka visas "labās" ballītes beidzas 7 oaks. Katrā ziņā, ja esi meitene, vēl labāk kaut nedaudz gaišmate, tad nevarēs ne atkauties no nogribējušos džeku kompānijām... Kā bites apkārt. Ne flāmi, drīzāk arābu izcelsmes, u.c.


Izbaudiet! Drēbju smaku no rīta!

LOKOmotion


Pagājušajā ceturtdienā (18.11) Lēvenē norisinājās jau otrā (vismaz pēc mana skaita) gada lielākā ballīte, kopš esmu šeit. Saucās - LOKOmotion. To organizē jauniešu organizācija LOKO, kas sasaista visas fakultāšu organizācijas.

Vienlaicīgi 7 vietās norsisinās ballīte. Katrā vietā savs mūzikas stils, līdz ar to arī kontingents. Pabiju trijās. Var secināt - bez alus viņiem ballītes nepastāv, kā arī klubu mūzika valda. Ne gluži tāds pamatīgs klubinieks, tomēr dīdžejs, kurš neveiksmīgi saliek rindā ierobežotu daudzumu populāru dažādu stilu dziesmas ir katrā vietā.

Visas cerības liku uz 't Archiev, kurā bija jābūt Latino stilam. Ieejam - pirmajā zālē draņķīgs DJ. Otrajā - tiešām, salsas ritmi. Tikai cilvēkus bez maz vai ar lupu jāmeklē. Kādi 3 vai 4 puiši, kas griež meitenes, kuras pieprot griešanos. Prieks skatīties. Gribētos jau pašam ar, bet liekas, ka tikai ar sev īpašu cilvēku. Esmu taču kautrīgais latvietis.

Loģiski, ka nākošajā dienā jūtamas neizgulēšanās un noguruma sekas, bet jāpieņem, ka vietējiem lielās ballītes ir ceturtdienās. Mums fizmatos gan laikam arī bija līdzīgi.

Katrā ziņā - Latvijas neatkarība nosvinēta ar lielu ballīti!

ceturtdiena, 2010. gada 18. novembris

M muzejs

Viena no Lēvenes apskates vietām ir Muzejs ar nosaukumu "M". Tā ir jauna ēka, kas uzcelta pēdējo gadu laikā. Atvērts 2009. gada 20. septembrī. Par nosaukumu zinu tikai baumas, ka atklāšanā piedalījās 3 princeses (Beļģijas, Nīderlandes un laikam ka Zviedrijas), kurām visām vārdi sākas ar M. Var jau būt arī vienkārši Muzeja vārda pēc. Tas atrodas pilsētas centrā:



Trešdien (17.11.) devāmies turp novērtēt Kongo mākslas izstādi. Tā kā esmu iegādājies Kultūras karti, tad nepieciešams to izmantot - ar viņu šis pasākums bija par brīvu - tulkot - bezmaksas iespēja apskatīt muzeja telpas.


Telpas ir gaišas un plašas. Modernas. Ļauj baudīt mākslu. Pirmajos stāvos, liekas, ka izstādīta pastāvīgā ekspozīcija - koncentrējas uz reliģiska satura mākslu. Dīvaina. Tālāk ir mazu attēlu čupiņas, kas aizņem nepiemēroti daudz vietas. Un tad jau ar nonākam pie Kongo mākslas.


To atvedis misionārs, kas devās iedvest kristīgo ticību šajā zemes nostūrī. Vietējiem viņš iepatikās un atpakaļ atveda nelielu skaitu dažādu mākslas priekšmetu. Pārsvarā koka statujas, kas simbolizējot garus. Iedomājoties vēlēšanos, nepieciešams ko asu iedurt šajās statujās. Nu tā viņas sadurstītas stāv. Paceltā roka esot iebiedēšanai.



Vēl redzējām foto izstādi ar beļģu finansētu skolas kompleksu Kongo - kā tas izskatās un kā izskatās cilvēki, kas to apmeklē. Kontrasti...

Uz jumta ir patīkama terase, no kuras paveras smuks skats uz bibliotēku. Apakšstāvā ir kafeinīca. Glīti.


Visforšākais, protams, atrodams garderobē - slēdzami mēteļu pakaramie - var laikam piedurknei izvērt cauri stiepli un pieslēgt. Ta nu gan drošā Beļģija!


Vienkāršais

Šodien pēc muzeja apmeklējuma pasēdējām kafūzī, pamēģināju vēl vienu beļģi:


#34 Vieux Temps
Tas ir lielajā AB InBev brūzī taisīts alus (pieder Stella, Beck, utt.). Tas tiešām jūtams. 5.2% stiprs gaišais alus. Garša - nekāda. Pēcgarša - nekāda. Tāda sajūta, ka parasts alus cilvēkiem bez emocijām. Bez maz vai piemērots! Nav vērts!

trešdiena, 2010. gada 17. novembris

Neraža

Cik maksā jaunieša (<26 gadi) bankas konta un kartes apkalpošana?

Teorētiski - 0 EUR

Praktiski - šomēness ir noņemti 4.30 EUR par maestro karti un 2.35 EUR par konta uzturēšanu.

Ko darīt?

Teorētiski - saņemt atbildi par bezjēdzību bankā

Praktiski - bankā rausta plecus un saka, ka nosūtīs studentu apliecības kopiju uz centrālo biroju.

Rezultāts?

Vismaz uzzināju, kā izvairīties no bezjēdzīgās konta izrakstu sūtīšanas uz māju. Par galīgo rezultātu ziņošu.

Ā, varbūt viens no iemesliem ir pilsētas domes izsniegtā ID koda nedabūšana. Vajadzēja būt vēl pirms aptuveni 2 nedēļām. Bet nekādas ziņas...

otrdiena, 2010. gada 16. novembris

Nelīst

Šodien jau ir otrā ar pusi diena pēc kārtas, kad Lēvenē nelīst. NELĪST! Ziniet, ko tas nozīmē?

Man vairs nav jābrauc apkārt ar mitru dibenu! Manam sēdeklim ir pāris nodiluma vietas, kur mitrums iesūcas, tādējādi nevar izvairīties no tā nokļūšanas uz svarīgās ķermeņa vietas. Un diemžēl man nav izdevies iegūt savā īpašumā kādu no bezjēdzīgajām reklāmām, ko mēdz uzmaukt uz velosipēda sēdekļa. Roka neceļās arī "aizņemties". :)

Bet ja nopietnāk, tad lietus ir bijis patiešām spēcīgs. Pat delfos bija raksts, ka Beļģijā plūdi.

Vienīgais, kas Lēvenē liecina par lielo nokrišņu daudzumu (ja neņem vērā nepārtraukto lietu pāris dienu garumā), ir ūdens līmenis mazajās upēs, kas tek caur manu universitātes daļu. Līmenis ir patiešām augsts. Redzēs, cik dienās aiztecēs. Šodien tur dežurēja pat viena ugunsdzēsēju mašīna.

Bet galvenais, ka dibens sauss!

pirmdiena, 2010. gada 15. novembris

Hommel bier

Ieper pilsētā (laikam vajadzēja bildi pie iepēršanas pilsētas zīmes) nomēģināju vietējā reģiona alu.


Saucās #33 Hommelbier. Tiek ražots Van Eecke ģimenes brūzī. Tur tiek ražoti dažādi klostera ali, tomēr populārākais joprojām ir Poperings Hommelbier. Tam ir 7.5%, gaiša nokrāsa un rūgtena garša. Nevaru teikt, ka man patika. Un neiesaku arī mēģināt. Tāds vidējs. Pēcgarša drīzāk izraisa saviebtu sejas izteiksmi, nevis labsajūtu un smaidu.

svētdiena, 2010. gada 14. novembris

In Flanders Fields (Flandrijas laukos)

Sestdien, 13.11. devāmies ekskursijā (organizēja Pangaea) uz īpašu Beļģijas reģionu - Flandrijas laukiem (neatceros precīzu nosaukumu no vēstures), kas atrodas Beļģijas rietumos, Francijas pierobežā. Vietu, kur beļģiem kopā ar sabiedrotajiem beidzot izdevās apturēt vācu ofensīvu un kur atradās Pirmā Pasaules kara (WWI) laikā gandrīz nekustīgā frontes līnija, vieta, kur norisinājās bezjēdzīgais ierakumu karš.



Ekskursija sākās ar muzeja apmeklējumu Ipras (Ieper, Ypres) pilsētā, kura tika nopostīta WWI laikā, pat atrodoties tikai nedaudz pirms frontes līnijas. Pati pilsēta ir ļoti glīta, atjaunota. Muzejs atrodas kādreizējā audumu tirdzniecības vietā (tāpat kā KUL atrodas Lēvenes audumu hallē), kura ir ārkārtīgi liela un iespaidīga izskata ēka! Muzejs ir interesants, interaktīvs, ļauj redzēt, dzirdēt, uzzināt tieši tik, cik vēlies. Tēma, protams, nav jautra un smaidu raisoša, tomēr muzejs palīdz paplašināt vēstures izpratni!

Tad papusdienojām un devāmies aplūkot pilsētas apkārtni - vietas, kur notika kaujas, atradās ierakumi, bunkuri, kapsētas un tagad atrodas piemiņas vietas. To ir daudz.


 


Apmeklējām Eseksas fermas kapsētu, kurā atdusas ap 1000 kritušu britu kareivju, Langemarkas vācu kapsētu, kurā apglabāti vairāk kā 44'000 kareivju, no tiem 25'000 kopīgā masu kapā, vietas trūkuma dēļ. Redzējām arī lielāko kritušo britu kapsētu - Tyne Cot, tur atdusas ap 12'000 britu. Apkārt esošā siena nes pazudušo un neatpazīto kareivju vārdus, to tur ir 35'000. Katrā vietā ir stāsts, kāpēc un kas tur atdusas. Visu caurvij atmiņas.

Britu kritušie tika apglabāti pēc iespējas atsevišķos kapos, ar pieminekļiem, kas krasi kontrastē ar vācu kapsētu. Vēl joprojām tiek atrasti kritušie kareivji, ko zeme bija glabājusi paslēptus gandrīz gadsimtu. Dažas bijušās Britu impērijas daļas, kas tagad ir neatkarīgas, īpaši attiecas pret saviem kritušajiem - viņi cenšas noskaidrot personību par katru cenu, pat DNS analīzes! Jo uzskata to par nacionālo lepnumu - drosmīgajiem savas VALSTS kareivjiem! Cik sapratu, tad tā dara vismaz Austrālija un Kanāda.

Viena no ievērības cienīgajām lietām ir dzejolis "In Flanders Fields", ko uzrakstījis viens no kareivjiem Džons Makkrejs. Tas esot populārākais un zināmākais dzejolis, kas apraksta WWI


Tieši magones ir piemiņas puķes, kuras tiek lietotas visās piemiņas vietās. Mākslīgas, imitētas magones. Iemesls - karadarbības vietās, kur nekāda cita veģetācija īsti nespēja izdzīvot, tieši magones spēja savairoties un ziedēt, izkrāsojot kara šausmas.

Vēl apskatījām Īrijas Miera parka piemiņas vietu, Bavārijas Meža tranšejas, uzzinājām kārtīgu devu vēstures. Noslēgumā devāmies atpakaļ uz Ipru, lai paēstu vakariņas un novērotu īpašu ceremoniju.



Britu puse pēc kara vēlējās Ipras pilsētu saglabāt kā pieminekli visiem kritušajiem. Ar to nebija mierā vietējie iedzīvotāji, līdz beigās britiem atļāva izveidot piemiņas vārtus uz pilsētas robežas - Meninas vārtu memoriālu pazudušajiem kareivjiem. Kopumā ~55'000 kareivju, kas krituši līdz 1917.gada 15. augustam. Iespaidīga izskata memoriāls, kur ik dienu notiek piemiņas brīdis - "Last Post" ceremonija. Tā sastāv no muzikālas daļas, klusuma brīža, kā arī organizētas iespējas nolikt ziedus piemiņas vietā. Tā kā šī vieta nav tālu no Lielbritānijas, tad cilvēku šeit ir daudz, ik dienu. Sestdienas vakarā bija pagrūti atrast labu vietu, no kurienes noskatīties ceremoniju. Šeit piemērs, kas atrodams internetā:


Ar šo arī mūsu ekskursija beidzās - devāmies atpakaļ uz Lēveni, nu jau zinot krietni vairāk par to, kāpēc Beļģija tik ļoti atceras WWI, kurš drīz jau būs gadsimtu sena vēsture.