pirmdiena, 2011. gada 7. februāris

Mesoscopic Physics/ Mezoskopiskā Fizika

Šis ir kurss, kas atrodas obligātajā daļā. Kas tas tāds ir? "meso" ir vārds grieķu valodā ar nozīmi - pa vidu, vidējs. Nu tad šajā gadījumā runājam par fiziku vidējos izmēros. Vidējos? Jā - starp parastiem un ļoti, ļoti maziem (atomāriem) izmēriem. Turpat kur nano un mikro izmēri. Tā kā tā pati nanofizika bez man vai ir.

Kursā iezīmējās divas atsevišķas daļas, katrai savs pasniedzējs.

Grafēns
1) Elektronu transporta daļā tika apskatīts elektronu balistiskā transporta modelis, kvantēšanās efekti, grafēns, kā īpašs materiāls, atomu klasteri. Cilvēcīgi runājot - fizikālās parādības pie izmēriem vai temperatūrām, kad klasiskie fizikas likumi vairs nestrādā. Un tagad izrādās, ka vadot strāvu (elektronu baru) materiāls vairs neuzvedās kā pierasts, bet īpaši - mainās ar noteiktu soli - kvantējas. Tāpat arī īpašas struktūras, kas ļauj izpausties elektrona viļņa dabai, ļaujot tam "skriet cauri" šai struktūrai bez pretestības. Un tamlīdzīgi burkāni. Arī nedaudz par īpašo grafēnu, par ko šogad tika piešķirta Nobela prēmija fizikā.
Pasniedzējs zinošs un pieredzējis. Diezgan veiksmīgi ar karotīti baroja mums zināšanas, cik nu spējām ņemt pretī.

Stilīgas spēļmantiņas ar jaunākajiem supravadītājiem
2) Otra daļa bija par supravadītspēju. Tā ir materiālu īpašība pie ļoti zemām temperatūrām spēt vadīt elektronus bez enerģijas zudumiem (īsāk sakot - perfekti vadīt strāvu). Un viss tikai pateicoties elektronu draudzēšanās spējai. Tad nu mums bija ekstrēmi īss kurss par to, kā šie elektroni draudzējas, kādi ir parametri, kādas teorijas to apraksta. Un tad nāca jau mūsdienu pētījumi rezultāti, kurus veic šīs universitātes darbinieki, lai pilnveidotu supravadošos materiālus. Tā kā teorija ir pasmaga, tad izsekot šai daļai bija "Neiespējamās misijas" cienīgi. Pasniedzējs arī gados jauns, varētu būt, ka pirmo reizi lasa šo kursu. Man viņš asociējās ar sērferi. Tā nedaudz ne-profesorīgi...
Lai sagatavotos eksāmenam nācās lasīt grāmatu par šo parādību. Par laimi šim pasniedzējam galvenais bija sapratne "uz pirkstiem"!

Jāatzīst, ka fiziķi tomēr ir jēdzīgi - eksāmena apjoms bija atbiltošs 3 kredītpunktu kursam. Jautājumi - saturīgi, prasa izpratni. Un neliek kalt no galvas formulas... Jo arī kurss bija tik īss, ka tās izvest nav laika.

Kam tas viss vajadzīgs? Cilvēki mēģina izmantot šādus efektus īpašiem pielietojumiem. Piemēram, tā kā supravadītspēja netērē enerģiju, tad šādu stāvokli mēģina izmantot lielu strāvu gadījumos - lielu magnētisko lauku radīšanai (Magnētiskā rezonanse), transformatoros, un tamlīdzīgi. Šobrīd mērķis - atrast materiālus, kuriem šī parādība eksistē pie pēc iespējas augstākas temperatūras (šobrīd labākie ap -180 C)

Savukārt saprotot elektronu transporta parādības, iespējams radīt sistēmas, kurās tas notiek ļoti efektīvi. Attiecīgi uzlabojot šobrīd esošos parastos tehnoloģiskos uzlabojumus. Jo skaidrs, ka tā vienkārši uz priekšu netiks.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru