Izmantojot vienu brīvo nedēļu, kas gadījās starp sesiju un jauno semestri, paveicu jau sen solītu lietu - apciemoju savus ERASMUS semestra draugus Marco un Damiano viņu pusē - Itālijas Dienvidaustrumos. Cik zinu, tad tas nav tipisks latviešu tūrisma galamērķis, tāpēc domāju, ka arī jums būs interesanti dzirdēt kaut ko no tā, ko tur redzēju, piedzīvoju un izbaudīju!
Mani draugi mitinās Bari, kas ir Pūlijas reģiona centrs un arī lielākā pilsēta tajā galā. Oficiāli ap 300'000 iedzīvotāju, tā kā nav neko maza. Pirmais, ko manu lidmašīnai nosēžoties, ir liels daudzums koku, kas nav mežs, bet ir stādītas plantācijas. Izskatās, ka visa zeme tiek izmantota, pie tam tikai retumis manāmi lauki. Savukārt braucot no lidostas uz mītnes vietu, var manīt, ka pilsēta ir industriāla - daudz rūpnīcu, noliktavu, mājas arī praktiskas, kantainas, nedaudz glīšākas kā mūsu deviņstāveņu grupiņas, bet tik un tā pirmais iespaids ir tāds - nekāds... Vismaz saule mani lutināja!
Šeit pierakstīšu pāris vispārīgas iezīmes, kas iespiedušās atmiņu čupiņā. Bet par katru no apskates objektiem uzrakstīšu ko īsu atsevišķi, jo arī pašam gribās vēl salikt to kopā ar kādu papildus informāciju.
Pirmkārt: "Kā itāļi sāk rītu?" Brokastis ēst viņi nemāk. Tā vietā ieēd pāris cepumus vai kūciņu un izdzert vienu Espresso. Pie tam parasti to dara jau pa ceļam uz darbu, kādā no daudzajām kafeinīcām. Tajās galdiņu maz, toties lete gara, pie kuras tad arī tiek veikta rīta procedūra, neliela komunikācija. Un tad jau tiek steigts dienas gaitās.
Otrkārt: "Ar ko un kā itāļi brauc šajā galā?"
Tipiskais auto ir FIAT, tur nav jautājumi. Katrs otrais, ja ne pat vairāk. Jauni, veci, Pandas, Uno, Punto... Tad ir čupa Lancia, jūtami Smart, pārējās markas ik pa drusciņai. Ļoti maz ekskluzīvu auto, pa kādam mersedesam mana, bet maz. Viss pēc principa, jo mazāks, jo labāk! Un tad ir daudz, ļoti daudz motorolleru - Piaggio, Vespa, utt. Kopumā mašīnu ļoti daudz! Ielas piebāztas, sastrēgumi. Parkošanās pie mājas vēl trakāka kā Latvijā. Knapi mašīna tiek cauri ieliņai, kur abās pusēs atstātas mašīnas. Vai arī mēģina tur noparkoties... Jautri skatīties. Un šeit populārs ir termins - otrās rindas parkošanās. Labi, ja ieslēdz avarījas gaismas!
Braukšana pilsētā nav diži labāka. Ja Latvijā esam iemācījuši, ka gājēji ir kaut kas, reizēm pat ne uz gājēju pārejas, tad šeit tā tiešām ir "gājēju pārbrauktuve"! Joslām nozīmes nav, STOP zīme tiek uztverts kā ieteikums piebremzēt. "Dodiet ceļu" nozīmē iebraukt līdz pusei krustojumā un gaidīt, kad auto purnu var iespiest starp divām sekojošām mašīnām. Tas viss noved pie tā, ka mašīnas ir apskrāpētas, buktainas, ar apsistiem spoguļiem, tomēr pilda to vienīgo uzdevumu - ir transporta līdzeklis! Nevis kaut kas ar ko zīmēties...
Sabiedriskais transports ir, Bari kursē bars autobusu, ir vairāki Park&Ride stāvlaukumi ar īpašiem busiem, kas kursē centra virzienā. Kas mani pārsteidza - lielais trolejbusu vadu skaits, kas palicis un nav novāks no septiņdesmitajiem. Tagad tiek uzstādīta viena jauna līnija, kuru drīzumā cer palaist. Arī viens tramvaja-pilsētas vilciena zars uz lidostu atrodas būvniecības stadijā.
Un tomēr - sava ceļojuma laikā ne reizi neredzēju avāriju. Kā paskaidroja viens no itāļiem - viņiem esot pārdesmit nerakstītu likumu, kas šo haosu tomēr sistematizē! Prieks!
Treškārt: "Par ko runā itāļu vīrieši?"
Tikai viens temats... Reliģija, tas ir, futbols! Kur var tik daudz diskutēt, apspriest, pārrunāt. Tipiskā aina - pusducis itāļi stāv, smēķē un pēc kārtas izšauj savu viedokli. Katrs mēģina pierādīt savu taisnību. Papildiniet to ar tipisko priekšstatu par žestikulējošajiem un impulsīvi runājošajiem, bārdainajiem itāļu vīriešiem. Tā tiešām ir! Un nedod dievs atrasties kādā kafejnīca nedēļas nogales pievakarē, kad tiek aizvadītas Itālijas čempionāta spēles... Visi skatās, kliedz, sauc, lamā, sabļaujas ar otras komandas atbalstītājiem! Smieklīgi!
Ceturtkārt: "Kam ir stils?"
Tik daudz stila aksesuāru, kā šajā zemē, neesmu vēl redzējis. Protams, ka katram ir sačubināti mati, tad pieskaņotas brilles vai saulesbrilles (otrais ir tipiskākais, kaut vai tumsā...), kuras nes kāda zīmola vārdu. Versace, Dolce & Gabbana... Apģērbi, protams, arī nav nekādi švakie, dažādi aksesuāri, ķēdītes. Māk sevi izrādīt. Nu Bari gan nav tik traki, kā Milānā, bet par to cits stāsts. Īsi sakot - pucēties viņi māk!
Piektkārt: "Bauda"
Hannoveres laikā mums bija teiciens - "Genießen wie in Italien" (Izbaudīt kā Itālijā)! Tagad varu to tiekai apstiprināt. Vēl lielākus feinšmekerus neesmu pagaidām saticis. Ēdienu dažādība, laiks, ko patērē gatavojot un ēdot. Gribas teikt, ka itāļi dzīvo, lai ēstu. Bet nevis daudzumā, bet garšā! Kādas tik izvirtības nenotiek ar to pašu mums pierasto makaronu čupu. Kādi tik sieri netiek gatavoti - katram savs īpašais nosaukums. Maltīte parasti sākas ar silto ēdienu. Tad tam seko dažādu sieru, augļu baudīšana. Vēlāk tiek dzerta kafija ar saldo galdu. Un viss tiek darīts lēnām, satiekoties un aprunājot dažādus notikumus. Jauki!
Un ja esi lauku pusē, tad liela daļa labumu ir pašu taisīti, gatavoti, iegūti. Mājas vīns, dārzeņi un siers olīveļļā, kuras ir tīīīk daudz! Brālēna kūpināts speķis, Onkuļa siers, Kaimiņa audzētie augļi... Kā kārtīgos laukos.
Galvenokārt: "Dzīves ritms"
Esmu pieradis pie ikdienas steigas, nepadarīto darbu saraksta, laika trūkuma. Tur to nemana. Jā, ir kāds, kas steidzas, bet kopumā neliekas, ka būtu kas tāds, ko viņi varētu nokavēt. Dzīves ritms ir cilvēcīgāks - nesteidzīgas sarunas, tāds iekšējais miers. Un tieši tas ļauj izbaudīt to, ko dzīve sniedz! Tas ir kaut kas, ko vajadzētu nedaudz aizgūt! Ne tik daudz, lai kavētu visu, tomēr ņemt visu mierīgāk!
Iesaku jums turp doties, ja vēlaties baudīt. Nesteigties. Nav tā Roma, Parīze vai Londona. Bet tur var "Izbaudīt kā Itālijā"
Tipiskais auto ir FIAT, tur nav jautājumi. Katrs otrais, ja ne pat vairāk. Jauni, veci, Pandas, Uno, Punto... Tad ir čupa Lancia, jūtami Smart, pārējās markas ik pa drusciņai. Ļoti maz ekskluzīvu auto, pa kādam mersedesam mana, bet maz. Viss pēc principa, jo mazāks, jo labāk! Un tad ir daudz, ļoti daudz motorolleru - Piaggio, Vespa, utt. Kopumā mašīnu ļoti daudz! Ielas piebāztas, sastrēgumi. Parkošanās pie mājas vēl trakāka kā Latvijā. Knapi mašīna tiek cauri ieliņai, kur abās pusēs atstātas mašīnas. Vai arī mēģina tur noparkoties... Jautri skatīties. Un šeit populārs ir termins - otrās rindas parkošanās. Labi, ja ieslēdz avarījas gaismas!
Braukšana pilsētā nav diži labāka. Ja Latvijā esam iemācījuši, ka gājēji ir kaut kas, reizēm pat ne uz gājēju pārejas, tad šeit tā tiešām ir "gājēju pārbrauktuve"! Joslām nozīmes nav, STOP zīme tiek uztverts kā ieteikums piebremzēt. "Dodiet ceļu" nozīmē iebraukt līdz pusei krustojumā un gaidīt, kad auto purnu var iespiest starp divām sekojošām mašīnām. Tas viss noved pie tā, ka mašīnas ir apskrāpētas, buktainas, ar apsistiem spoguļiem, tomēr pilda to vienīgo uzdevumu - ir transporta līdzeklis! Nevis kaut kas ar ko zīmēties...
Sabiedriskais transports ir, Bari kursē bars autobusu, ir vairāki Park&Ride stāvlaukumi ar īpašiem busiem, kas kursē centra virzienā. Kas mani pārsteidza - lielais trolejbusu vadu skaits, kas palicis un nav novāks no septiņdesmitajiem. Tagad tiek uzstādīta viena jauna līnija, kuru drīzumā cer palaist. Arī viens tramvaja-pilsētas vilciena zars uz lidostu atrodas būvniecības stadijā.
Un tomēr - sava ceļojuma laikā ne reizi neredzēju avāriju. Kā paskaidroja viens no itāļiem - viņiem esot pārdesmit nerakstītu likumu, kas šo haosu tomēr sistematizē! Prieks!
Treškārt: "Par ko runā itāļu vīrieši?"
Tikai viens temats... Reliģija, tas ir, futbols! Kur var tik daudz diskutēt, apspriest, pārrunāt. Tipiskā aina - pusducis itāļi stāv, smēķē un pēc kārtas izšauj savu viedokli. Katrs mēģina pierādīt savu taisnību. Papildiniet to ar tipisko priekšstatu par žestikulējošajiem un impulsīvi runājošajiem, bārdainajiem itāļu vīriešiem. Tā tiešām ir! Un nedod dievs atrasties kādā kafejnīca nedēļas nogales pievakarē, kad tiek aizvadītas Itālijas čempionāta spēles... Visi skatās, kliedz, sauc, lamā, sabļaujas ar otras komandas atbalstītājiem! Smieklīgi!
Ceturtkārt: "Kam ir stils?"
Tik daudz stila aksesuāru, kā šajā zemē, neesmu vēl redzējis. Protams, ka katram ir sačubināti mati, tad pieskaņotas brilles vai saulesbrilles (otrais ir tipiskākais, kaut vai tumsā...), kuras nes kāda zīmola vārdu. Versace, Dolce & Gabbana... Apģērbi, protams, arī nav nekādi švakie, dažādi aksesuāri, ķēdītes. Māk sevi izrādīt. Nu Bari gan nav tik traki, kā Milānā, bet par to cits stāsts. Īsi sakot - pucēties viņi māk!
Piektkārt: "Bauda"
Hannoveres laikā mums bija teiciens - "Genießen wie in Italien" (Izbaudīt kā Itālijā)! Tagad varu to tiekai apstiprināt. Vēl lielākus feinšmekerus neesmu pagaidām saticis. Ēdienu dažādība, laiks, ko patērē gatavojot un ēdot. Gribas teikt, ka itāļi dzīvo, lai ēstu. Bet nevis daudzumā, bet garšā! Kādas tik izvirtības nenotiek ar to pašu mums pierasto makaronu čupu. Kādi tik sieri netiek gatavoti - katram savs īpašais nosaukums. Maltīte parasti sākas ar silto ēdienu. Tad tam seko dažādu sieru, augļu baudīšana. Vēlāk tiek dzerta kafija ar saldo galdu. Un viss tiek darīts lēnām, satiekoties un aprunājot dažādus notikumus. Jauki!
Un ja esi lauku pusē, tad liela daļa labumu ir pašu taisīti, gatavoti, iegūti. Mājas vīns, dārzeņi un siers olīveļļā, kuras ir tīīīk daudz! Brālēna kūpināts speķis, Onkuļa siers, Kaimiņa audzētie augļi... Kā kārtīgos laukos.
Galvenokārt: "Dzīves ritms"
Esmu pieradis pie ikdienas steigas, nepadarīto darbu saraksta, laika trūkuma. Tur to nemana. Jā, ir kāds, kas steidzas, bet kopumā neliekas, ka būtu kas tāds, ko viņi varētu nokavēt. Dzīves ritms ir cilvēcīgāks - nesteidzīgas sarunas, tāds iekšējais miers. Un tieši tas ļauj izbaudīt to, ko dzīve sniedz! Tas ir kaut kas, ko vajadzētu nedaudz aizgūt! Ne tik daudz, lai kavētu visu, tomēr ņemt visu mierīgāk!
Iesaku jums turp doties, ja vēlaties baudīt. Nesteigties. Nav tā Roma, Parīze vai Londona. Bet tur var "Izbaudīt kā Itālijā"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru