Lēvene, Beļģija. Diena kā diena, nekā īpaša. Taču tas tak ir 23.jūnijs, kas drīz pārvērtīsies 24.jūnijā. Un kaut kā tā latvietība spraucas cauri - jāatzīmē taču ir!
Nu tad kaut kas Līgo līdzīgs tika radīts - neesam jau vienīgā valsts pasaulē, kur šīs dienas saistās ar svētkiem, tomēr - cik sapratu no pārējiem - mums tas ir visnopietnāk. Svētku apjoms, nozīme, vēriens. Un tas priecē! Citādi liktos dīvaini, ka asinis prasīt prasās pēc pļavas ar puķēm, līgo vainagiem, dziesmām, liela ugunskura, jautrības visas nakts garumā!
Ko tad mums izdevās šeit sadarīt. Pēc drošas, nedaudz nostāk esošas vietas atrašanas brīvā dabā (pie COPAL kojām ir feins dārzs), varējām radīt "Jāņus". Sveces ugunskura vietā (nu uz 20min tika iedegts arī patiess žagaru ugunskurs, bet tas jau tā ļoti nelegāli.. jāsaskaņo, utt. Problēmas...), kamambēra siers jāņu siera vietā. Beļģu alus. Un izdevās arī saplūkt pāris puķes un sapīt vienu vainadziņu... Izskatījās gan pēc puķu dobes apgānišanas, bet tomēr!
Tomēr ne jau vienmēr jābūt visam pēc grāmatas. Viss atkarīgs no iespējām un varēšanas - svarīgākais, ka sirdī ir vēlme to darīt! Un tā jau ir vairāk kā puse no nepieciešamā! Prieks būt vienam no tās mazās tautas, kam domas par lēkāšanu ap ugunskuru 23. jūnijā vienmēr rada sejā smaidu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru