pirmdiena, 2013. gada 7. oktobris

Brīvbrīdis ar mērķi - Čau Brisele un Lēvene!

Zīmīgs uzraksts uz ielas Briselē! Vai tad ne tā?
Beidzot esmu diplomēts! Kā tad tā, vaicāsiet? Nu pavisam vienkārši, kā jau daudzās Eiropas universitātēs, arī Lēvenē diploma drukāšana ir ārkārtīgi smags process. Nu, ok, diploms patiesi ir lielāks kā LU, nedaudz vairāk stila elementu, divu universitāšu vadītāju paraksti (Tas mans EMM stāsts), taču pa lielam - gaužām vienkāršs diploms. Diploma apliecinājumu es biju dabūjis jau tūdaļ pēc absolvēšanas, arī pašu diplomu es būtu varējis saņemt pa pastu jau vasaras sākumā, tomēr rindiņa vēstulē par to, ka universitāte neuzņemās nekādu atbildību par sūtīšanu, pie tam par to prasa 15 eiro, lika man izdomāt kādu citu variantu. Par laimi, Lēvenē ir palicis prāvs pulciņš studiju biedru - viens izpalīdzēja ar diploma izņemšanu un pieskatīšanu, kamēr pats atbraukšu pakaļ. Un tā nu iekrita, ka pirmo nedēļas nogali oktobrī izdomāju pavadīt nevis Parīzē, bet gan apvienojot lietderīgo (diplomu) ar patīkamo (draugu apciemojumu)!

Briseles pastaigu pī-pauzē
Īsumā sakot, sestdienas rītā jau sēdēju autobusā uz Briseli, kur, satiekot Erasmus laika biedru Marko un alfieti Rūtu, patīkamās pastaigās un sarunās pavadījām dienu, apskatot man vēl neredzētus Briseles stūrus, baudot lielisko Beļģu alu un notiesājot pirmo garšīgo Vol-au-Vent ar vistu savā mūžā!

Zilas debesis Beļģijā! Nemeloju! Esot jau 2 nedēļas no vietas
Vakarpusē kopā ar Marko devāmies inspicēt manu Lēveni! Satiekot Pāvelu, Cēzaru, Abitošu un Satišu, kārtējo reizi varēju pārliecināties, ka labs beļģu alus Oudemarktā joprojām ir lieta pati par sevi! Kur nu vēl sarunas un smiekli par to, kā katram sokas un ko katrs ir pēdējā laikā paveicis. Izstaigājām arī vecās ballīšu takas, padejojot De Rector un 7 Oaks. Arī tur viss notiek kā pienākas.

Izbaudot Oudemarkt
7 Oaks ar savu neaprakstāmo šarmu
Ar naktsmājām izlīdzēja Cēzars, kurš nu kopā ar draudzeni mitinās vienā no skaistākajām Lēvenes vietām - Lielajā Begināžā - universitātes īpašumā esošajā seno māju ansamblī, kuru veidojušas begīnes (turīgās atraitnes un dāmas, kas nevēlējās vairs precēties, tomēr negribēja arī atteikties no savas turības, kļūstot par mūķenēm).

Skats pa naktsmītnes logu
Pēc laba miega 17.gs mājiņā, bija pienācis jau krietns rīts un devāmies atkal izlocīt kājas. Pateicoties lielai veiksmes devai, izdevās noķert savu diplomu, kas nebija tik triviāli, jo kursabiedrs, pie kura to biju atstājis, šajā laikā bija devies tālākā ceļojumā.


Aptuveni šādi izskatās mans iegūtais diploms. Dāma komplektā neietilpst
Un tad jau klāt pusdienas manu biedru iecienītajā Amici miei restorānā, gards beļģu Chimay bleue neticami saulainā pēcpusdienā un jāsaka atā draugiem, Lēvenei, Briselei un Beļģijai līdz nākamai reizei!
Paldies par pozitīvo lādiņu un smieklu devu!

Lēvene. Gluži tāda kā vienmēr!
P.S. Praktiskai info: Parīze-Brisele ērti sasniedzama ar vilcienu pusotrā stundā (ja laicīgi rezervē, tad cenas ir gana draudzīgas - no 30 Eur vienā virzienā), vēl ir idBus (no 15 Eur vienā virzienā), taču es braucu ar Eurolines (pērkot vēlu ~20 Eur vienā virzienā), kas katru virzienu brauc ~4h - labs laiciņš, lai pabeigtu kādu grāmatu!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru