Policists

Šorīt no rīta nevarēju pagulēt, un pēkšņi - dzirdu, zvans pie durvīm. Kaimiņš noskrēja atvērt, kāpj atpakaļ augšup kopā ar policistu un saka - pie tevis!

Tagad atkāpe, kāpēc pie manis!

Kad iegūta pastāvīga dzīves vieta Beļģijā, nepieciešams doties ar īres līgumu vai ko tādu uz pilsētas domi (Briselē esot trakāk - tur padsmit pašvaldības) (procedūra ~ šeit - City hall). Vajag arī pārīti bilžu, pasi, izziņu no universitātes, iespējams arī izziņu par spēju sevi apgādāt (man ir stipendija, ar to pietiekot). Un vēl vajag pacietību pārvarēt rindu. Kad nonāc pie dāmas, tā prasa dažādu informāciju, arī mātes un tēva vārdus, adresi Latvijā, utt. utjp. Nav brīnums, ka rinda. Un tad nosaka, ka jāgaida ciemos policists!

(Pilsētas domes ēka, pie stacijas)

Tā nu viņš nabadziņš centās mani noķert mājās. Šī esot bijusi viņa trešā vizīte šeit. Tā man teica mājas biedri. :) Ko lai dara, ja man lekcijas un citas parpalas. Katrā ziņā - ar sestdienas rītu nekļūdījās - biju mājās!

(policijas logo)

Tad šis iekāpa manā istabā, apsēdās pie galda un sāka pildīt savu formu (kādas 8 lapas, beigās arī nomas līguma kopija), iedeva parakstīties. Neko nepaskaidroja, tikai pieminēja, ka adrese ir nevis 41, bet 41A. Smieklīgi! Ā, un pēc 2 nedēļām man varētu būt arī Beļģu ID nummurs. Jauki!

Tad ātri aizšāvās tālāk! Pa logu dzirdēju, kā rolleris noskanēja. Neslikti tā skraidīt pa pāris tūkstošiem jauno studentu. Bet tā ir ar visiem! Diez viesprofesoriem arī?