uz Nicu

Kā nokļūt Nicā? Ar grūtībām... Kāpēc? Nu klausās!

Nedēļu iepriekš nopirkām vilciena biļetes uz Nicu. Franču Rivjēru. Jābrauc tak skatīties. Tas nekas, ka 4:51.  Un uz staciju jāiet kājām, jo tramvaji vēl nekursē. Nu tad ceturtdienas vakarā pakojamies, skaitam stundas, cik atlikušas līdz iziešanai, un pienāk vēstule e-pastā no SNCF - franču dzelzceļa kompānijas. Sakarā ar incidentu - agresijasaktu pret SNCF darbinieku stacijā (2.ziņa) - liela daļa vilcienu ir atcelti. Skaidrs - vismaz nebūs tika agri jāceļās. Un žēl, protams, tā cilvēka. Nezinu gan kas noticis..

Tad tā vietā devāmies uz staciju ap 9iem. Internetā izskatījās, ka vismaz 3 no 7 vilcienu kombinācijām, kas var nogādāt uz Nicu strādās. Aizbraucam - stacijā haoss. Ejam parunāties pie kasēm - mums saka, dodiet biļeti, atdosim naudu un beigta balle. Nu neko - bet uz Nicu tā kā gribās. Atliek autobuss. Tam biļetes nopirkt var no 13.30. Domāts, darīts - stundiņa miega savā gultiņā, pusdienas studentu ēdnīcā un esam jau atpakaļ autoostā, lai nopirktu biļetes. 1, 2, 3 - tas ir kādas 30 minūtes un stāvam pie autobusa. Tur jau pūlis un visi kā traki grib lekt iekšā un ieņemt vietas.. Šoferis barās, ka vēl nedrīkst. Nu nekas. Sakāpjam un laižam. Kalni, kalni, kalni. Tagad varu ar jums parakstīt, kā te izskatās.

Ļoti žēl, ka neizdevās noīrēt auto - Jāni - tas eirotripam. Lai varam apstāties un pabaudīt.

Jā, tikko izbraucām caur caurumu klintī - tieši tā - caurumu. Nevis tuneli. Caurumu!

http://www.panoramio.com/photo/52312271

Un tagad serpentīnojam lejup virzienā uz ciemu. Iespaidīgi. Tālumā saule spēlējas uz klints malas. ielejā vientuļa klins vēro visu apkārtni kā uzticams sargs. Pabaudīšu. Un ļaušu jums darīt ko prātīgāku, kā lasīt šo ierakstu.

Tad jau vēlāk no Franču Rivjēras!