Jau no rīta mākoņi bija riebīgi savairojušies, pusdienlaikā jau vairs daļu kalnu nevarēja redzēt. Balti pelēks veidojums. Un tad nu ar sākās. Līst. Kārtīgi. Ne nu gluži kā pa Jāņiem, bet tomēr - vienkārši un slapinoši. Bez grācijas un maiguma. Tikai tā - lai nolītu!
 |
| Uzskatās salīdzinājums saulaina un lietaina laika gadījumā! |
Ja Latvijā lietus neizraisa neko vairāk kā tikai nelielu nepatiku pret palielināto slapjuma daudzumu, varbūt reizēm pat iežūžo ritmiski klabinoties pa metāla palodzi, tad šeit - Grenoblē - Francijas Alpu galvaspilsētā tas ir vāks. Vāks tā klasiskajā nozīmē. šeit tu redzi, cik tas ir augstu. Pa logu ikdienā lūkojos kalnos - tie te kā sēnes. Bet tagad. Redzu no tiem mazāk kā pusi - mākonis ir uzsēdies uz pilsētas un sēž. Vāks. Un līst. Un vēl, un vēl.
Tā arī ir šī atšķirība. Redzi, ka tev vāks virs galvas labi ja 300 metru augstumā. Saspiesti. Labi, ka pannu nesilda no apakšas...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru