Pasta epopeja

Pastāstīšu jums stāstu, kas iesākās jau 26. augustā, tātad vairāk kā mēnesi atpakaļ. Un tas nav mans stāsts par Grenobli, bet kaut kas dikti mazāks, toties stripri apnicīgāks. Tas ir stāsts par manām mantām, kuras, vēloties atvieglot savus ceļojuma koferus, gribēju nosūtīt pa taisno no Beļģijas un Franciju.

Tad nu 26. augustā pēc ilgākas mudināšanas beidzot pierunāju savus kontaktus Lēvenē aizdoties līdz pastam un nosūtīt paciņu uz Baibas adresi, cerot, ka paciņa atnāks 5 dienu laikā līdz Francijai. Pirmā kļūda. Tad nu laiks gāja, paciņa vēl nebija atnākusi, bet Baibai bija jāizvācas no kopmītnēm. Tā kā franču sistēma neatļauj rezidencē vairs nedzīvojošiem studentiem saņemt savus sūtījumus (tā vismaz tika apgalvots), tad nācās iedot "pāradresēšanas" adresi. Tā kā jau nākošajā dienā bija jāievācas manā pastāvīgajā mītnes vietā, tad iedevu šīs vietas adresi, kā īsto galamērķi jebkuriem sūtījumiem, ko Baiba saņemtu.

Ievācos veiksmīgi 1. septembrī, tomēr nekādu ziņu no paciņām arī tuvākajās dienās kā nebija, tā nebija. Tā kā Baibai jau bija jādodas uz Portugāli, tad vēl pēdējo reizi pārbaudījām viņas rezidenci - vai nav kaut kas aizķēries. Nekā.. Un tas jau 6. septembris.

Beļģu pasts

Ko darīt? Mantas tā kā gribētos. Sadabūju rokā sūtītāju ar sekošanas (tracking) kodiem - noskaidrojām, ka viena paciņa tiek piegādāta jau no 3. septembra. Un otrā paciņa ir piegādāta 8. septembrī... Diez kur? Sākās sarakste ar beļģijas pasta kantori. Pēc kāda laika viņi atzīst, ka pirmā kaste esot pazaudēta, bet otrā esot veiksmīgi piegādāta.. KUR??

Saņēmis drosmi (pēc citu cilvēku motivācijas..) un sadrukājis visādus papīŗus, dodos uz vietējiem pasta kantoriem, lai paskatītos, vai viņiem nav kādu paciņu man.. Tuvējā kantorī onkulis atsaucīgi paskatās - nē, neesot. Otrajā - centrālajā  man saka, ka var paskatīties, bet vajag sekošanas kodus. Satraukuma karstumā biju piemirsis tos norakstīt, tad nu pēc lekcijas vakarā laimīgi atgriezos iecirknī - nu tik būs skaidrība un varbūt pat paciņa! Iedodu, tante, kas angliski, protams, nerunā, meklē un neko neatrod. Tad mēģinu vēlreiz skaidrot, ko meklēju, utt. Uzrodas izpalīdzīga sieviete, kas palīdz pārtulkot. Izrādās, ka viņiem vajagot franču pasta sekošanas kodus, jo tie esot atšķirīgi no beļgu.. Bez tam paciņas turot tikai 15 dienas, tā kā man maz cerību, ka tās ir tur. Tas jau 21. septembrī.

Es jau bez cerības, dodos mājās, mēģinu noskaidrot, vai uz sūtītāja atpakaļadresi nekas nav piegādāts.. Jo arī sūtītājs ir pārvācies citviet. Tur ar nekā. Eh.

No rīta pieceļos ar sava kanādiešu kaimiņa joku, ka man uzradusies pielūdzēja - ir aploksnīte uz durvīm uzlīmēta. Redzu - steidzami jāiet uz rezidences info punktu. Aizskrienu, man puisis kaut ko dusmīgi franciski saka un rāda čupiņu ar vēstulēm. Es manu, ka tur ir arī lapiņas, kas atgādina izziņas no pasta - par paciņām vai ko līdzīgu. Paskatos - ir arī, vēstules Baibai. Un mana adrese pierakstīta klāt. Šis turpina ko dusmoties - rāda, ka gribētu mest miskastē vai vēl nez ko.. Es, par laimi vai nelaimi, tik veiklu franču valodu pavisam nesaprotu. Un man ir vienalga - ir tak izziņas.

Paķeru dokumentus un skrienu uz pastu. Parādu tai pašai dāmai savus jaunos papīrus, viņa atkal burkšķ par 15 dienām. Jā - var redzēt, vienai datums ir 3. septembris, otrai - 8. septembris. Tā kā todien ir 22. un rēķināt māku, tad saku, ka vismaz vienai jābūt. Dāma neticīgi noburkšķ un aiziet skatīties. Man par laimi - ir arī. Makten apdauzīta, vietām papildus salīmēta, viena no manām paciņām ir manās rokās... Pirmā uzvara! Aizbraucu mājās, atplēšu - ir! Ir tā svarīgākā ar apaviem, apģērbu, niekiem. Laimīga nopūta! Un sekojošs jautājums - bet kur diez ir otra?

Franču pasts

Cik var noprast no izziņas - tad paciņa otrs sūtījums nav bijis - tikai ierakstīta vēstule... Ar flāmiski runājošu draugu palīdzību beļģu pasta vēstules tika iztulkotas un saprastas - sagatavoti visi dokumenti, lai mēģinātu atgūt naudu par saturu - matraci un citiem niekiem. Nu nekas - nav jau liels zaudējums. Un sākas jau oktobris...

Un tad. Beļģu pasts atmostas un atrod paciņu - tagad tā atrodas Beļģijā, vienā pasta kantorī netālu no Lēvenes. Man nav ne jausmas, vai viņa ir izceļojusies pa Eiropu, vai tik skumusi noliktavā. Ceru, ka ar beļģu draugu palīdzību izdosies to atgūt un tad jau redzēs vai tā atnāks līdz manīm un cik vēl tas maksās...

Tagad jau zinu, ka paciņa ir iegūta, Beļģu pasts uzskata, ka viņi visu paveikuši kā nākas, tāpēc naudiņu atpakaļ neatdos - toties tūliņ, tūliņ paciņa jau atradīs ceļu pie manis vēlreiz.

TĀPĒC - esiet uzmanīgi un aktīvi centieties iegūt savus sūtījumus laicīgi!!! Nav ko gaidīt...

P.S. Lai vēl papildus jūs informētu par pasta pakalpojumu kvalitāti šeit, varu teikt, ka manai kaimiņienei gandrīz gadījās pazaudīet savas paciņas. Kā? Vienkārši - nekāda izziņa no pasta neatnāca. Paciņām tā kā būtu jābūt, bet klusums. Tad tikai saņemta drosme un uzprasīšanās pastā atklāja, ka viņas ir pienākušas..

Vai tiešām tas ir no pirksta jāizzīž? Serviss skaitās..