Šodien bija liela darba diena. Pirmkārt - visa veļa samazgāta, savi >10Ls mazgātavā atstāti... briesmīgi... Tagad istaba atkal smaržo pēc žūstošām drēbēm! Toties būs ko vilkt mugurā!
Otrkārt, beidzot saņēmu sevi rokās, lai izietu paskriet. Forma sākusi mukt no manis. Kā nekā eksāmenu periods ar 4 sienām un grāmatu deguna galā. Tāpēc pēc kādas pusstundiņas bija sajūta, ka plīstu nost. Bet neko, paskrēju vēl. Liekas, ka satiku to mistisko "otro elpu" un tad jau raiti līdz mājām izdevās. Savas 45minūtes mierīgā riksī sanāca.
 |
| Stirna, parastā |
Bet kas tad tur īpašs, ka pieminu šādu ikdienu. Pirmo reizi mežā satiku stirnas. Jā - divas gabalas. Skrēju pa meža celiņu, turpat pie apakš-automaģistrāles-caurejas un dzirdu, baigais troksnis- skatos. 2 vakariņas cilpo man garām. Nu neko, aiz pārsteiguma mute vaļā, apstājos. Šīs arī, pagriežas, pārskiren pāri ceļam un prom ir. Paskrienu vēl 10 minūtes, skatos, putns laižas pāri takai, apsēžas kokā. Skatos - knābis nav tā kā balodim, ir kaut kas nopietnāks. Hmm. Tā nu es, apstulbis no dabas ciešās kopdzīves ar cilvēku apdzīvotajām vietām, atradu savu otro elpu un aizcilpoju mājup. Nebiju domājis, ka tepat - kur cilvēki skrien, pastaigājas, brauc ar velosipēdiem ik mīļu brīdi - faunai patiks dzīvošana.
Ko vēl sastapu - pārīti koši oranžu gliemju. Paskatījos tagad internetā - izrādās, tie paši, kas pie mums parasti mēdz būt melni, ir arī citās krāsās - arī oranžā. Cik saprotu, tad suga tā pati -
Arion ater. Nezināju, ka angliski šos sauc par "
slug".
Tādi te burkāni. Bet nu pie grāmatām, lai dienai kārtīgs punkts!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru