|D0I69a| ICT service management jeb Informāciju un Komunikāciju Tehnoloģiju servisa vadība bija ne tehniskais kurss, kurš bija jēdzīgākais no piedāvātajām izvēlēm. Par ko tad mācamies šajā kursā?
Ikviens, tajā skaitā arī omes, būs pamanījušas, ka jaunie tehnoloģiskie risinājumi, kas ietver gan telefonu lietošanu, gan īres rēķinu apmaksu, gan mistisko internetu datora kastītē nu jau kādu laiku stipri ietekmē mūsu dzīvi. Pat televizorā attēls neraustās kā vajag - tagad digitāli. Un tak briesmīgi sliktāk! Internets, kominkāciju tehnoloģijas, visi šie nieki maina ierasto lietu kārtību. Loģiski, ka šīm pārmaiņām jāseko arī uzņēmējdarbības struktūrā. Nez vai ir uzņēmums, kurā netiek izmantots dators, vismaz grāmatvedības aprēķinu veikšanai. Citur datu formā tiek glabāta informācija par lietotājiem. No tā redz var AUTOMĀTISKI izveidot rēķinus, veikt atskaites, un tā tālāk!
 |
| Struktūra procesu vadībai! |
Tāpēc ir svarīgi, ka ir cilvēki, kas māk redzēt šo procesu vadību. Tas ir, kā likt tehnoloģijām strādāt jūsu labā. Līdzīgi kā inženierzinātnē - kā izmantot dzīvē esošās parādības, lai radītu, ko cilvēkiem vajadzīgu! Nu tādas analoģijas. Šajā kursā netiek runāts tik daudz par to, kā izskatās dzelži, vai cik naudas un kā uzņēmumam ir jānopelna, bet ar zināmu devu teorijas, čupu praktiskiem piemēriem tiek iebarots, kā biznesu un tehnoloģiju veiksmīgi savienot!
Dzirdējām gan par dažādu izcenojumu veidošanas politikām, par ārpakalpojumu izmantošanu, par veidiem kā noteikt darba, cilvēku, izmaksu apjomu, kas nepieciešams kāda tehnoloģiskā risinājuma ieviešanai. Tādi burkāni. Kaut kas pavisam citādāks kā zinātne un ar to saistītie kursi. Jāskatās, kā būs veicies eksāmenā.
 |
| Tā pasniedzējs iepazīstināja ar sevi! |
Pasniedzējs ārkārtīgi sirsnīgs un uzmanību noturošs. Viņa stāsti, citāti cerams paliks atmiņā. Ja nē, tad vismaz sajūta klasē. Pasniegšanas veids - ļoti vērsts uz pielietojumu. Jo pārsvarā kursa biedri bija cilvēki, kas pēc šī eksāmena dodas biznesā un pielieto zināšanas praksē - mēs kādi 10-15 no zinātnes/inženieru puses bijām tādi kā "atsvaidzinātāji" šajā kursā.
Kur šīs lietas parasti tiek izmantotas? Lielās finanšu kompānijas ir piemērs. Mēs bijām ciemos uz KBC (viena tipiska beļģu banka) datu centrā, kur parādīja, kā tāds strādā, kā un kur tiek tērēta nauda no ICT budžeta. Iedomājieties vien kā Swedbank internetbanka tiek uzturēta. Katrs no jums var tajā iežurnalēties (log in) un veikt transakcijas ik mirkli. Bet iedomājieties, ka tas viss kaut kur arī reāli notiek. Kāds ir sarēķinājis cik cilvēki internetbanku lieto, cik daudz serveru tam nepieciešams, kā attīstīt internetbanku un radīt klientiem draudzīgāku. Kuros brīžos to ieviest? Vai to vispār vajag?
Nu lūk šādus jautājumus jums būtu jārisina mācoties šo kursu. Kaut ko no tā visa uztvēru arī es. Tagad varēšu kaitināt mammu ar intelektuālām sarunām par šo tēmu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru