Vēl viena vieta, ko apciemoju Bazilikātā, bija Ferrandinas pilsētiņa:
Ar ko viņa īpaša? Ne ar ko! Nu gandrīz. Wiki saka, ka tur taisot dikti labu olīveļļu. Tā ir tipiska šī apriņķa pilsēta - izvietojusies kalna galā, jo tā tak vieglāk aizsargāties. Atkal mazas, šauras ieliņas. Ielejā izveidojusies rūpniecība. Jauki un draudzīgi cilvēki, kas viens otru pazīst! Man tā ir Damiano dzimtā pilsēta!
Viena no lietām, ko var apskatīt ir Damiano tēva izveidotais muzejs. Tajā viņš apkopojis šī apriņķa tipiskos darbarīkus - gan lauksaimniecības, gan mājsaimniecības. Ir šis tas gana interesants, pat friziera krēsls. Feini. Tik ieteicams runāt itāliski!
Vēl pilsētā pāris glītas baznīcas, vienā no kurām esot pazemes ejas no pilsētas domes vai vēl kas tik traks. Ir arī vietējā komunistiskā partija, kuras birojs pašā centrā...
 |
| skats uz ieleju |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru