Parīzē ir daudz skaitsu parku. Cilvēkiem patīk tajos pastaigāties, ieelpojot svaigāku gaisu kā pilsētas steidzīgajās ielās. Daži no tiem ir tūristu pilni, citi nomaļāki. Daži lielum lieli, citi nelieli un noslēpušies. Un ir arī Pērlašēzas (Père Lachaise) kapsēta.
 |
| Oskara Vailda kapu piemineklis, lūpukrāsas skūpstu iekrāsots, neskatoties uz stikla aizsargsienu |
Tā ir tikai nedaudz mazāka kā lielākais pilsētas parks, man netālais Parc de la Villette. Kapsēta (lielākā Parīzes pilsētas teritorijā) ir iecienīts tūristu galamērķis, jo tajā guldīti daudzi pazīstami un vēsturiski nozīmīgi cilvēki (īpaši jau Francijā). Tad nu pagājušajā svētdienā vēlējos to apskatīt, jo līdz šim nebija sanācis nokļūt šajā Parīzes pusē. Un, ja jau objekts ir tik lielas ievērības cienīgs, tad jāapskata tas ir arī pašam.
 |
| Džima Morisona kapavieta |
No pazīstamākajiem šajā kapsētā guldītajiem varu pieminēt rakstnieks Oskaru Vaildu, dziedātājs Džims Morisons, dziedātāja Edīte Piafa, komponists Frederiks Šopēns. Katrai kapavietai piemineklis, citam šikāks, citam vienkāršs. Dažam individuāls, citiem ģimenes kapavieta. Ja salīdzina ar Latvijas kapiem, tad šeit dominē akmens. Daba daudzviet dzīvie zaļumi ir tikai tik daudz, cik kāds koks kapu aleju malās un grieztās puķes uz milzīgajiem kapu pieminekļiem. Šādas platības varat labi redzēt pat satelītattēla kartē.
Kapu celiņi ir kā bruģētas ielas. Malās tik pietrūkst laternas, citādi nevarētu atšķirt no kādas viduslaiku pilsētas. Gar malām izvietojušās akmens būdiņas - turīgo ģimeņu kapenes. Dziļāk dzimtu kapavietas ar lielajiem akmeņiem, kuriem no visām pusēm iegravēti mirušo ģimenes locekļu vārdi miršanas/dzimšanas gadi. Tāds skumjš klusums valda pār akmeņu laukiem, ko ik pa laikam pārtrauc tūristu grupas, kas gida pavadībā iepazīst kapsētas apskaties objektus.
Sajūta šajā kapsētā ir kā muzejā, senā pilsētā. Noteikti ne kā kapsētā. Ne miņas no tās latviešiem būtiskās kapsētas saites ar dabu. Pavisam citādi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru