Viens no franču kulinārijas produktiem, ko man patīk un diezgan regulāri arī sanāk baudīt, ir saucisson. Tā principā ir vienkārši desa, precīzāk - sausa desa, kas iegūta žāvējot drīzāk vītinot. Neesmu īsti pieredzējis šādu brīnumu tapšanu acu priekšā - to gan ar prieku mainītu. Un, cik nojaušu, tad žāvēšana pie mums parasti asociējas ar dūmu izmantošanu žāvētavā?!
Tad nu klasiska franču saucisson sastāv no dzīvnieka zarnā sapildītas maltas/kapātas liesas gaļas un tauku gabaliņiem. Parasti tā ir cūkas gaļa, bet mēdz būs gaļu maisījumi (liellopu, jēra, utt). Tāpat šī masa var tikt papildināta ar garšvielām, dārzeņiem, riekstiem un ko tik vēl ne! Un tad šis brīnums tiek vītināts, pēc kāda laika iegūstot ne pārāk piemīlīga paskata formas desu. Bet ne jau tikai forma svarīga! Arī garša!
 |
| Tiešām ēdama? Jā, pie tam - garšīga! |
Kad un kā tad šādu brīnumu ēd? Nu lūk - šāda desa ir ļoti pateicīga uzkoda. Vai pie alus, vai vīna. Sagriežot plānās strēmelītēs, servējot uz šķīvīša vai dēlīša. Lieliski palīdz atsvaidzināt garšas kārpiņas, ja tiek taisīt tipiskais franču sieru un vīnu vakars! Man saucisson iekrita acīs jau Grenobles laikā, jo šādas desas ir diezgan tipisks kalnu ēdiens, gluži kā siera ēdieni. Enerģijas bagāti, tajā pat laikā neaizņem daudz vietas. Parīzē bieži nopērkama alus krogos kā ērta uzkoda (skatīt piemēru attēlā).
Kā ar garšu? Salīdzinot ar vienkārši Latvijā iegādājamajām desām, protams, tā ļoti atšķiras no doktordesas. Vislīdzīgākās, ko varu iedomāties, varētu būt Cepeškunga pilndūmu desas (cik zinu, ražotas Igaunijā), tomēr saucisson gaļas gabali ir lielāki, bieži vien neļaujot sagriezt desu smalkās ripiņās, ja pa rokai nav ass un labs nazis.
Pamēģiniet! Ņam!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru