Sestdienas vakarā kopā ar ciemiņu - Lēvenes laika leišu studiju biedreni Natāliju - devāmies iepazīt vienu no Franču svarīgākajiem sporta veidiem klātienē. Regbijs!
 |
| Stade de France pēc spēles beigām |
Šī bija otrā regbija spēle manā mūžā. Arī pēc šīs spēlēs noteikumus līdz galam neesmu sapratis. Tas gan netraucēja baudīt atmosfēru - spēle notika Stade de France stadionā, kas atrodas nedaudz uz ziemeļiem no Parīzes pilsētas robežas, Saint Denis piepilsētā. Ir tomēr nedaudz citādāk, ja kopā ar tevi spēli klātienē skatās vēl 80'000 cilvēku...
 |
| Spēles sākums - valstu himnas pūtēju orķestra un solistu izpildījumā |
Kas tad te citādāks? Pirmkārt jau skatītāju vilnis, kas iesilda vēsumā esošos ķermeņus, patiesi izskatās pēc milzu viļņa, kas pusminūtes laikā apskrien ap visu stadionu. Tad vēl pūļa vienošanās kopējā dziesmā ir patiesi skaista. Atmosfēra, ko, liekas, vēl labāk var izjust angļu futbola līgas spēlēs (tas nākotnei). Spēles gaitu sīkumos var palasīt šeit, ja nu kādam rodas dziļāka interese.
Bet nav jau viss tik ļoti skaisti - lētākā biļete uz spēli maksā 15 eiro. Tas nozīmē, ka laukumu vislabāk vērot ar binokli. Labās vietās - 60-80 eiro. Arī līdzi jušana, izņemot pāris dziedāšanas reizes, ūjināšanu par video tiesneša izmantošanu un retiem izsaucieniem 'Allez les Bleus', nebija neko liela. Protams, troksnis ir lielāks, kā nekā cilvēku vairāk. Gluži kā Latvijā, arī te cilvēki mīl doties prom minūti pirms beigām, ja rezultāts jau ir skaidrs - lai tik ātrāk tiktu mājup. Alus uz vietas ir bezdievīgi dārgs (7 eiro par aukstu Heineken puslitru), kontrole ar kārtīgu apčamdīšanu, utt.
Tādi mani novērojumi - nav jau tas viss ne balts, ne melns, bet pelēcīgs.
P.S. Pirms šīs regbija spēles, man ieteica noskatīties regbijam un politikai veltītu filmu Invictus, kur galvenā darbība norisinās ap Nelsonu Mandelu un Springboks (Dienvidāfrikas regbija izlasi (nosaukums nācis no Dienvidāfrikas gazeles vārda)). Man patika, iesaku!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru