 |
| Svētku sajūta pie krūts |
Ceru, ka lielais vairums no Jums vakardien redzēja brašo militāro parādi, baudīja pēdējo vakaru ar Staro Rīga instalācijām, klausījās prezidenta runu un skatījās krāšņo salūtu. Man tas viss gāja secen, šodien tik apskatīju bildes, izlasīju Bērziņa kunga runu un paskatīju Staro Rīga video. Kā tad es aizvadīju Latvijas neatkarības gadadienu?
No rīta atradu savu svētku lentīti un lepni piespraudu pie krūts! Pa dienu diezgan vienmuļi - strādāju zinātnes labā, jo šeit jau nav brīvdiena. Savukārt vakarā devos uz pakistāņu restorānu, lai ēstu pakistāņu ēdienus (ļoti, ļoti gardus), bet visbūtiskāk - satikt sen neredzētu, bet ļoti foršu pakistāni, kā arī bariņu dažādu citu zemju pārstāvjus. Ļoti tipiski, vai ne? Bet ko lai dara, ja katrā gadā dienu ir tik cik ir?
 |
| Pakistāņu gardumi |
Toties vakariņu laikā varēju iepazīstināt vēl dažus šīs pasaules iedzīvotāju ar faktu, ka 18. novembrī atzīmējam Latvijas dzimšanas dienu, šogad tikai vai jau 95., atkarīgs no otra cilvēka valsts vēstures. Netradicionāli, bet intereanti. Tā te bieži gadās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru