Beļģu alus konspekts

Lai pašam būtu atskaite, atzīmēju, ka beidzot esmu spējis salikt 'nosmeķēto Beļģu alus saraksta lapā' saites uz atbilstošajām vietām. Pie viena pievienoju arī trūkstošos attēlus. Tas - lai ērtāk būtu atrast savu 'ārkārtīgi vispusīgo un profesionālo' alus recenziju. It īpaši brīdī, kad stāvi pie bāra, gribēdams pasūtīt kādu beļģu alu, redzi listē visus jau provētos, tomēr ir aizmirsies vai šis bija smeķīgais vai nē.

Nu tad - par garšīgu alu! Priekā!

P.S. Skaidrs, ka par latviešu aliņu šādu lietu nav vērts taisīt, jo jau eksistē stipri profesionālāks un pievilcīgāks interneta resurss - labsalus.lv!

Iet desot? Tad ar Saucisson!

Viens no franču kulinārijas produktiem, ko man patīk un diezgan regulāri arī sanāk baudīt, ir saucisson. Tā principā ir vienkārši desa, precīzāk - sausa desa, kas iegūta žāvējot drīzāk vītinot. Neesmu īsti pieredzējis šādu brīnumu tapšanu acu priekšā - to gan ar prieku mainītu. Un, cik nojaušu, tad žāvēšana pie mums parasti asociējas ar dūmu izmantošanu žāvētavā?!

Tad nu klasiska franču saucisson sastāv no dzīvnieka zarnā sapildītas maltas/kapātas liesas gaļas un tauku gabaliņiem. Parasti tā ir cūkas gaļa, bet mēdz būs gaļu maisījumi (liellopu, jēra, utt). Tāpat šī masa var tikt papildināta ar garšvielām, dārzeņiem, riekstiem un ko tik vēl ne! Un tad šis brīnums tiek vītināts, pēc kāda laika iegūstot ne pārāk piemīlīga paskata formas desu. Bet ne jau tikai forma svarīga! Arī garša!

Tiešām ēdama? Jā, pie tam - garšīga!

Kad un kā tad šādu brīnumu ēd? Nu lūk - šāda desa ir ļoti pateicīga uzkoda. Vai pie alus, vai vīna. Sagriežot plānās strēmelītēs, servējot uz šķīvīša vai dēlīša. Lieliski palīdz atsvaidzināt garšas kārpiņas, ja tiek taisīt tipiskais franču sieru un vīnu vakars! Man saucisson iekrita acīs jau Grenobles laikā, jo šādas desas ir diezgan tipisks kalnu ēdiens, gluži kā siera ēdieni. Enerģijas bagāti, tajā pat laikā neaizņem daudz vietas. Parīzē bieži nopērkama alus krogos kā ērta uzkoda (skatīt piemēru attēlā).

Kā ar garšu? Salīdzinot ar vienkārši Latvijā iegādājamajām desām, protams, tā ļoti atšķiras no doktordesas. Vislīdzīgākās, ko varu iedomāties, varētu būt Cepeškunga pilndūmu desas (cik zinu, ražotas Igaunijā), tomēr saucisson gaļas gabali ir lielāki, bieži vien neļaujot sagriezt desu smalkās ripiņās, ja pa rokai nav ass un labs nazis.

Pamēģiniet! Ņam!

Sporta karalis Parīzē - PSG

Parc des Princes smukā puse

Esot sporta vērotājs un jau otro gadu blandoties ap Parīzi, nevar palikt nepamanīts pazīstamais Parīzes futbola klubs - "Parīzes Sentžermēn'" (Paris Saint-Germain, saīsināti PSG). Pēdējo gadu laikā tajā milzu līdzekļus ieguldījuši Kataras turīgie ļaudis, ļaujot klubam iegādāties lieliskus spēlētājus, tādējādi atkal triumfējot Francijas nacionālajā čempionātā, kā arī Eiropas prestižākajā klubu turnīrā UEFA Čempionu līgā pagājušājā gadā nokļūstot līdz ceturtdaļfinālam. Un šo iemeslu dēļ gribējās pavērot arī kādu spēli klātienē.

Čempionu Līgas logo laukuma centrā - un spēle sākas

Spēles parasti tiek aizvadītas Parc des Princes stadionā, kas atrodas Parīzes rietumu pusē. Stadions ir ievērības cienīgs, tajā var satilpināt līdz ~48'000 skatītāju. Ik pa laikam paskatot PSG kalendāru un biļešu cenas, beidzot sadūšojos nospiest pāris peles klikšķus. Kā nekā - varēja nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu - redzēt PSG klātienē un apmeklēt Čempionu līgas spēli. Un tā, pēc 'nieka' 43 Eiro noskaitīšanas no mana konta (nekas, 1reiz jau var), biļete bija rokā (domāt - e-pastā) uz nu jau aizvadītās trešdienas (27.11) vakara spēli starp PSG un Pireju Olympiakos, kas pirms spēles bija abas grupas līderes. Un jā, tā, starp citu, bija lētākā biļete uz šo maču, kas nozīmēja, ka sēdēšu kaut kur augstu un tālu! Bet tas jau nekas - kā smējos - varēšu paskatīties kā 11 miljonāri uz laukuma mēģina tikt galā ar bariņu grieķu!

Viss čiki, mājinieki uzvar!

Nu tad spēles dienā laicīgi devos stadiona virzienā - veiksmīgi noskatoties uz daudzajām pilnajām metro stacijām pa ceļam no metro iekšienes... Arī stadionā tiku diezgan veikli. Cilvēku daudz - stadions pilns. Jau iekšā ejot dzirdu ūjināšanu - pretinieki turpat deguna galā iesildās. Vēl neliels brītiņš, komandas jau nāk laukumā, skan Čempionu līgas sākuma džingliņš un iet vaļā!

Tukšās stadiona tribīnes, atskaitot viesu fanu sektoru. Tas arī norobežots ar tīkliem un aizsargiem.

Mača scenārijs ļoti saistošs. Stiprais PSG ar lielu spiedienu dodas uz priekšu, gūstot ātrus vārtus (tas pats Parīzes varonis, zviedrs Zlatans Ibrahimovičs, pēc kura labajām darbībām pūlis skandē 'IBRA-IBRA'!). Tad spiediens nedaudz noplok, tomēr pārsvars paliek. Otrajā puslaikā PSG spēlētājs nopelna muļķīgu otro dzelteno kartīti, automātiski - sarkano, un viņam mačs beidzies. Tālāk jau Olympiacos lēnām atgūstas, nedaudz pirms mača beigām gūstot vārtus. Izskatās jau, ka viss beidzies, tomēr PSG 90 minūtē pretuzbrukumā izdodas gūt uzvaras vārtus - pūlis eksplodē, betona tribīnes šūpojas, visi priecīgi! PSG 3 punkti un garantēta tikšana tālāk.

Biļet'!

Kā parasti - sajūtas divējādas. Futbols skatāms, iespaidīga spēlētāju pieteikšana, publikai skaļi saucot spēlētāju uzvārdus, skaista pretējo tribīņu sadziedāšanās spēles laikā, ārprātīga svilpšana un ūjināšana par katru strīdīgu epizodi, tajā skaitā - brīžus, kad pretinieks pieskarās bumbai. Kopumā, atmosfēra stipri agresīvāka kā regbijā (bet tas laikam tāpēc, ka tā bija pārbaudes spēle?!) Tieši šī iemesla dēļ nepārsteidz milzīgais daudzums policijas spēku stadiona tuvumā un vēl daudzās metro stacijās, prombraucot no stadiona.

Kopumā? Forši! Ir vērts paskatīties. Protams - ja spēle ir interesanta un cena nav pārlieku traka. Lai dzīvo sports un miers!

Père Lachaise kapsēta

Skatīt lielāku karti

Parīzē ir daudz skaitsu parku. Cilvēkiem patīk tajos pastaigāties, ieelpojot svaigāku gaisu kā pilsētas steidzīgajās ielās. Daži no tiem ir tūristu pilni, citi nomaļāki. Daži lielum lieli, citi nelieli un noslēpušies. Un ir arī Pērlašēzas (Père Lachaise) kapsēta.

Oskara Vailda kapu piemineklis, lūpukrāsas skūpstu iekrāsots, neskatoties uz stikla aizsargsienu

Tā ir tikai nedaudz mazāka kā lielākais pilsētas parks, man netālais Parc de la Villette. Kapsēta (lielākā Parīzes pilsētas teritorijā) ir iecienīts tūristu galamērķis, jo tajā guldīti daudzi pazīstami un vēsturiski nozīmīgi cilvēki (īpaši jau Francijā). Tad nu pagājušajā svētdienā vēlējos to apskatīt, jo līdz šim nebija sanācis nokļūt šajā Parīzes pusē. Un, ja jau objekts ir tik lielas ievērības cienīgs, tad jāapskata tas ir arī pašam.

Džima Morisona kapavieta

No pazīstamākajiem šajā kapsētā guldītajiem varu pieminēt rakstnieks Oskaru Vaildu, dziedātājs Džims Morisons, dziedātāja Edīte Piafa,  komponists Frederiks Šopēns. Katrai kapavietai piemineklis, citam šikāks, citam vienkāršs. Dažam individuāls, citiem ģimenes kapavieta. Ja salīdzina ar Latvijas kapiem, tad šeit dominē akmens. Daba daudzviet dzīvie zaļumi ir tikai tik daudz, cik kāds koks kapu aleju malās un grieztās puķes uz milzīgajiem kapu pieminekļiem. Šādas platības varat labi redzēt pat satelītattēla kartē.

Kapu celiņi ir kā bruģētas ielas. Malās tik pietrūkst laternas, citādi nevarētu atšķirt no kādas viduslaiku pilsētas. Gar malām izvietojušās akmens būdiņas - turīgo ģimeņu kapenes. Dziļāk dzimtu kapavietas ar lielajiem akmeņiem, kuriem no visām pusēm iegravēti mirušo ģimenes locekļu vārdi miršanas/dzimšanas gadi. Tāds skumjš klusums valda pār akmeņu laukiem, ko ik pa laikam pārtrauc tūristu grupas, kas gida pavadībā iepazīst kapsētas apskaties objektus.

Sajūta šajā kapsētā ir kā muzejā, senā pilsētā. Noteikti ne kā kapsētā. Ne miņas no tās latviešiem būtiskās kapsētas saites ar dabu. Pavisam citādi.

Franču džentelmeņu spēks

Sestdienas vakarā kopā ar ciemiņu - Lēvenes laika leišu studiju biedreni Natāliju - devāmies iepazīt vienu no Franču svarīgākajiem sporta veidiem klātienē. Regbijs!

Stade de France pēc spēles beigām

Šī bija otrā regbija spēle manā mūžā. Arī pēc šīs spēlēs noteikumus līdz galam neesmu sapratis. Tas gan netraucēja baudīt atmosfēru - spēle notika Stade de France stadionā, kas atrodas nedaudz uz ziemeļiem no Parīzes pilsētas robežas, Saint Denis piepilsētā. Ir tomēr nedaudz citādāk, ja kopā ar tevi spēli klātienē skatās vēl 80'000 cilvēku...

Spēles sākums - valstu himnas pūtēju orķestra un solistu izpildījumā

Kas tad te citādāks? Pirmkārt jau skatītāju vilnis, kas iesilda vēsumā esošos ķermeņus, patiesi izskatās pēc milzu viļņa, kas pusminūtes laikā apskrien ap visu stadionu. Tad vēl pūļa vienošanās kopējā dziesmā ir patiesi skaista. Atmosfēra, ko, liekas, vēl labāk var izjust angļu futbola līgas spēlēs (tas nākotnei). Spēles gaitu sīkumos var palasīt šeit, ja nu kādam rodas dziļāka interese.

Bet nav jau viss tik ļoti skaisti - lētākā biļete uz spēli maksā 15 eiro. Tas nozīmē, ka laukumu vislabāk vērot ar binokli. Labās vietās - 60-80 eiro. Arī līdzi jušana, izņemot pāris dziedāšanas reizes, ūjināšanu par video tiesneša izmantošanu un retiem izsaucieniem 'Allez les Bleus', nebija neko liela. Protams, troksnis ir lielāks, kā nekā cilvēku vairāk. Gluži kā Latvijā, arī te cilvēki mīl doties prom minūti pirms beigām, ja rezultāts jau ir skaidrs - lai tik ātrāk tiktu mājup. Alus uz vietas ir bezdievīgi dārgs (7 eiro par aukstu Heineken puslitru), kontrole ar kārtīgu apčamdīšanu, utt.

Tādi mani novērojumi - nav jau tas viss ne balts, ne melns, bet pelēcīgs.

P.S. Pirms šīs regbija spēles, man ieteica noskatīties regbijam un politikai veltītu filmu Invictus, kur galvenā darbība norisinās ap Nelsonu Mandelu un Springboks (Dienvidāfrikas regbija izlasi (nosaukums nācis no Dienvidāfrikas gazeles vārda)). Man patika, iesaku!

Zolitūdes traģēdijas atbalss šeit

Pagājušās nedēļas beigās varēju pats pārliecināties cik ātri mūsdienās izziņas aplido pasauli, it īpaši tās traģiskās. Šoreiz vakara un rīta ziņu sižetos, ziņu portālu pirmajās lapās bija tikusi Latvija.

Krietns pulciņš laboratorijas kolēģu, draugu un paziņu Parīzē apvaicājās par negadījumu, interesējoties vai man pazīstamie nav cietuši un prasot kādu komentāru par notikušo un tā iemesliem. Ja atbildēt, ka, cik zinu, manu paziņu lokā nav cietušo, bija vienkārši, tad par pašu nelaimi ko pateikt gan bija grūti. Ziņas internetā pilnas komentāru, individuālu analīžu, izteikumu, stāstu. Kā to visu salikt kopā pāris teikumos, vārdos? Viss, kas man sanāca - 'tas ir stulbs negadījums, kura pamatā ir kļūda'. Kur tieši? 'To noskaidros izmeklēšana', kā tiesiskā valstī tam jānotiek. Stulba kļūda par tik dārgu cenu.

Kurš vainīgs? Te iesaku palasīt Sanitas Uplejas komentāru ir.lv. Bez tam, ne mēs pirmie, ne pēdējie, kurus piemeklē šādas stulbas nelaimes (francūži uzreiz atcerējās CDG termināļa iebrukšanu). Tas gan nemazina to, cik žēl ir zaudēto cilvēku.

netradicionāli, bet interesanti

Svētku sajūta pie krūts

Ceru, ka lielais vairums no Jums vakardien redzēja brašo militāro parādi, baudīja pēdējo vakaru ar Staro Rīga instalācijām, klausījās prezidenta runu un skatījās krāšņo salūtu. Man tas viss gāja secen, šodien tik apskatīju bildes, izlasīju Bērziņa kunga runu un paskatīju Staro Rīga video. Kā tad es aizvadīju Latvijas neatkarības gadadienu?

No rīta atradu savu svētku lentīti un lepni piespraudu pie krūts! Pa dienu diezgan vienmuļi - strādāju zinātnes labā, jo šeit jau nav brīvdiena. Savukārt vakarā devos uz pakistāņu restorānu, lai ēstu pakistāņu ēdienus (ļoti, ļoti gardus), bet visbūtiskāk - satikt sen neredzētu, bet ļoti foršu pakistāni, kā arī bariņu dažādu citu zemju pārstāvjus. Ļoti tipiski, vai ne? Bet ko lai dara, ja katrā gadā dienu ir tik cik ir?

Pakistāņu gardumi

Toties vakariņu laikā varēju iepazīstināt vēl dažus šīs pasaules iedzīvotāju ar faktu, ka 18. novembrī atzīmējam Latvijas dzimšanas dienu, šogad tikai vai jau 95., atkarīgs no otra cilvēka valsts vēstures. Netradicionāli, bet intereanti. Tā te bieži gadās.

Daži Latvijas skaistumi franču valodā

Pateicoties Latviešu Apvienībai Francijā, uzdūros tīri jaukam video par Latviju franču valodā. Tajā žurnāliste Sophie Massieu kopā ar savu suni Pongo iepazīst dažus Latvijas skaistumus (dzintaru, aušanu, pirts tradīcijas, koru kultūru) raidījumu sērijas Tavām acīm ("Dans tes yeux") ietvaros. Sofija jau kopš dzimšanas ir akla, tomēr tas netraucē viņai iepazīt dažādos pasaules skaistumus ar citām maņām. Prieks redzēt, ka ne tikai Latvijā ir skaisti noskaņu raidījumi!

tūliņ jau svētki!

Nedēļas nogale paskrējusi vēja spārniem. Atkal bija iespēja darboties par gidu, šoreiz patīkami latviskā atmosfērā! Gan laiks turējās labs, gan Parīzes apskates objekti bija vietās. Paldies ciemiņam! Bet..

Rīt 18. novembris. Šoreiz būs jau 4. gads pēc kārtas, kad nesanāk būt Latvijā, Rīgā. Vietā, kur var baudīt šo lielisko, patriotiski piesātināto atmosfēru. Jo īpaši tāpēc, ka Latvijā, kā nekur citur, tumšajos un vēsajos novembra vakaros cilvēkos mīt siltums. Kopistiski tiek pieminēti Rīgas atbrīvotāji 11. novembrī, baudītas gaismu spēles Staro Rīga festivālā (skatos bildes un priecājos, cerot, ka Jūs visi izbaudīsiet arī par mani!), un rītdien tiks atzīmēta, bernišķīgi sakot, Latvijas dzimene. Svētki! Lai gan pēc cilvēku mērauklas 95 gadi ir sirms vecums,  taču domāju, ka visi piekristīsim, ka valstij tie jau tik bērnu autiņi vien ir. Un tāpēc vēl daudz darāmā, lai mūsu Latvija kļūtu labāka, sakoptāka, mīļāka, izturīgāka, stabilāka, ... (un te iederētos gara jo gara īpašības vārdu ķēdīte, kuru papildināt varētu ik katrs, kam Latvija ir tuva un svarīga). To skaisti ilustrē "VISS notiek" video sveiciens Latvijas dzimšanas dienā, kuram ar visām ķepām pievienojos:

Tad nosviniet skaisti! Domās būšu mājās! (te jau rīt darba diena) Latvija mums viena, toties visiem kopīga! Priekā!

Oberkampf un apkārtne

Šī Parīzes perioda jaunatklājums man ir Oberkampf ielas apkārtne. Rue Oberkampf atrodas Parīzes XI arrondissement (pilsētas daļā). Kaut kad uzdūros vienai lapai, kur bija minēti iecienītākie bāri un kafūži Parīzē, un tur bija minēts par iepriekš minēto ielu un apkārtni. Toreiz ar draugu aizčāpojām iedzert kādu alu uz PopIn, bet nelikās, ka tur būtu kas baigi dzīvīgs (laikam netrāpījām uz koncertu). Tad nu kaut kad nesen vēlreiz pameklēju atslēgvārdu 'Oberkampf' un atradu citu lapu, kurā 'labo' bāru skaits jau bija ievērojams. Sapratu, ka jāpastaigā nedaudz citā virzienā. Un vakardien to tieši pamēģinājām!

Oberkampf vārds nāk no franču naturalizēta vācieša uzvārda, kas 18. gs/19. gs mijā industrializēja audumu apdruku Parīzē. Viņa vārdā tad ar tika nosaukta iela un metro stacija (5. un 9. līnijas) uz šīs ielas.

V for Vertigo uzstājas iekš Le 114.

Kopumā no viena vakara pastaigām šajā apkārtnē un pāris bāru apmeklējumu palika ļoti patīkams iespaids. Tāds nedaudz alternatīvāks paskats, tā kā Miera iela x10 izmērā. Trāpījām uz dzīvo koncertu nelielā bāriņā/klubā (Le 114). Turpat netālu ar iedzērām vienu alu My Woodie, kas patiesi bija simpātiski interesants. Izskatījās, ka nelielo (3x5 metru telpa) bāru organizē 4 vietējie dīvainīši, katrs citādāks. Bet feini!

P.S. Laikam neieteikšu turpat netālu esošo Cannibale Cafe restorāna daļu. Iekodām tur vakariņas, bet nu par tādu cenu varēja jau arī manu pīles fileju pasniegt siltu.. Lai gan no ārpuses un iekšpuses iestādījums izskatījās diezgan pievilcīgi.

Kā filmās

Šodien pirmā darba diena pēc garās nedēļas nogales. Francijā, tāpat kā dažās citās valstīs, 11. novembrī tiek atzīmētas 1. Pasaules kara beigas, kas ir brīvdiena. Tiek godināti kritušie, notiek parādes, ziedu nolikšanas, utt. Tieši biju domājis, ka sanāks mierīga atpūta, bet, te nu tev bija - sestdienas rītā zvans no maģistra laika kursabiedra un nākamās 3 dienas kļūstu par viesu izmitinātāju un izklaidētāju :) Bet ne gluži par to stāsts.

Protams, viesiem izrādīju pilsētas jaukākās vietas. Tas šoreiz bija pat ļoti patīkami lieliskā laika dēļ. Divas skaidras un saulainas dienas, līdz ar to patīkamas pastaigas pa Parīzi. Un te nu nonākam pie tā, ko gribēju teikt. Svētdienas pēcpusdienā nonācām līdz Montmartrai ar Sacre Coeur tās virsotnē, lai paskatītu panorāmas skatu uz Parīzi. Un kā nu ne, sanāca ierasties tieši laikā, kad saule lēnām sāka slīdēt lejup, slīdot aiz mākoņu maliņas. Parīzē jau vienmēr skaista no šī skatu punkta, tomēr saulrieta krāsas un skaidrais, aukstais gaiss skatu padarīja vienreizēju.

Kā filmās..

Un ko es nodomāju šajā brīdī? Domāju, ka šādi skati parasti ir filmās. Skaisti, iespaidīgi, vienreizēji. Un tie parasti ir filmu sākumā, lai atstātu iespaidu, vai filmas beigās, kad galvenā varoņa domas izskan skaļi ar labu mūziku fonā, kas ar katru brīdi paliek skaļāka un skaļāka, pirms sākas noslēguma titri. Lūk tāda bija sajūta - skaties un smaidi, un nevari saprast vai šīs būtu kādas filmas beigas vai sākums? To jau tik laiks rādīs. Bet skaidrs ir viens - šādu skaitu skatu un mirkļu dēļ ir vērts būt tur kur esi!

P.S. Nākamā doma, protams, bija tīri loģisks turpinājums - kā filmās viņi tiek pie šādiem skatiem. Laikapstākļi reti kad ir tik skaisti. Vai tiešām viņi gaidītu vai arī iet vieglāko ceļu ar datorgrafiku? Ceru, ka ne vienmēr ir tik 'lēti' kā The Great Gatsby:

Eju kūkot!

Kūkas

Mans mazais darba dienu prieciņš pilnīgi noteikti ir iešana kūkot. Pareizāk gan, kūkošana kā pēdējā pusdienu sastāvdaļa. Kā jau minēju, tad pusdienas parasti ēdu Universitātes ēdnīcā, kur bez pamatēdiena paņemu arī salātus un desertu. Par pirmajiem diviem šoreiz neko - par trešo gan!

Laikam jau sacukurojuma daudzums, kā arī mīklai pievienotie konservanti, padara šeit pieejamās (un bildēs redzamās) tartes tik garšīgas. Viņu daudzveidība ir gana liela, tā ka ir ko izvēlēties, kā arī atrast favorītus! Pa lielam tā ir smilšu mīklas forma ar pildījumu. Pārsvarā dažādu augļu, reizēm pudiņu. Mana favorīte līdz šim ir ķiršu ievārījuma/kompota tarte. Nav pārāk salda, toties tieši laikā!

Ņam, ņam. Gluži vai žēl, ka klāt nedēļas nogale. Pie tam garā - 11. novembris Francijā brīvs, par godu I Pasaules kara beigām. Tā kā jāpabauda brīvdienās muzeji, varbūt Parīzes apkārtne. Un jaukas Jums ar!

Franču Jauno Fiziķu tikšanās

Vakardienu aizvadīju ļoti franciskā atmosfērā. Piedalījos pirmajā 'Rencontre des Jeunes Physiciennes' jeb 'Jauno fiziķu tikšanās'. Ap simts jauno fiziķu, pārsvarā doktorantūras studentu, stāstīja un rādīja savu pētījumu tematiku, čaloja un pļāpāja par visu ko. Visu dienu notika mutiskās prezentācijas, kopumā 16. 1 no tām bija angliski, kas laikam jau nav nemaz tik slikts rezultāts. Par laimi, tā bija arī visinteresantākā prezentācija!

Mans posteris

Pusdienu un vakariņu pauzēs varēja iepazīties ar citu posteriem un arī pastāstīt par savējo. Bufete ar feinām, interesantām uzkodām, vakarā arī bezmaksas alus. Viss kā konferencē pienākas.

Mutiskās prezentācijas skats

Protams, neviena cilvēka, kura pētījums būtu tematiski tuvs, tomēr to prasīt no studentu konferences būtu muļķīgi. Tā vietā var apskatīt kas jauns un interesants tiek pētīts - piemēram, pilsētu aplūkošana no fizikāla skatu punkta, modelējot to kā pāris paramatru sistēmu ar fizikāla tipa likumsakarībām - izrādās, tas strādā!

Tādi tie burkāni.

Fontainebleau

Ja dzīvo Parīzē un ikdienā lieto transporta mēnešbiļeti (NAVIGO), nedēļas nogalēs tā kļūst iespaidīgāka - bez maksas iespējams pārvietoties visā Francijas galvaspilsētas reģionā Île-de-France. Un tad nu to ir kauns neizmantot, jo ne jau tikai Parīze ir skaista!

Fontainebleau pils, foto no wiki

Tad nu sestdienā bija plāns uzmest aci Fontainebleau pilij, kas ir glīta un liela skaistumpils ciematā tāda paša nosaukuma meža ielokā, nedaudz augšup pa Sēnu. Līdzi ņēmu arī ciemiņus, kas nedēļas nogalē uzkrita kā uz galvas.

Pēc 40 minūšu brauciena vilcienā, var jau lekt ārā ciematā. Tad vēl 5 soļi un nokļūsti plašajos parkos, kurus izdaiļo pa kādai strūklakai, apstādījumiem, statujai. Glīti! Pati pils radusies no medību nama, kas te pastāvējis jau no 12. gs. Tad laika gaitā apaudzēta ar smukuma daļām vairāk un vairāk, līdz kļuva par karaļa galma rezidenci Napoleona III laikā. Iekšpuse grezna - zelts, paklāji, mēbeles, griestu krāsojumi. Brīžiem līdz riebumam dārgi un grezni!

Iesaku - skaits galamērķis dienas izklaidei jaukā laikā. Arī mēs paēdām pusdienas ar skatu uz pili, nolaužot bageti, uzkožot sieru un iedzerot siltu tēju!

P.S. Ja Tev vēl nav 26 gadi, tad pasteidzies - Parīzē un Francijā tas ir pareizais vecums. Pils apskate, tāpat kā daudzi citi muzeji un pieminekļi Francijā, ir pieejami bez maksas, ja pastāvīgi dzīvo Eiropas Savienībā un esi jaunāks par šo vecuma limitu. Arī Parīzes transportam ir jauks piedāvājums jauniešiem nedēļas nogalēs. Ir vērts izmantot! Citur aizbrauksi pēc tam!