Šis svētdienas vakars ar prognozēto lietu un slapjumu tā vien dzen vakaru pavadīt mājās taisot vakariņas un dzerot siltu tēju! Kamēr process notiek, ir laiciņš pastāstīt kaut ko jaunu par manu Parīzi.
 |
| Skats uz Sibillas templi Parc Buttes Chaumont. Tālumā spīd arī Svētās Sirds (Sacre Coeur) katedrāle Monmatrā |
Pēc slinkās vakardienas, kura noslēdzās ar klačām Sēnas krastā, pārmaiņas pēc latviešu valodā, šodiena sākās vienlīdz slinki. Tik ap pusdienlaiku iztaisījos paskriet, jo nedēļas laikā kustībām dikti daudz laika nepaliek. Kā mērķi nostādīju Parc Buttes Chaumont. Tas atrodas kādu 15-20 minūšu skrējienā no manas mītnes un ir otrs lielākais parks Parīzē pēc man tuvākā Parc de la Villette. 19.gs. parks tika izveidots agrākajā kaļķakmens ieguves vietā, kas ir ļāvis parkā izveidot mākslīgas klintis, ūdenskritumus, pat avotus un tiltus! (Starp citu - cik nu manas franču valodas zināšanas ir spējīgas - saku, ka nosaukums tulkojas aptuveni kā kaļķu kalnu uzkalniņi - butte ir uzkalniņs, chaux - kaļķi, mont - kalns)
Mazie brīnumi iekš Parc Buttes Chaumont
Tad nu lēkšoju caur Parc de la Villette - dienas gaismā beidzot redzēju, kāpēc tas esot piemērots brīvā laika atpūtai ar bērniem (dažādi karuseļi, rotaļu laukumi) un kāpēc no tās puses ik pa laikam nāk skaļas mūzikas skaņas (Zenith koncertzāle, Parīzes filharmonija, Mūzikas muzejs un fakultāte). Tad pa pāris ieliņā, augšup kalnā un - nokļūstu līdz parka ieejai. Skrienu pa pulkstenim, un tad ir vāāāāuuu. Skaists reljefs, tālumā Sacre Coeur baznīca Monmartrā. Tepat tuvāk Sibillas templis klints galā. Skrienu pa taciņu lejā uz dīķa pusi - atkal vāāāāuuu - mākslīga ala ar ūdenskritumu! Neslikti cilvēki dzīvojuši jau 19.gs. Tad nu izmetu lociņu un top skaidrs - te kādreiz būs jāatbrauc vienkārši pabaudīt skaistais parks! Nedaudz kāju darbs, parks paliek aiz muguras, tad kanāls un esmu jau mājās. Kādā smukā dienā būs jāatgriežas, jo vakaros diemžēl lielu daļu Parīzes parku jau agri slēdz ciet... Šis gan, liekas, ir vaļā līdz pl. 19. pat ziemā.
 |
| Pie Andre Citroena parka ziemeļrietumu ieejas |
Vēlāk pēcpusdienā gribēju vēl nedaudz izkustēt un ko paskatīt, jo to brīvdienu Parīzē jau nesanāk nemaz tik daudz. Izvēlējos turpināt parku dienu un doties uz otru Parīzes galu - Andre Citroena (Citroen dibinātāja) vārdā nosaukto parku. Tas ir pavisam jauns, izveidots 1992. gadā vietā, kur senāk atradās Citroen rūpnīca. Parks ir ļoti moderns, ar interesantiem celiņu un kāpņu veidojumiem dažādos līmeņos, kas veiksmīgi sasaucas ar netipiskajiem kokiem un citiem augiem (tajā skaitā bambusu mežu!!) Parka viducī ir liels zāliena laukums, ko ieskauj stiklotas biroju ēkas. Vienā galā ir no flīžu caurumiem šaujošu vertikālu strūklu parāde, kuru bērni noteikti terorizē siltās vasarās. Uz Sēnas pusi (parks sniedzas līdz pat Sēnas krastam), pašā zālāja viducī atrodas liels balons, ar kuru var pacelties gaisā un apskatīt Parīzi no gaisa arī šādā veidā. Šodien gan izskatījās, ka sezona jau ir beigusies... Un gluži tāpat bija ar manu svētdienas 3. parka apskati - tiklīdz piesēdu iedzert tēju uz parka soliņa, tālumā sāka dārdēt laika prognozē minētais pērkons. Nepagāja ne minūtes 20, kad atlika teikt modernajam parkam 'atā' un laisties mājup, pirms palieku slapjš kā žurka.
Starp citu, par šiem un citiem parkiem var palasīt arī latviešu valodā, Another travel guide lapā pateicoties Agitas Salmiņas ierakstiem:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru