pirmdiena, 2013. gada 28. oktobris

2. laboratorijas ceļš

Droši vien jau kādreiz esmu minējis, ka šobīd manas priekšnieces laboratorijas daļa Parīzē ir spiesta atrasties divās vietās - biroji atrodas Jussieu, kas ir turat blakus centram, bet eksperimentālās iekārtas atrodas Ivry-sur-Seine, kas ir netāla Parīzes priekšpilsēta. Iemesls tam ir notiekošais UPMC Jussieu kampusa remonts, pēc kura laboratorija cer iegūt kādas jauki izremontētas telpas, bet līdz tam ir saspiedusies un nedaudz sadalījusies.

Ivry-sur-Seine gaisa dārzi ar betona pieskaņu
Pagājušajā gadā Ivry biju tikai pāris reizes, jo darba pienākumi bija vairāk saistīti ar datu analīzi. Taču šogad viens no plāna punktiem ir izstrādāt mazu spoļu sistēmu tālākiem mikroskopijas eksperimentiem magnētiskajā laukā. Neiegrimšu detaļās, jo šis stāsts nebūs par fiziku.

Skats pa laboratorijas avārijas izdejas durvīm uz Sēnas upes pusi.
Nu ja, kas tad cits šajā Ivry ir tik interesants? Pirmkārt, lai tur nokļūtu, jābrauc gan ar metro, gan autobusu, kas kopā aizņem kādas minūtes 30 no Jussieu. Un tad vēl kādas nedaudz ar kājām. Otrkārt, Parīzes piepilsētas vienmēr ir atšķirīgas un interesantas. Šobrīd laboratorijas ēkas blakus teritorijās norit būvdarbi. Izskatās, ka tur taps viens no jaunajiem un lielajiem dzīvojamajiem/biroju kvartāliem. Taču, tiem līdz pabeigšanai vēl tālu... Tāpēc teritoriju ar maz izmantotajām gājēju ietvēm, celiņiem, utt. ir iekārojuši vietējie čigāni. Kā tad čigānu modernais tabors izskatās te? Kā ierasts rietumeiropā, telšu vietā ir kemperi. Dažnedažādi. Tikai piekabes, arī auto, visādi. Arī mikroautonusi. Tad apkārt savākti noderīgu lietu kalni, piemēram, iepirkumu ratiņi, saulessargi, krēsli un galdiņi, rotaļlietas bērniem. apģērbs, metāla priekšmeti. Žogi, kas norobežo būvlaukumus, tiek izmantoti drēbju žāvēšanai. Lūk arī pāris bildes vizualizācijai.

Apdzīvotā iela turpat pie Ivry-sur-Seine
Īsāk sakot, katru reizi čāpojot uz Ivry laboratoriju un satiekot čigānbērnus, kas turpat spēlējas uz ielas un tai apkārt, ir interesanti salīdzināt viņu dzīves veidu ar savu. Kā arī domās pārcilāt tos nelielos iespaidus, kādi mani ir par čigānu dzīvi R-Eiropā (it īpaši atceroties jaunos un modernos kemperu 'ciematus' Beļģijā, kur satelītu šķīvji ir normāla parādība, gluži kā jauns s500 mersis) un Latvijā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru