Šodien izdevās laicīgi beigt darbiņu un izkustināt savas miesas. Tā kā šonedēļ Luksemburgas dārzu slēdz jau 18:15, tad neatlika nekas cits, kā meklēt citu kustību virzienu. Šoreiz pamēģināju paskriet gar Sēnas kreiso krastu augšup, līdz Miterāna bibliotēkai.
Solis tāds lēnīgs, jo segums pārsvarā betona vai bruģa, tomēr vieta, kur skriet, ir laba, laiks šodien lutina un rietošā saule spēlējas otrā krastā esošo māju logos. Pa ceļam sajūtu kodīgu krāsas smaržu degunā - paveru acis un ieraugu: Asiņojošu māju.. Tā tiek gatavota nojaukšanai. Interesanti izskatās!
 |
| Nojaukšanai sagatavotas ēkas pēdējie asins pilieni.. |
Tālāk skrienot sanāk gar ostu. Tur pietauvoti, sākumā restorāni, bet tālāk no centra arī baržas, kas šurp atpeldējušas pat no Antverpenes. Tā nu skrienu, skrienu, līdz tieku līdz jaunajai Miterāna bibliotēkai - uzskrienu pa trepēm un noskatos, kā saule aizlien aiz pilsētas mājām. Lielajos bibliotēkas torņos tā, protams, vēl turpina atspīdēt, tie tomēr makten stiepjas debesīs.
 |
| Saulriets no Miterāna bibliotēkas |
Tad nu izlemju doties mājup, jo ceļi jūt cietāko segumu. Nav ne vainas. Paskatos kartē un šie 3.5km katrā virzienā tevi izved jau diezgan tālu prom no centra. Diez kā būs skriet otrā virzienā. To nākošreiz.
P.S. Skrēju vakar.
bravo
AtbildētDzēst