No 1. oktobra oficiāli esmu atsācis mācības. Man jau makten patīk tā pētniecības vide un darba impulsīvais raksturs. Un liekas, ka arī padodas. Tāpēc skaidrs bija nākošais solis pēc maģistrantūras. Doktorantūra. Bet kur?
Grenoblē bija foršs pētījumu virziens, komanda, Eiropā iespēju daudz - nauda arī ir. Bet.. Man ļoti gribās darīt ko tādu, kas paliks Latvijā - jo te taču ir forši. Šī daba, kultūra, māju sajūta! Un tad nu izlēmu doktorantūrā studēt Latvijā. Mīkstu Magnētisku Materiālu Laboratorijā. Turpat, kur biju veicis savu bakalaura darbu.
Kādi ir plusi, kādi ir mīnusi, ko redzu jau šobrīd?
+Lielāka uzticība un rīcības brīvība.
+Bieži moderns aprīkojums (pateicoties ES fondiem), kura iespējas ne tuvu nav izsmeltas.
+Cilvēciskā saikne un sapratne.
+Dzīves izmaksas ir krietni mazākas
+Radi, draugi, vide.
-Stipendija un finanses (šobrīd jau saku droši, jo diemžēl nevienam pirmā gada fiziķim ESF stīpa netika, arī man).
-Organizētība (tāds šobrīd ir iespaids)
-Zinātniskais līmenis (ne viennozīmīgi, bet parasti labas lielvalstu laboratorijas tomēr ir labas laboratorijas)
-Darba spēka resursi (kur naudas mazāk, arī cilvēku ir mazāk)
Tad nu ko es darīju lidmašīnā? Lidoju uz Parīzi. Kāpēc? Tāpēc, ka ir iespēja. Kāda?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru