līdz Jardin des Tuileries

Šodien atkal turējās saulīte visu dienu. Tāda sajūta, ka laikapstākļi apvainojušies, ka es viņus tā gānīju un tagad rāda labāko, kas tiem ir. Tad nu vakarā, pēc garas, fiziski un emocionāli nogurdinošas dienas ļāvos nelielam skrējienam, lai izvēdinātu galvu un pabaudītu labo laiku.

Tā kā Luksemburgas dārzu slēdz ciet jau tūliņ pēc sešiem, tad domāju paskriet gar Sēnu uz otru pusi - uz leju. Un pie Luvras tak ir liels dārzs (Jardin des Tuileries), nez līdz cikiem tas tiek turēts vaļā.

Skatīt lielāku karti

Tad nu čapu, čapu, gar Sēnas kreisā krasta bruģēto gājēju celiņu skrēju uz priekšu. Ik pa laikam tilts. Zem tilta neoficiālās publiskās tualetes nododoša smaka. Arkās, kurās iespējams, mājo bezpajumtnieki. Pa dienu gan devušies savās gaitās, bet migas redzamas. Dažas izskatās pat diezgan labi. Ne jau kurš katrs var atļauties mitināties 18-19. gs. celtnēs. Pie upes sēž tūristi, jaunieši, arī pārīši, kas bučojoties bauda labo laiku, kā jau Parīzē...

Angliski sakot - the small pleasures of life - ja mitinies Parīzē. Retumis gadās redzēt skaistu saulrietu slēpjamies aiz Eifeļa torņa.

Aizskrienu līdz karaliskajam Pont Royal tiltam, tur taciņa beidzas, bet tas nekas - pāri tiltam un esmu jau parkā. Luvras piramīda pazib pa labi no manis, bet es tik uz parka vārtiem, skatos - vaļā līdz pat 19.30. Tad jau varēs arī citu reizi! Nu tad skrienu vienu riņķi. Smuki riet saulīte, cilvēki sasēduši parkā un bauda +21 grādu. Skrējēju ar daudz, pārsvarā pat jauna līdz vidēja vecuma.

Orsejs, Luvra, Notre Dame... ierasti.. :D

Un tad jau lēnām dodos atpakāl, augšup pa labā krasta gājēju celiņu. Sajūta patīkamāka - bruģis gludāks, cilvēku mazāk, bet galvenais - smakas necērt nāsi. Tieku līdz Sitē salai, pa "Jauno" Pont Neuf pāri, pa salas kreiso pusi līdz Notre Dame, tai garām (tur parciņš vaļā līdz 21), un esmu jau tūliņ mājā. Palēnām attālumu audzēju. nu jau 8.3km. Ātrums gan zem 10km/h, bet tas ieskaitot stāvēšanas pie sarkanajiem, kas ne vienmēr ir tik īsas.. :)