kontrasts

Vakar +27, saule, karstums, gluži kā lielākajā karstumā Latvijas vasarā.
Šodien +13, lietus, nomācies, auksts, gluži kā tipiskā Beļģijas rudenī.

Vieta tā pati, laiks tik atšķirīgs. Nekas, piemērots mācībām.

Vakardien pielikts punkts franču valodas kursiem ar pēdējo - mutisko eksāmenu. Pat sajūta, ka varētu būt nolikts... Tas gan nemaina lietas būtību. Lai normāli izmantotu šo valodu komunikācijā, vēl tāls ceļš ejams. Bet tagad pie darbiem. To daudz un prasās paveikšanu!

Kas labs Drēzdenē? I daļa

Ko var sadarīt Drēzdenē, ja sanāk tur kādas dienas uzturēties un gribas pabaudīt ko vietēji tipisku?!

Tādu jautājumu mēs uzdevām saviem pieskatītājiem laboratorijas darbu laikā. Un ko viņi atbildēja?

Pirmā lieta - Watzke!

Skatīt lielāku karti

Tas ir mikrobrūzis, kurš pie viena kalpo par vācu Kneipe un jēdzīgu restorānu. Lai arī atrodas padomju laika paskata ēkā, iekšā ir jauks, nedaudz senlaicīgs kroga interjers. Arī ārā pasēdēšanai nav ne vainas. Paveras burvīgs skats uz Drēzdenes centra ēku jumtiem.

Alus ar skatu

Ko tad vērts nobaudīt? Viņiem ir dienas piedāvājumi (Tagesgericht), kuru paņēmu es. Tajā vienmēr ir pamatēdiens un pašu brūvētais Watzke alus. Man trāpījās diena, kad deva Mežstrādnieku steiku! Ņamma! Un ja saprot, ka tas tomēr restorāns, tad cena par maltīti un dzērienu <10Eur ir ļoti pieņemama. Nu labi, kārtīgs latviešu zemnieks ar šo porciju vēderu nepieliks. Bet dāmām un studentiem pietiks :D

Steiks ar kartupelīšiem

Jāsaka gan, ka netiku gudrs par apkalpošanas pieklājību. It kā gribēju patrennēt savu vācu valodu, tāpēc sāku vāciski, bet viņiem, liekas ērtāk angliski, jo uzreiz pārslēdzās.. Tas ta sīkums, bet kaut kā agresīvi prasīja maltīti, utt. Bet nu nedaudz, nemanāmi. Gan jau tik nepaveicās.

Otra lieta, ko ieteica, bet neizdevās pamēģināt ir Drēzdenes pilsētas pludmale...

Laikam izskatās kaut kā šadi

Esot jauka vieta, kur pasēdēt, papļāpāt, pamalkot kokteiļus, toties telefons paliekot smilšains - jā, tieši šāds bija ieteikums no viena no mūsu uzraugiem... Smilšains telefons tīrajā telpā!

Skatīt lielāku karti

Ar apakšķepām pa zemi

Visu dienu lasot ķīmiķu materiālzinātnes prieku asaras, kas sarindotas veselās 10 lapaspusēs, tā vien spiežas izkustināt kājeles. Sen jau ar nebija darīts. Domāts, darīts. Savas 55 minūtes noskraidītas, atkal apsveicinoties ar meža kungu.

Novērojumi:

• Meža lapu ēna ir lielisks veids, kā sviedrus iegūt tikai no fiziskās piepūles, nevis tvaicēšanās karstajā saulē.
• Ja taciņa iet starp izaugušiem, zaļiem krūmiem, kas to cieši ieskauj - tur būs "atvēsināšanās tunelis". Ja zina, kur tādas vietas meklēt, var ieplānot atsvaidzināšanos jau iepriekš.
• Ja redzat ko līdzīgu zirga atstātai pļekai, ievērojiet stabilu distanci. Ne jau iekāpšanā būtu problēma, bet mušām patīk to apsēst - skrienot garām var sajust mušu aizsargmākoni.
• Skriet joprojām ir tā vērts, tik pirms tam pārbaudiet vai dušās ir siltais ūdens...

Nu atpakaļ pie ķīmiķu brīnumiem!

Runājot par citiem aspektiem - diezgan smieklīgi ir dzirdēt un nosūtīt sveicienus caur pakistāņu radio, kam programma 7dienu vakarā angliski tiek vadīta no Parīzes. Great RJ Anzar!

Vakariņu drudzis

Pēdējā laikā šaipusi piemeklējis ēsttaisīšanas drudzis. Cilvēki viens pēc otra mēģina pierādīt, ka ir lieliski pavāri. Vairumam arī tas ļoti labi padodas!

Pakaitināšu jūs ar pāris bildēm, jo ēdieni tiešām ir gardi un interesanti. Brazīļu pupiņēdiens, kuru gan nokavēju, Kostarikāņu-Karību vista ar rīsiem un pupiņām, Britu zivju pīrāgs. Nu tādi gardumi.

Kāpēc tā? Eksāmeni nāk un visi vēl vēlas pēdējos brīžus labi pavadīt laiku, jo skaidrs - tūlīt būs inertais laiks. 4 sienas, grīda, griesti, galds, krēsls, papīri un dators, bet galvenais - izmisis students. Kā parasti!

Labu apetīti!

Spēcīgi!

Ar šo brīdi es, Latvijas Valsts prezidents, nododu tautai varu lemt par savu turpmāko likteni. 

Dievs, svētī Latviju!

/Valdis Zatlers, 28.05.2011./

Pasportojam

Šodien iekleksēts vēl viens ķeksis sezonas aklāšanas ziņā - uzspēlēts pludmales volejbols.

Tas viss sākās ar nelielu strītbola saorganizēšanu - universitātes sporta centram ir āra laukumi, kurus var norezervēt un uzspēlēt. Savācāmies 7i un patīkami, smejoties, jokojot, pasportojām. Var just, ka VEF Rīga sastāvā šobrīd netiktu, pat kvalitatīvs basketbols sen nav redzēts. Bet neko, klibs un glups vēl ar neesmu :)

Un tad mums piedāvāja nedaudz padauzīt bumbu, skraidot pa smiltiņā. Kāpēc ne - jāsaprot kā te ar laukumiem. Ir labi, ļoti labi! Žēl gan, ka ekši nāk. Nekas, pēc tiem gan varēs kārtīgi izspēlēties. Nav jau gan Garciema leģendārā pludmale ar tās draftētajiem spēlētājiem, bet...

Nezinātājiem - tas atrodas šeit, Heverlee Sporta Centrā (blakus Univ-Fit):


Grotere kaart weergeven

Un beigās - muzikālais nobeigums. Izklausās labi, izskatās labi. Varbūt ir kādas atsauksmes par filmu?

STUKam gals

Lai varētu apgalvot, ka Lēvenes Culture Card atmaksājas, jāievieto šis raksts. STUK mākslas un kultūras centrs 4dien (26.05) atzīmēja sezonas beigas, kā nekā eksāmeni nāk...

Ko tad šie piedāvā? Nu burziņu, kurā citādi par ieeju jāmaksā 5Eur. A mums par brīvu! Bet kas tad iekšā? Visādi brīnumi. Principā burziņš visas nakts garumā. Mēs paskatījāmies dzīvo mūziku vienā no zālēm, sagaidījām tur komiķu stand-up, bet... tas bija nīderlandiski :D Nu tad atlika iet ārā un priecāties par vēl vienu dzīvo konci.

A tas gan lielisks - iekšpagalmā vienai telpai atverami logi, tā ka izveidojas apjumta skatuve. Bildi varbūt kādreiz pielikšu, jo tā šobrīd slēpjas telefonā. Uzstājās grupa Moiano. Patīkami feina chill mūzika. Re viņu video:

Katrā ziņā, šie pasākumi ir diezgan labi organizēti - tā kā iesaku. Nu, lai iemalkotu kādu dzērienu vai paēstu - to labāk mājās. Lētāk!

Patiesi par Beļģiju...!?

Reizēm jāiklausās, ko citi cilvēki mēdz atrast par Beļģiju. Lūk izcils piemērs. Jā... Nebiju domājis, ka tik aizraujoši! Atvainojos, ka video tik angliski, bet tas tādā pašā valodā, kā man vislaik jākomunicē - tā kā izbaudiet!

Français...

Je ne parle pas français, je ne comprends pas français, mais je veux parler et compredre...

Kaut kā tāds secinājums pēc franču valodas eksāmena. Kāpēc? Nu tāpēc, ka neesmu veltījis tam pietiekošu uzmanību. Visādas citādas lietas pa kājām pinās. Bet nu - mērķis ir!

Reku redzama daļējā realizācija:

Bet tas vēlāk. Tagad ekši, utt!

KVLV

Sestdienas rītā, lēnu garu izrādot Gintam Lēveni, nevarēja nepamanīt milzīgu zaļkrāsainu apģērba gabalu koncentrāciju Lēvenē. Izskatījās kaut kā tā:

Izrādās, ka šeit saradies bars sieviešu no organizācijas "Katholiek Vormingswerk van Landelijke Vrouwen", kas ir Pašizglītošanās organizācija Lauksaimnieku Sievām, kas, protams, nes arī Katoļu vārdu. Ar lauksaimniecības attīstību, šī organizācija ir attālinājusies no oriģinālā nosaukuma un tagad ir vienkārši sieviešu klubiņš. Organizācijā ir vairāk kā 100'000 biedru.

Nu tad izrādās, ka sestdien šīm dāmām ir tikšanās Lēvenē - tām sarīkotas dažādas izklaides, zīmes, lai iepazītu pilsētu, teltīs iespējams uzzināt kā veselīgi dzīvot, ēst, sportot, utt. Nu tādi burkāni. Un kā parasti - šis tas par brīvu. Es dabūju ābolu pat neesot sieviete!

Bet skats iespaidīgs. Viss zaļās somās. Par laimi vakarā, kad atgriezāmies Lēvenē, dāmu koncentrācija bija jūtami kritusies!

Ja vēl neapnika, te saite uz video angļu valodā.

Nanopikuču zelts

Pēdējās divas dienas esmu pavadījis teorētiska zelta ielenkumā. Vienam no priekšmetiem - Projectwork Nanoscience - pienācis laiks rakstīt atskaiti. Ko tad tur darīju? Pa pāriem izvēlējāmies tēmas. Es ar beļģu puisi tiku pie tēmas - "Tvana gāzes adsorbcija ar zelta nanodaļiņām".

Iekārtas shēma

Kas tas par zvēru? Nu izrādās, ja mēs samazinam zelta izmēru līdz nanopikučiem, tas ir, pāris desmitiem zelta atomu, tad tie pikuči strādā kā katalizatori. Arī tādai jaukai reakcijai kā CO oksidēšanai par CO2. Nu tad mēs beidzot tikām laboratorijā, kur ir izveidota iekārta, kas rada šādus zelta pikučus. Un tos pikučus tad var laist cauri "gāzes kamerai" (nepārprast) un skatīties kā viņi reaģē ar oglekļa monoksīdu. To var noteikt, pikučus nomērot ar masas spektrometru - tiem, kas noķēruši CO molekulu, masa ir izmainījusies.

Pikuču reakcijas varbūtības atkarība no pikuča izmēra (atomu skaits)

Nu tad visa šī semestra laikā pārdesmit stundas esam cīnījušies ar zelta pikuču radīšanu, gāzēšanu, detektēšanu. Vēlāk arī ar datu apstrādi, analizēšanu, interpretēšanu. Un šodien beidzot liekas, ka ir mazā uzvara. Papīrs ir sarakstīts, vēl tik prezentāciju kaut kad vēlāk jāsacepj.

Nanopikuču radīšanas vieta...

Ceru, ka kaut kādu domu noķert var. Ome savulaik man lūdza, lai ik pa laikam ielaižu savā zinātnes pasaulē. Nu tad šeit cenšos! Ja doma neķerās līdz, tad īsumā: 

Izmantojot nejēdzīgi dārgu iekārtu un materiālus, mēs pētījām lietas, ko nav īpašas vajadzības saprast ierindas cilvēkam. Tomēr tas ir vērtīgi, jo šo veiksmīgi pielietojot var tikt radītas iekārtas, kas pasaudzēs mūs no tvana gāzes efektīvākā veidā kā līdz šim.

Aizraujoši, ne?

..

#76 Sainte Hélène - La Djean Triple (Gypsy Rose)

Tas ir 9% trīskāršais alus. Garša ir izteiksmīga, citādāka un pamēģināšanas vērta. Tomēr, kā parasti konstatēju, ka Triple nespēj iekarot manu uzmanību. Krāsa tāda pabiezi dzeltena. Nu interesants. Tik pat, cik atrast tā etiķeti un informāciju, jo krogā tik norakstīju ražotāju. Izrādās - mikrobrūzis "Sainte Hélène". Nesen, laikam, piedzivojuši zīmola maiņu, jo tādu nosaukumu, kādu es atminēju, sākotnēji neatradu, redz stils jāpamaina. Feini, ka meitenēm uz jaunajām etiķetēm brūža lapā atrodama pateicība. Diez jūs gribētu būt uz etiķetes?

#77 Duchesse de Bourgogne

Šis 6.2% stiprs tumšas nokrāsas alus. Brūzis saka, ka tas esot sarkanais beļģu eils. Varbūt. Neesmu jau nu tāds eksperts - man vairāk interesē garša! Un karstā, saulainā dienā pie pusdienām šis brīnums patiešām bija lielisks. Vairāki garšas līmeņi! Sākotnēji atvēsinoši spirdzinošs, tad parādās pirmā tumšā alus garša, pēc tam nāk "treknums". Ņam. Garšīgs. Laikam būs jāpamēģina vēlreiz, lai pārliecinātos, ka labā kompānija nebija pie vainas!

Physical reinforcement

Ir patīkami, ka ik pa laikam vai nu pats sevi izsit no mācību ritma ar kādu ceļojumu vai arī kāds tevi apciemo, protams, netīši izdarot tieši to pašu. Nu tad šoreiz fiziķu koncentrāciju Lēvenē palielināja Gints.

Briseles izrādīšana, pastaiga pa saulaino Lēveni, burvīga diena Brigē... īsi jau sanāca, bet ceru, ka esmu jau iepraktizējies šo un to interesantu parādīt un pastāstīt par šo interesanto (vai jāsaka - sarežģīto) zemi.

Pārējie! Nebrauciet ciemos. Man tūliņ eksāmeni. Nu labi, varat braukt, bet pēc jūnija beigām. Tad atkal būšu cilvēks. Bet nu čau - atpakaļ pie darbu darbiem.

Vakara miers Briselē

Šodiena

Šīrīta komplekts:

Šodienas zelta citāts no būtiskā Blefotāja gida vīriešu pasaulē:

Teenage Man - All teenagers are misunderstood by adults, but male teenagers are misunderstood by female teenagers as well, and female teenagers are what matters to them most. The only time in his life that the man really tries to understand the female is when he is a teenager. After that, he will have had such a rough time being teased, taunted, unnerved and rejected, he may give up for ever. As far as men are concerned, teenage girls can be held responsible for men's eventual adult behaviour.

Nu lai to visu turpinātu - izlasīju drauga ieteiktu rakstu delfos. Nosaukums - "Sieviešu tjūnings : meli kvadrātā". Dāmas, palasiet! Daudzos aspektos piekrītu, tomēr autors, manuprāt, pārāk centrējies tik uz vienu attiecību aspektu. Bet tas jau nemaina lietas būtību. Lūk izteiksmīgs citāts:

Man jāuzliek seja - saka sieviete. Un kas seko? Viņa stellē pulksteni pusstundu ātrāk, un tad - jebkurš klauns var vienkārši atpūsties. Vispirms sejā tiek ieziests kaut kāds pamatiņš. Tad nāk brūna pļeka - kas izrādās pūderkrēms. Tālāk tam visam pāri tiek triepts pūderis un vēl pēc tam - vaigu krāsa. Kad mute izskatās kā tāda, kurā ielikta karsta ola vai verdošs kartupelis, ir skaidrs - šausmās izvalbītām acīm viņa krāso skropstas. Un tas viss - lai vakarā atkal to skrāpētu, vai- es atvainojos - noņemtu nost ar kaut kādā mega dārgā losjonā samērcētu vates pikuci. Un tā nav pošanās uz Ziemassvētku balli. Nē, tā ir ikdienas procedūra iešanai uz darbu. Kā man paskaidroja viena no lēdijām - man ir slikta sejas āda, tāpēc tā jākrāso.

Un pilnam komplektam īpašā dziesma:

Diemžēl, tas ne par mani. Šodien jāstrādā, kā saka, nosviedrējot vaigus. Vismaz izlasīju, ka neesmu tāds viens :D Nu tad, Svētdiena!

Drēzdene - kā tur tagad izskatās?

19.gs

1973

1991

Tipisks Drēzdenes piemērs. Frauenkirche. Centrālā baznīca. II Pasaules kara laikā palika par "neko". Celta 18. gs. pilsētas iedzīvotājiem. Lielākās pārmaiņas piedzīvotas Drēzdenes bombardēšanas laikā, kad tika gandrīz pilnībā iznīcināta. Pēc tam savus 45 gadus tā palika tāda pati. Nekāda - čupiņa ar akmeņiem...

Tikai pēc Berlīnes mūra krišanas nu jau apvienotā Vācija izlema šo baznīcu atjaunot. Skrupulozs darbs 15 gadu garumā, atlasot visus akmeņus, kas saglabājušies drupu čupā, tos sanumurējot pēc vecajiem plāniem un fotogrāfijām. Un tad - kā LEGO - gabaliņu pa gabaliņam likt kopā, trūkstošos gabalus izgatavojot no jauna. Tā kā šejienes smilšakmens, kas ir baznīcas pamatmateriāls, laika gaitā nomelnē, tad ar aci vēl turpmākos 50 gadus varēs pamanīt, kuras ir vecās un kuras ir jaunās daļas.

Neumarkt ar Frauenkirche 2011.gada maijā

2005. gadā atjaunotā baznīca tika atklāta. Tā ir arī miera simbols - ik nedēļu tur notiek anglikāņu dievkalpojums. Smuka, sapucēta. Kā jau pie vāciešiem.

Pats Neumarkt joprojām nav pabeigts. Bildē jau izskatās labi, jo neredzat celtniecību aiz muguras. Apbrīnojami, cik daudz ir atjaunots pēdējo 20 gadu laikā. Reku satelītfoto, kurā pat ne puse vēl nav uzbūvēta..

Skatīt lielāku karti

Bombardēšana nesagrāva ēkas pilnībā, tomēr trakākais - tā nopostīja īpašos interjerus, koka dekorus. Par laimi, vācieši lielu daļu dārgumu evakuēja uz kalnu alām, kur tos vēlāk konfiscēja Padomju armija. Jāsaka gan, esot laipna - padomju vara lielāko daļu atdeva atpakāl Austrumvācijai!

Tomēr šada - savulaik nopostīta ir lielākā daļa Drēzdenes (un Vācijas). Cenšas atgūt savu skaistumu. Bet patur prātā arī to, kāda bija...

Kā kaitināt Jāni?

Klau, Jāni, kā tev liekas - ko es pieēdos Drēzdenē? Pareizi! Gan desas, gan kebīti! Un tik garšīgi! Rīgā nekad tik labs nav bijis.. :D

Pusēsta Currywurst ar pusēstu Brötchen

Bet ja nopietni - tad tās ir lietas, ko es Vācījā izbaudu. Vienkārši, lēti, taču nekad neteiku, ka prasti. Ir savs stils un glance. Currywurst savā mērcītē.. Un maksā ~2 Eur. Nu dienu ar tādu maltīti neidzīvosi, bet kā nelielu pusdienu aizstāvējs derēs.

Otra lieta, protams, ir KEBABS. Parasti Döner formā, kas ir maizē iespiesta nostrēmelēta gaļa un čupa ar dārzeņveidīgiem salātiem, kā arī mērcītes. Nedaudz parocīgāka pat ir DÜRÜM forma, kur viss iepriekš minētais ir ietīts lavašā. Tomēr lietas būtību tas nemaina. Vācijas turku kebabi man garšo! Drēzdene gan nav šī ēdiena galvaspilsēta. To var just. Ja Neustadt ("jaunajā daļā") kebabērijas vēl var satikt, tad centrā tas ir jāzina. Mūsu iecienītais bija BABOS. Centrā tas atrodas:

Skatīt lielāku karti

Nu tad pie lētajām uzkodām vēl piedar McDonalds, jo čīzburgers tikai 1Eur, bet divgabalgaļas čīzburgers 1.49Eur. Gandrīz uz pusi lētāk kā Beļģijā...

Bet ja runājam zolīdāk - centrā ir liels skaits restorānu, it īpaši vecpilsētā. Cenas pat tur, liekas, nebija astronomiskas. Bet ja nakts vidū gribas ko iekost, tad atliek čapot uz Neustadt (par to vēlāk) vai maķis, kurš strādā 23h diennaktī.

Pa lēto!

update

Te ilgā laikā ir sakrājies... jāpieraksta, lai neaizmirstu

#72 Lindemans Geuze Cuvée Renée

5% alus, kuram piemīt tipiskā Lambic alu garša. Tā kā nav tik ļoti komerciāls, tad garša patiesāka un atgādina kaut ko līdzīgu franču sidriem. Nav gluži mans, bet intereses pēc varat pamēģināt!

#73 Belgoo Arbo

Pēc beļģu lietpratējas ieteikuma nosmeķēju šo alu. Esot dabūnams tik 10 vietās beļģijā. Nu ok. 8.1%,  garša skābena, gaiša nokrāsa. Nezinu, nav gluži mans tips..

#74 Hopduvel Brunette

9% tumšmate. Man patika. Gana salda un baudāma. Ar labu putu. Nu kurš būtu domājis, ka Beļģijā par 3Eur var dabūt bruneti? Liekas, ka blondīne līdzīgā cenā.. Bet kopumā - baudāms, bet tomēr neiekļūs topā!

#75 Barbãr (Belgian Honey Ale)

8% pagaišs alus. Puta paliela. Krūka prasti smalka. Kā jau pie Barbariem! Dzerams, bet jāsaka, ka arī nav mana topa cienīgs :D. 

Nu jā. Sanāca beidzot ieraudzīt Delirium Alus grāmatu... Izvēle pārāk liela! Starp citu var iegādāties par 5Eur. No Latvijas neviena alus nav. Ir viens leišu medalus un igauņu A Le Coq. Brengulīti jau neaizvedīs..

Un...

... vēl prasāt vai es būšu atpakaļ???

Laima vainīga!

Ja mācās, tad mācās!

Un jāpaskatās, kas jauns Latvijā. Iedvesmojoša intervija:



Prieks, ka cilvēkiem izdodas (Mint mēbeļu kolekcija). Tas nekas, ka runā pa telefonu, kamēr brauc pie stūres. Bet feini. Un jāpiekrīt, ka mums vēl jāaug, lai saprastu, ka par kvalitāti un dizainu ir jāmaksā, nu vismaz man. Kamēr students, tikmēr citas prioritātes! Piemēram - mācīties.

Maza

Pasaule joprojām ir maza. Vēl viens cilvēks (t.i. Laura) iepazinis Beļģu kultūru (tajā skaitā alus kultūru). Forši, ka pasaule ir tik mazītiņa, prieks redzēt un satikt. Tā kā tie, kam kājas sāk niezēt - aidā - Beļģijā ir ko redzēt un arī es varu ko parādīt! ;)

iekš Delirium

Pļāpājot un nu jau esot pie savas mītnes tāda nostaļģiska sajūta. Reku dziesma franciski/itāliski - piemēroti..

Nu migā un tad pie darbiem! Jūs tur ar neslinko un strādā!

Vēlreiz

Šodiena atkal pavadīta nedaudz franciskā gaisotnē, priecājoties par nespēju atcerēties vienkāršus franču vārdus... Tā ir, ka to nepielieto! Toties pēdējā nodarbībā dabūjām pašas Karlas Bruni, nu jau Francijas Pirmās lēdijas, dziesmu. Kaut kā šo faktu nebiju iepriekš atcerējies (tik kaut kad to, ka Sarkozī jauna sieva, kas bijusi modele..), izrādās, pat dziesmas ir jēdzīgas. Albums jau iegādāts.

Tikmēr viens feins notikums, kā dēļ nesanāca būt laicīgi mājās. Leišu meitene Dalia jau sailgojusies pēc Lēvenes, tā kā devos apskatīt klātienē un pateikt čau! Norunājām cītīgi trenēties izšķirošajai basketbola spēlei vasarā :D.

Atpakaļ pie būšanas

Nu jau gandrīz dienu esmu Lēvenē. Mācības turpinās. Laiks draņķīgs. Neliels nogurums pēc notikumiem bagātās nedēļas Drēzdenē. Drīz sarakstīšu! Tagad jāpošās uz franču valodu, šodien jau klausīšanās daļa gala eksāmenam.

Tā kā ceru, ka visi vēl kustīgi un dzīvelīgi. Es vismaz turos tajā pusē...

Savādā Šveice

Savu trako ceļojumu pabeidzu ar dienu Ženēvā, pilsētā pie Ženēvas ezera, starp Alpiem...

Skatīt lielāku karti

Otra lielākā Šveices pilsēta atrodas franciski runājošajā daļā. Daudziem pazīstama kā Apvienoto Nāciju mājvieta. Bet principā glīta pilsētiņa. Viss, ko sagaidi no Šveices (cik man atmiņā palicis no Šveices brauciena vasarā pēc 7. klases). Tikai starpība tāda, ka visi runā franciski!

Sanāca saulaina diena, līdz ar to ezera mala ir burvīga! Dzīvīga! Cilvēku pilna! Ja paiet nostāk, var apstaigāt parkus, vecpilsētu. Mīlīgas ieliņas, jauki skvēriņi, cilvēku daudz! Cenas gan, protams, ir lielas. Tomēr dienu varējām izbaudīt. Tā kā lidojums man bija agri nākošajā rītā, tad nakts ievilkās pastaigās. Par laimi Baibai izdomāja sastādīt kompāniju, jo nebija citu plānu un vilciena biļetes gadījās pa lēto!

Tad nu iepazinām arī naksnīgo Ženēvu. Mierīga, labklājības pilna, feina! Gan jau, ka aizbraukšu vēlreiz, jo līdz miera parkam nesanāca aizčāpot un izskatījās, ka bija tuvumā acī citi mīlīgi ciematiņi varētu būt! Uz atgriešanos! (tik cūķis AirBaltic ir noņēmis tiešos reisus uz Ženēvu)

Bookworm cafe

Ir viena vieta, ko noteikti jāatzīmē nākošajam gadam. Sanāca vairākas reizes Grenoblē iet garām iestādījumam, kur rakstīts "Grāmatu tārpu kafūzis". Pie tam angliski. Tad nu saņēmāmies un, slēpjoties no lietus, iegājām apskatīties. Un nevīlāmies! Kā maza angļu valodas saliņa, kurā paslēpties, ja franču valoda jau kaklā rada sāpes (ceru, ka tā gan negadīsies). Pie sienām skapji ar grāmatām, kuras var iegādāt. Tēja un kūkas nopērkamas. Esot pat WiFi.

Skatīt lielāku karti

Tad nu viena vieta, ko vērts apmeklēt, ir zināma!

iekš cafe

Starp citu, iegādājos ļoti labu literatūru: "The Bluffer's Guide to Men"

Tajā atrodams ļoti liels daudzums svarīgas informācija, kā piemēram citāts:

Sex, sex, sex, sex, sex, sex

A man knows he is in love when he finds himself thinking not just about sex every six minutes, but about sex every six minutes with the same woman.

Tā lūk!

Vēl šis tas Francijā

Mana blandība ar Zviedriju nebeidzās, sanāca paskatīt arī Franču zemi - to pusi, kur, domājams, pavadīšu nākošo gadu.

Viss sākās ar TGV braucienu 3 ar pusi stundu garumā. TGV ir Train à Grande Vitesse jeb franču versija par ātrvilcienu! Un jāatzīst, braucot ar 300km/h pat nejūti. Sajūta kā pa zemi ripojošā lidmašīnā. 

Skatīt lielāku karti

Maršruts aptuveni šāds (kaut kā Google neļauj izvēlēties vilcienu maršrutu šajās valstīs). Tad ar lielu mugursomu izstaigāju Lionu, kas man asociēsies ar skursteņiem... Miljoniem skursteņu... Glīta pilsēta. Kā jau kārtīgā franču pilsētā - ir kur pastaigāt, ir ko paskatīties! Reku kādas bildes:

Un tad aizbraucu ciemoties un sagaidīt lieldienas Grenoblē - pie Baibas. Tur tādā mierīga ritmā apskatījām kaut ko tuvākajā apkārtnē, redzēju un varu apliecināt, ka Baibai tur ir draugi. Nedaudz ar sanāca pamācīties (jo redz pasniedzējam jāuzliek 'deadline' Lieldienu pirmdienā...), pasauļoties un daudz pafotogrāfēt. Laiks bija lieliski karsts, pat kalni sevi parādīja no baltās puses. Būs nākošgad labi! Tā kā no Septembra gaidīšu ciemā (vēl tik izpīpēšu labākos transporta risinājumus un jums pavēstīšu). Re kādas fotogrāfiskas liecības:

Bet ja Aprīļa vidū Grenoblē ir tik traki, ka galva karst, tad kā ir vasaras vidū... Maģistra darbs būs jāraksta ļoti laicīgi...