trešdiena, 2011. gada 11. maijs

Kāpēc Ziemeļos?

Tā nu sanāca, ka daļu sava lieldienu brīvlaika pavadīju uz ziemeļiem no Beļģijas. Kāpēc? Hmm. Ļoti labs jautājums.

Labi, jau labi - bija labs iemesls. Veseli 3 punkti, kuros dabūt bezmaksas naktsmājas! Un kā gan manā vecumā neizmantot iespēju par brīvu gulēt uz matrača dažādos Zviedrijas kaktos?!

Ko tad es apskatīju? Sāku ar tipisku Zviedrijas studentu pilsētu - Linšēpingu. Tajā šosemestr ERASMUSojās Inga.

Pilsētiņa patiešām nekas īpašs, toties Universitātes esamība manāma, it īpaši, kad tuvojies Ryd un Universitātes Campusam. Ēkas stipri modernas, funkcionālas. Ne īpaši augstas, līdz ar to izkārtojušās plašā teritorijā. Re kādas bildes iespaidam:



Laikam, ka pilsētas apskates dēļ nav vērts braukt. Bet, ja nu ir kāds iemesls kā gadījās man, tad redzēt un darīt var atrast ko! Braucot uz Stokholmu sanāca ripot cauri Norčepingai - tā izskatījās glīšāka un baudāmāka. Tas citai reizei.


Stokholmā izdevās noķert Alisi, kas tur ERASMUSpraksējas! Šo pilsētu knapi atcerējos, jo biju to redzējis 1 dienu vairāk kā pirms 10 gadiem. Iespaids? Ļoti labs! Noteikti jāaizbrauc atkal, jo tagad jau skatījums uz šīm lietām citādāks! Diemžēl izdevās tik uzmest aci. Pilsētas, kurās ūdens ir neatņemama sastāvdaļa, mani māk uzrunāt. Rīga jau tomēr arī tāda!

Pēc tam darījām trakumtrako lietu - ar Fionas labvēlību trijatā mērojām 650km ceļu:





Kartē redzat kāds tas gabals. Žēl, ka dienā ir tikai 24h, tāpēc paceļam neapskatījām vēl vienu studentu pilsētu Upsalu. Tikām brīdināti, ka ceļš esot makten garlaicīgs, bet man tā nelikās. Ja 3 dienas iepriekš biju cepinājis savu ādu Portugāles saulītē, tad tagad redzēt ceļa malās sniegu un līčos ledu likās ļoti iespaidīgi. Pie tam nākas rāpties pāri pauguriņiem, garām līcīšiem, čupām Zviedru sarkanās krāsas māju. Tāpat arī meži, klintis, kalniņi! Un saule! Un zila debess! Un, svarīgākais, lieliska kompānija! Varēja izpļāpāties par visu, visiem, visām un viskaut ko! Ko noteikti vērts paskatīt pa ceļam ir punkts (B) - lielais vanšu tilts un punkts (C) - veco krastu rezervāts (kad Baltijas jūras (tam laikam gan, liekas, izmanto citu nosaukumu) līmenis bija dikti augsts). Tur var uzčāpot kalna galā pa patīkamu akmeņu taku (kas šobrīd kūst un kūst...).


Un kas tad galā - Umeå. Vēl viena studentu pilsēta, kurā nekas diži vairāk kā Universitāte arī nav! Nu nav jau tik traki, bet gandrīz. Šosemestr tur ERASMUSojās Uģis un Arta. Tā kā matracītis garantēts. Lai arī bildes ko saka par šo vietu.

Ledus upē!
 


Tur vēl bija ziema! Tad nu ilgi neuzkavējāmies un jau nākošajā dienā laidāmies atpakaļ. Īsi jau sanāca, bet vismaz apciemoti visi tika, arī pasaule vēl nedaudz piedzīvota un jaunas atmiņas un stāsti radīti! Paldies visiem!

Heijā! Hopsā! Latvieši arī Zviedrijā lido pa gaisu!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru