Ar apakšķepām pa zemi

Visu dienu lasot ķīmiķu materiālzinātnes prieku asaras, kas sarindotas veselās 10 lapaspusēs, tā vien spiežas izkustināt kājeles. Sen jau ar nebija darīts. Domāts, darīts. Savas 55 minūtes noskraidītas, atkal apsveicinoties ar meža kungu.

Novērojumi:

• Meža lapu ēna ir lielisks veids, kā sviedrus iegūt tikai no fiziskās piepūles, nevis tvaicēšanās karstajā saulē.
• Ja taciņa iet starp izaugušiem, zaļiem krūmiem, kas to cieši ieskauj - tur būs "atvēsināšanās tunelis". Ja zina, kur tādas vietas meklēt, var ieplānot atsvaidzināšanos jau iepriekš.
• Ja redzat ko līdzīgu zirga atstātai pļekai, ievērojiet stabilu distanci. Ne jau iekāpšanā būtu problēma, bet mušām patīk to apsēst - skrienot garām var sajust mušu aizsargmākoni.
• Skriet joprojām ir tā vērts, tik pirms tam pārbaudiet vai dušās ir siltais ūdens...

Nu atpakaļ pie ķīmiķu brīnumiem!

Runājot par citiem aspektiem - diezgan smieklīgi ir dzirdēt un nosūtīt sveicienus caur pakistāņu radio, kam programma 7dienu vakarā angliski tiek vadīta no Parīzes. Great RJ Anzar!