pirmdiena, 2010. gada 6. decembris

Sniegainā Hāga

Sestdienas rīts iesākās agri. Vismaz relatīvi salīdzinot ar citām sestdienām. Cēlos pirms septiņiem, un 7.10 jau biju sava bērīša mugurā, ripinoties stacijas virzienā. Sniegs uz ielām, vēl tumšs, slidens. Nekas. Stacijā - pērku biļeti. Uh, 39.50 Eur, nu nekas, ir taču tā vērts, vai ne - Hāga? Kā nekā - ārzemes!


Pa ceļam nākas pārkāpt Mechelen, pie tam 30 minūtes laiks. Izbāžu degunu no stacijas, pilsēta izskatās glīta. Nu saņemu spēkus un čāpoju centra virzienā. Dekorācijas, maz līkums pa ielām, redzu galveno baznīcu un tad pamanu pirmo dienas brīnumu - rozīgas debesis! Laiks jau spiež un čāpoju atpakaļ. Uzkāpju līdz peronam un tad jūtu, kaut kas spožs spiež pakausī. Pagriežos - VĀŪUU! Saule lec!

Rīta debesis Mechelen
Saule lec!
Ielecu vilcienā, tas skrien cauri Antverpenei, Roterdamai, es tik snaužu un atgūstu neizgulēto enerģiju. Diemžēl skaidrās debesis paliek tālumā!

Hāgas HS stacija
Un nu jau vilciens pietur Hāgā. Lecu ārā, jopcik, skats it kā būtu līdz Ziemeļpolam aizbraucis, viscaur snieg un putina. Vai tad man kas neparasts!? Un dodos uz sarunāto tikšanās vietu. (starp citu - stacijās var iegūt bezmaksas karti) Ielas sniega pilnas, mašīnas mēģina ripot, es eju un priecājos, jo jūtos kā kārtīgā ziemā, kā Latvijā. Aizčāpoju līdz centram un tad jau ar satieku savu māsīcu Ievu, viņu šeit vieglāk noķert kā Latvijā! Abi nosmejamies, ka te tiešām izskatās kā mājās!

Ielas vēl patukšas, mājas smukas un kārtīgas. Smuki skatlogi - grāmatas, stila lietas, antikvariāti, nieki. Meklējam  kādu kafeinīcu, kur nogaidīt puteni, jo redzēt neko daudz nevar. Pļāpājam, nomēģinam vietējo alu, iedzeram tēju un varam doties kārtīgāk apskatīt piesnigušo Hāgu.

Arī tramvajiem apnicis braukt: "Piedodiet, nekursēju!"
Karogi pie parlamenta ēku dīķa
Tā kā rokas salst, tad karti negribam vilkt ārā. Tāpēc mājas, baznīcas un pieminekļi paliek bez nepieciešamajiem nosaukumiem. Tos apskatu tik vakarā, esot jau mājās... Bet nekas. Iespaidi tiek gūti viens pēc otra. Sākam čāpot jūras virzienā - tur jābūt vecajam "kūrortam". Tā kā solis nav tik raits un krēsla jau draud atnākt, lecam tramvajā, samaksājot kaut ko vadītājam, kas biļeti neiedod - gluži kā mājās!

Kurhaus
Ziemeļjūra ar estakādi
Jūras piekrastē atrodas pilsētas daļa - Scheveningen. Tur jau no 19. gs. beigām ir estakāde, kas ieskrien jūrā. Tāpat arī liels vairums kūrorta daudzstāvu māju, arī vecā Kurhaus. Estakāde ar jumtu, iekšā dīvaini štruntu veikaliņi, vēl restorāns un citādi iestādījumi, galā izskatās it kā kādam nebūtu bijis kur vecās naftas platformas likt... Promenāde arī ir, tomēr kopumā iespaids nav tik patīkams. Kartiņās gan redzams, ka vasarā te nav kur kāju nolikt.

Alus feinā krogā

Ķīniešu kvartāls naktī
Atgriežoties centrā vēl izstaigājam Hāgu naktī - ielās izkārti rotājumi, mājīgāka gaisotne. Apsildījām ķepas mājīgā krodziņā, vēl papļāpājām niekus un devāmies uz vilcienu, pa ceļam apskatot moderno Hāgu - atšķirība ievērojama! Un tehniskie risinājumi arī interesanti!

Tad nu ielecu vilcienā un... sēdēju bez kustības 30 minūtes. Tā kā bija jānobrauc 1 pietura, lai pārkāptu nākošajā vilcienā, tad samierinājos, ka stunda būs jāpavada kaut kur apkārt (Amsterdamas-Briseles ekspresis iet ik pa stundai, Hāgā ir Centrālā un HS stacija, kur piestāj visi caurbraucošie). Bet tavu brīnumu - sākot kustēt tiek paziņots, ka var pārkāpt uz Briseles vilcienu. Stacija. Durvis atveras. Un cilvēki lido! Bars! Mēģina salekt nākošajā vilcienā. Konduktors svilpj, lai beidz kāpt, jo durvis jāver ciet. Bet cilēki tik kāpj un kāpj. Svilpj kādu minūti un tad nu beidzot - braucam! Vēl tik jāiziet cauri 2 vagoniem, lai atrastu kādu sēdvietu. Bet man jau mierīgi, pajautājiet citiem kādi trakumi darās šajās "dienvidu" valstīs, kad uzsnieg sniedziņš.

Pa slapjdraņķi nokļūstot mājās un iedzerot siltu zāļu tēju, varēja teikt - 4. decembris aizvadīts godam!


Vēl tik vietējā alus vērtējums. Hertog Jan (Hercogs Jans). Tāds vienkāršs gaišais alus. Neko īpašu nevaru pateikt! Dzerams ir, bet nu labiem beļģu un latviešu aliem līdzi nestāv. Nav nekādas īpašas garšas, kas paķertu!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru