sestdiena, 2010. gada 25. decembris

Mājās

Laicīgs lidojums, dīvains lietus-sniega mistrojums, piesnigušas Rīgas ielas, skrienošas mašīnas. Tad suņa mēles sveiciens Ziemassvētkos, mājinieku bučas, omes taisīti gardumi. Mmm. Ziemassvētki! Tie ir klāt. Un kā tad bez īpašās Ziemassvētku miera sajūtas. Kad tas viss piedzīvots, nogurums arī spraucas virsū un jādodas pie miera!

Priecīgus Jums visiem Ziemassvētkus! Ceru, ka, ja vēl nav izdevies, tad vismaz drīz izdosies tikt pie saviem mīļajiem! Ir tā vērts! :)

piektdiena, 2010. gada 24. decembris

Mājup!

Nu ko, autobusi sniega dēļ nekursē, vilcieni arī nedaudz kašķējas. Lidostā puse reisu atcelti. Bet... Šobrīd izskatās, ka Rīgas reiss Briselē tiek gaidīts. Tā kā gan jau lidmašīna te nepaliks! Es braucu mājup!

Bet sniegs ne pa jokam!

Naamsesteenweg, viena no galvenajām ielām prom no centra... Pastaigu laukums
Ā, un priecīgus Ziemassvētkus JUMS VISIEM!

ceturtdiena, 2010. gada 23. decembris

Jau ceturtdiena

Turu īkšķus, lai sniegs neiebiedētu slinkos Beļģus, vismaz ne rītdien vakarā! Tikmēr esmu viesei izrādījis pilsētu, novēlējis veiksmīgu ceļavēju saviem Lēvenes draugiem un šodien pēc uzdevumu sesijas jutīšos pavisam gatavs Ziemassvētkiem!

Te laiks joprojām dikti mainīgs. Te snieg, te kūst, te snieg. Šodien pat migla nāca ciemos.

pirmdiena, 2010. gada 20. decembris

Sniega ārprāts.

Nu tā. Ārā joprojām ir sniegs. Bet tas taču nav iemesls, kāpēc atcelt čupu lidojumu. Vitālijs uz mājām vēl netiek. Latviešu meitenēm reisu uz Rīgu arī atcēla, biļetes tikai uz 27. dec. Cik daudz problēmu no pāris cm smuka un balta sniedziņa.

Nu cerams, ka vismaz Baibas lidojums līdz Briselei atlidos. Un tad, turot īkšķus, arī pats tikšu līdz mājās. Nu ko - laimes spēle! Kurš māk kontrolēt laika apstākļus? Piesakās! Vismaz ziema ir īsta! :)

svētdiena, 2010. gada 19. decembris

Reschedule

Tagad mans ir būt kruts. Varu teikt, ka nepieciešams veikt pasākumu pārplānošanu, ko pārmainu savā kalendārā! Reschedule! Reschedule! Smieklīgi, cik daudz muļķību var radīt sniegs. Tā it kā cilvēkiem būtu bail no mīkstā, baltā, pūkainā.

Pats tikko braucu mājup no sporta zāles. 1.5h laikā lēnām uzsnigusi kādu 5cm kārtiņa. Mašīnas brauc lēnāk kā mans velopēds. Kaut kā pārsteidzoši laba saķere velopēdam! Un tāds skaistums visapkārt. Tas nekas, ka sitās acīs, knapi ļaujot redzēt vai kāds nav priekšā!

Un reku apsolītais māmiņai: Mana velosipēda ķēde un zobrati pēc 3 mēnešu braukāšanas Beļģu laikapstākļos. Drīz jau būs jāaizved līdz servisam!

Heel goed weer!

sestdiena, 2010. gada 18. decembris

Abdij van 't Park

Šodienas saule nelika mieru! Taču jāizkustina kājeles un jāizbauda deguna kutināšana siltajos saules staros pie tikai -3!


Tāpēc izlēmu aizdoties līdz vietai, ko jau sen vēlējos aplūkot. Biju manījis no malām, bet nebiju apskatījis tiešā tuvumā - tepat netālu esošais klostera komplekss - Parka klosteris jeb "Abdij van 't Park". Atrodas tik kādus 3 km no manas mītnes, tāpēc paslidinoties ar velopēdu līdz turienei nebija pat ilgi! Ceļi gan palikuši slideni, piesalis, ledus kārtiņa mijās ar sniegu.


Kā avoti saka, tad klosteris tur jau ir no 1129. gada. Tas palēnām izaudzis līdz pamatīgam klosterim ar divām ūdens dzirnavām, kalēja kalvi, dārzeņu un augļu dārzu, arī prāvu baznīcu. Apskauj to ķieģeļu sienas, kuras pabojājis laika zobs, veidojot noslēgtu kopumu. Šobrīd vairākas daļas tiek atjaunotas. Izskatās arī, ka kādas KHL un KUL daļas atrodas šajās ēkās, bet neemsu drošs.


Atrodams arī muzejs, kapsēta, galdiņi ar skatu uz blakus esošajiem zivju dīķiem. Arī patīkamas pastaigu takas, kas pavasara un rudens lietos visticamāk nav caurejamas. Bet kopumā - ļoti glīti, nedaudz atgādina romantisku ūdens pili. Ir vērts apskatīt!

Gaismas un gaismas

Tikko atgriezos no filmu vakara, kas tika pavadīts lietuviešu mākslas gaisotnē. Pirms tam gan paspēju vēl pačāpot cauri Lēvenei un noķert gaismas spēles arī šeit. Bezmaz vai tāpat kā Briseles gaismas šovā, tikai ja paciešas un pagaida! Lūk mans skatījums uz patīkamo vakara un ziemassvētku noskaņās paslēpušos Lēveni:






Savukārt filma, ko skatījāmies bija "Artimos Šviesos", kas nozīmējot "tuvās gaismas". Interesanta. Reku treileris:


Filma par vidējo lietuvieti, par attiecībām, par emocijām un sajūtām. Ir vērts noskatīties.

piektdiena, 2010. gada 17. decembris

Ziema atpakaļ

Patiešām, vakardien pa dienu līņāja, bet uz vakaru jau krita sniegs. Paskatoties caur aizsvīdušo logu pat mute atvērās! Gluži kā mājās, pat kokos sniegs sakrājies! No rīta arī glīši, pa ceļam līdz lekcijai noķeru pāris kadrus, Ārenbergas pils kā vienmēr izskatās iespaidīgi! Tagad uz sniega fona vēl izteiktāk!

Arenberg Kasteel
Arī pēcpusdiena lutināja ar skatiem, saule bija izcīnījusi vietu mākoņu starpā un kutināja degunu ar siltajiem stariem. Tīrais baltais sniegs atstaroja starus un viss uzreiz likās gaišāks, pat mana "lejā no kalna" aleja!

Iela tepat blakus
Beidzot saņēmos aiziet līdz zālei, gan jau ka pēdai nekaitēs! Tur arī, skats uz rietumu pusi. Saule tik kutina degunu, kamēr taisu presītes. Sajūta gluži kā Mežciema sporta klubā, Jāni! Atceries? Tikai mazda arā nestāv un negaida, kad vizinās mājās! Ko pamanīju - bija norobežota svaru teritorija, tajā tika pieņemts eksāmens! Interesanti paskatīties. Tāds ne ļoti formīgs pasniedzējs liek jauniešiem rādīt vingrinājumus, laikam atprasa ko un kurām muskuļu grupām jādara. Un tad studentiņi raujās un rāda. He!

Un tomēr, tāds miers. Joprojām te neviens nekur neskrien un ne par ko nekaujās! Būs vēl jāpastaigā ziemassvētku tirdziņš un tad ziemassvētku miera sajūta būs iesēdusies līdz ziemassvētku vakaram! Pēc nedēļas jau būšu iekš LV. Pietaupiet man ar to biezo sniegu!

ceturtdiena, 2010. gada 16. decembris

Ziemas brīnumi Briselē

Trešdienas pievakarē pēc lekcijas un nedaudz labi padarītas darba sajūtas, jo kā gan citādi var justies, ja pirmais eksis pagājis (flāmu valoda, gan jau ka arī nolikta, cik labi, tas cits jautājums) un arī pirmā prezentācija veiksmīgi noprezentēta, devos uz Briseli. Kāpēc? Lai novēlētu latviešu puisim veiksmi nākošajā darbā, kā arī atrastu iemeslu beidzot apskatīt ziemas brīnumus Briselē jeb Plaisirs d'Hiver!

Tad nu nošāvu čupu zaķu ar vienu šāvienu. Pirmkārt, vēlreiz satiku Geri, bulgāru meiteni no ERASMUS semestra, ar ko kopā izstaigājām un nopriecājāmies par brīnumiem un ziemassvētku tirdziņu (Marché de Noël)! Pēc tam pievienojāmies veiksmi vēlošo cilvēku bariņam Ralph's bar, Luksemburgas laukumā, iedzerot alu par Didža jauno darbu. Turpat arī noķēru Kārli un pārīti citu latviešu, pavadot labu vakaru!

Les « Nuits Electrabel »
Bet nu nedaudz vairāk par Ziemas brīnumiem! Lielajā laukumā (Grand Place) var novērot skaistu gaismu uzvedumu uz Rātsnama fasādes, kura kulminācija ir ziemassvētku vecīša nolaišanās pa "skursteni" torņa apveidā. Tiešām smuki, reku kāds uzfilmējis!


Tad vēl smuka eglīte, kura iedegas spožāk pauzes brīžos. Apkārt rosās tirdziņš. Var nopirkt ņammas, ķeburus un visādus citādus niekus. Vairāk jautrības ir pie Place Sainte-Catherine. Tur ir gan slidotava, gan ēdūži, gan panorāmas rats, arī bērnu karuseļi. Glīši un darbīgi. Patiešām var apskaust, ka ziemassvētku tirdziņi var būt tik darbīgi, visu laiku! Būtu mums tā!


Place Sainte-Catherine
Tā kā ķepas jau bija apsalušas, tad devāmies novērtēt Luksemburgas laukuma eiropas politiķu kvartāla krogu ērtību, konkrētāk, jau pieminēto Ralph's bar. Cenas pieņemamas, 3 Euro par Grimbergen Blonde. Un 4 Euro par puslitra Maes. Mūzika nedaudz par skaļu, arī dūmi drēbēs piezogas, lai gan īsti smēķēt liekas, ka nav atļauts. Bet nu - pasēdēt var.
Ralph's bar
Un tad jau jātiek mājās, ar vilcienu, velosipēdu, un nepaiet pat vairāk kā stunda, bet bija tā vērts!

otrdiena, 2010. gada 14. decembris

Un turpinam

Šis ir pats, pats sākums! Nederlands is simple! :)

izbaudiet!!!

"Wie ben jij?"

Publikācijs

Starp citu, beidzot arī cienītais publikācijs ir nokļuvis līdz publicēšanai:

Publikācijs - Kitenbergs, G. et al., AIP Conf. Proc. 1311, 141 (2010).

Tik žēl, ka KUL neabonē AIP datubāzi (pie tam 28$ prasīt par rakstu ir negods :D). Nevaru paskatīties. Arī ISI web of knowledge, kuru gan KUL abonē,  publikācijs nerādās.

Cerams, ka arī nākošais publikācijs kaut kad nokļūs pie iespieddrukas. Nebūtu jau slikti!

AIP proceedings

Studē, studē!

Šodien atkal zem 0. Biku uzkritis sniedziņš. Pa dienu spīdēja saule. Bet man jāmācās un jāmācās flāmu valoda. Rīt eksāmens.

Ik wil geen Nederlands kennen! Ik wil niet studieren! Maar ik moet studeren en examen slagen!

Un galvā sāka skanēt - "Man nav kauns"

pirmdiena, 2010. gada 13. decembris

Kartupeļu pankūkas, džezs un vēl viens alus!

Šodienas pievakarē iekodu latviskas kartupeļu pankūkas latviskā gaisotnē (Mās, es ceru, ka tev ļoti skauž, ļoti!). Ar krējumiņu un liepziedu tēju! Un pļāpām par un ap dzīvi un iespējām ārzemēs. Forši!


Tad, kā ierasts, devos gūt mūzikālo baudījumu uz STUK, kur šoreiz spēlēt vajadzēja "The Rebirth Collective". Diezgan ilgi nācās gaidīt, kamēr cienītie mūziķi saņēmās. Tomēr bija vērts - 8 gabali (jo hermans: rompet/flugelhorn, bruno vansina: altsax, wietse meys: tenorsax/fluit, joppe bestevaer: baritonsax/basclarinet
dree peremans: trombone/arrangementen, ewout pierreux: piano, nicolas rombouts: bass, toni vitacollonna: drums) uz skatuves. Un visi izbauda muzicēšanu. Ļoti profesionāls background Jazz. Patīkami. Un varēja izbaudīt  jaunu testējamo alu!



#36 St Bernardus Abt 12. Smuka pudele, glīts un cienīgi tumšs izskatās glāzē. 10.5% stiprs - to jūt. Tomēr jāatzīst - lēni baudot un malkojot - garša ir patīkama un pat nešķiet stipra. Labāk izvēlēties šādu baudāmu alu nevis Stellu. Jāatzīst, ka cena STUK ir gana augsta šim brīnumam - 3.70 Eur, tomēr ir vērts nosmeķēt! Nevar teikt, ka ir izteikta pēcgarša vai kas cits, tomēr baudāms viņš ir. Vidēji labi baudāms vai kaut kā tamlīdzīgi!

svētdiena, 2010. gada 12. decembris

12.decembris

Ir 12.12.2010. Jau! Man aiz loga beidzot spīd saulīte, tomēr arī mākoņi nav aizmukuši. Arā ir +6. Tāpēc atverot logu var mierīgi ieelpot svaigu gaisu un neapsaldēties. Par laimi radiators, kā arī vilnas zeķes un džemperis silda, ļaujot vēl un vēl smaidīt par saules atstarošanos pretējās mājas logos. Var dzirdēt arī baznīcu zvanām zvanus - varētu būt, ka kāzas! Jo zvana jau pailgi.

Un ko es? Jā, es mācos. Omes - ES MĀCOS! Jo laiks paliek mazāk, bet darbi nerūk. Nu tad, lai svaigais gaiss ļauj moži strādāt!

Un ja kāds iemēģina ZIEMAS PARKU Mežparkā - pasakiet kā tad ir? Izskatās interesanti, lai gan bildes, liekas, nav īstās...


Starp citu. Šī izrādās ir arī 100 ziņa manā blogā. 84 dienās, kopš esmu te. Un no tām pat mazāk kā puse ir par alu. Esmu atpalicis no grafika, jo Beļģijā tak ir vairāk kā 400 alus šķirņu (citi saka, ka ap 800).

Nu tad ceru, ka ir vēl kāds kas lasa un ka nav apnicis!

sestdiena, 2010. gada 11. decembris

Kerstmarkt atskaite

Tirdziņa skats
Lēvenē tirdziņš ir ļoti mīlīgs. Būs tikai uz 10 dienām, tāpēc jāpasteidzas apskatīt, kamēr var! Šodien tiešām liels skaits cilvēku. Gan ēdieni, gan dzērieni, gan apģērbi, gan suvenīri. Arī ziemassvētku vecīti var atrast.

Divi somi
Šodien nobaudījām karstvīnu (cenas ap 1.50-2 Eur par 0.25ml glāzīti). Gards! Un atmosfēra to tikai uzlabo! Var nomēģināt arī krāsnī ceptas pabeizas pankūkas (līdzīga maizes krāsnij). Var atrast vācu desas. Dažādus kārumus. Izvēle plaša!

Viens no stendiem - kūpināti ķiploki un mērces
Rezumē: Jāaiziet vēl kādu reizi! Ir vērts! Un nesanāca vēl smuki sabildēt, ar karstvīnu rokās un statīvu reizē nav ērti operēt.
Viss jau smuki, tikai tie stendi tādās prastās plastikāta teltīs...

piektdiena, 2010. gada 10. decembris

Slapjš, degunšņaucējs un beļģiskā kārtība

Jau pāris dienas vidējā temperatūra ir virs nulles, līdz ar to viss sniegs un ledus ir sakusis un kļuvis par nelielu pļancku. Par laimi, celiņi pārsvarā ir ar asfalta vai bruģa segumu. Tomēr nedaudz jau sanāk padubļoties.

Viena lieta, ko esmu ievērojis un kas mani nebeidz pārsteigt, ir deguna šņaukšanas metodika šeit. Kulturālāk skaitās viens ļoti skaļš šņauciens nevis vairāku mazu šņaucienu secība. Tā kā ziniet! Troksni var taisīt, tomēr tikai vienreiz! Bet joprojām neesmu pieradis, ik reizi sanāk mazi smiekli, kad kāds no visa spēka mēģina izpūst daļu galvas smadzeņu caur nelielajām nāsīm...


Trešais pieminamais punkts - šodienas vakara izklaides programma (nedrīkstu būt sociāli neaktīvs taču!)
Šodien sākas ziemassvētku tirdziņš, kurā mēģināsim atrast garšīgu un kvalitatīvu karstvīnu! Tad dosimies uz Pangaea Ziemassvētku ballīti, bet pusnaktī Grote Markt pulcēsimies uz Jaunā gada sagaidīšanas svinībām. Dīvaini, ne? Tas viss, lai starptautiskie studenti varētu kopā sagaidīt to jau tagad! Jo lielākā daļa dodas brīvdienās mājup! Nu paskatīsimies kā tas ir - saspiest pusi decembra vienā vakarā! :D

ceturtdiena, 2010. gada 9. decembris

Izpratnes radīšanai!

Šeit saite uz rakstu, ko var atrast Latviesi.be! Izlasiet, patiešām interesants! Reku citāts:
"Es nezinu, kāpēc cilvēks, kura dzīvi no sava balkona vēroju jau gadu, sācis vilkt ciet aizkarus. Tur nebija nekā, ko būtu kauns rādīt. Viņam ir aptuveni 35, vidējas miesasbūves, melni mati, pie viņa dažreiz nāk draudzene. Spriežot pēc tā, ka viņa vakaros sēž pie datora, kamēr viņš sēž pie TV, un, garām ejot, viegli noglauž viņam matus, jādomā, ka viņi ir kopā vismaz pāris gadus. No rīta, pirms doties uz darbu, viņš, tērpies atturīgās, bet ne pārāk formālās drēbēs, kas ir daudz dārgākas nekā izskatās, iznāk uz balkona izsmēķēt vienu cigareti. Vakaros viņš atgriežas ap plkst. 21.00, izkāpj no mašīnas slapjiem matiem un izceļ sporta somu ar tenisa raketi. Pēc brīža ienāk dzīvojamā istabā, pārģērbies mājas drēbēs – allaž šortos un nevainojami izgludinātā baltā jakā ar kapuci. Ieslēdz televizoru, apsēžas uz dīvāna, piebīda sev priekšā nelielu galdiņu ar vakariņu šķīvi, paēd, sēžot uz dīvāna malas, vienlaikus raugoties televizorā. Nekad viņš neatlaižas pusguļus ar šķīvi uz krūtīm un neļaujas kārdinājumam ēst cūcīgi. Domāju, ka tāda kārdinājuma viņam nemaz nav. Ap plkst. 23.00 izslēdz TV, novāc šķīvi un nodzēš gaismu. Viņam ir viens trūkums – nav veļasmašīnas, tādēļ varu vērot arī to, kā viņš publiskajā veļas mazgātavā rūpīgi un ilgi loka no žāvētāja izņemtās zeķes un apakšbikses, kraujot kaudzītē un piegludinot ar roku. Sestdienās un svētdienās viņš pie televizora apsēžas jau no rīta, poza ir mazliet atbrīvotāka. Reizēm viņš uz brīdi iemieg, atlaidies brīvdienu tīksmē, tad pamostas, uzraksta īsziņu, atkal aizmieg ar telefonu rokā. Viņam nav par ko vilkt ciet aizkarus. Viņš dzīvo tik labi, it kā uz viņu kāds skatītos. Viņš ir viens no mums."
 /1 no 35000.Vēstule no Briseles. E.Grijāns/  
Pirmpublicējums žurnālā "Rīgas Laiks"

Par Beļģiju - ar britu komiķi

Bet ar to mans vakars nebeidzās. Nepaliku uz paplašināto sarunu un citu performanču darīšanu vakariņu vietā, bet skrēju uz pēdējo lekciju sērijas 'About Belgium' pasākumu - britu komiķa Nigel Williams uzstāšanos par Beļģiju! Ieeja maksāja 2 Eur, bet pēc manas pieredzes Londonā, angļu komiķi ir tas, kas man tiešām patīk! Tas stils ir labs! Peksi, tu zini par ko es runāju!

Šis komiķis jau dzīvo labu laiku beļģijā. Viņam pat ir mājas lapa!


Varat pamēģināt saprast ko holandiski!


Katrā ziņā bija patiešām feini! Kā parasti - spiežot uz publiku! Jautājumi, kas studentiem nav skaidri par Beļģiju: Kāpēc viņi neskatās acīs? Kāpēc brīvdienās studenti brauc mājās? Kāpēc valoņiem nav jūras robežas? Kāpēc studentiem ir tualetes pagalmā? Kāpēc atkritumu šķirošana ir tik sarežģīta? Kāpēc neviens nerunā par Beļģijas vāciešiem? Un tā joprojām!

Kas palika atmiņā? Nekas jau īpaši. Tikai labi pavadītais laiks un atmosfēra!
Varbūt tik viena beļģu puiša jautājums - vai komiķis zina kāds ir beļģu sauklis? Viņš zināja - "EENDRACHT MAAKT MACHT", kas nozīmē "Vienotība rada spēku"... Protams, ka šāds sauklis rada smieklus visā auditorijā, ja pirms tam ir jau vairākas reizes jokots par beļģijas sašķeltību valodu ziņā, kultūru ziņā, utml!!!

Visu beigās, beļģi vismaz pierādīja, ka zina savu himnu un nodziedāja mums to par godu! Super vakars un smaids garantēts! Tagad gan jāmācās!

Kārtīgas vakariņas!

Šodien pēc pēdējās lekcijas kopā ar bariņu kursa biedru devāmies izbaudīt krievu meitenes gatavošanas mākslu. Plānā bija borščs un pelmeņi!

Tad nu nokļuvām viņas mājīgajā studentu mājā - feina virtuve/ēdamistaba/dzīvojamā istaba! Pļāpājām, gaidījām pārējos. Atklājām beļģiem pasaules plašumus - Latviju, Lietuvu, Dominikānas Republiku. Un tad ķērāmies pie ēdieniem!

Borščs... Mmm... ar krējumiņu... Mmm... :)


Un pelmeņi no pasaules ēdienu veikala (vēl viens - ne Kazak). Ar krējumiņu... Mmm...


Un protams sarunas par krievu ēdieniem, komentāri no beļģu cilvēkiem, ka viņi nezināja, ka tik daudzas lietas var nopirkt tepat Lēvenē.. :D


Paldies Tatjanai!

trešdiena, 2010. gada 8. decembris

Atziņa par EMM-Nano

Kas notiek, ja tu ļauj datorzinātņu cilvēkam studēt EMM-Nano programmā un ļauj taisīt prezentāciju kursā Nanostructured Bio-Macromolecules?


Viņi tic! Un bez jautājumiem... Hmm. Tad griežam nost pirkstus un ataudzējam kā redzams video! Varētu būt labs laboratorijas darbs.

Hmm?

Pīļu gājiens

Šodien jau kārtējo reizi manīju spožu un spīdīgu pīļu gājienu. Tas patiešām ir tipiski Beļģijai. Bariņš knēveļu, kas dodas kurp no skolas savu pasniedzēju pavadībā, visi ir bruņojušies ar vienu kopēju atribūtu - atstarojošo vesti. 


Tas nekas, ka ir dienas vidus un es esmu nesen cēlies! Viena alga! Drošība pirmajā vietā. Un tā te ir viskur. Tas ir ieaudzināts. Bērni un vecāki brauc ar velosipēdu kopā - tātad jābūt ķiverei! Cilvēks dodas vakara krosiņā - vai nu veste vai gaismiņa piestiprināta pie botas. Arī velosipēds var būt šausmīga paskata, bet būtiskākais - lai to var pamanīt pa gabalu!

Lūk, tautieši, ir ko mācīties. Jo kas gan ir muļķīgāks kā iegūt traumu vai zaudēt dzīvību muļķīga slinkuma dēļ?!

pirmdiena, 2010. gada 6. decembris

Tautas folklora

Ilgstošas komunikācijas un diskusiju par Latvijas un Krievijas vēsturi ar krievu meiteni rezultātā ik pa laikam uzpeld dažādas pērles. Reku viena, ar ko mani pagodināja. Ceru, ka jums patiks tāpat kā man:

Шпроты - это единственное, чем Латвия может отомстить за советскую оккупацию
(Народный фольклор)

Baktērijas motora pārslēgšanās

Jā. Šī diena bija gara. Jau no agra rīta taisījām prezentāciju kursam - Nanostructured Bio-Macromolecules Visu dienu. Lēnām, soli pa solītim. Un tieši pusnaktī arī pabeidzām "Molecular Mechanism of Bacterial Flagellar Motor Switching"- izskatās gana jauka. Un kā saka, "perfect timing"!

Tagad jādodas gulēt, sapņojot par flagellām, rotoriem, statoriem un citiem proteīnu brīnumiem. Bet nav jau slikti - interesanti mēģināt saprast šādas dzīvas radības darbības!

Reku, jums ar kas baudījumam!


 http://www.fbs.osaka-u.ac.jp/labs/namba/npn/index.html

Par studijām un kursiem vēl saņemšos uzrakstīt - bet to, kad nebūs jāmācās vai jāguļ! Labu nakti!

Sniegainā Hāga

Sestdienas rīts iesākās agri. Vismaz relatīvi salīdzinot ar citām sestdienām. Cēlos pirms septiņiem, un 7.10 jau biju sava bērīša mugurā, ripinoties stacijas virzienā. Sniegs uz ielām, vēl tumšs, slidens. Nekas. Stacijā - pērku biļeti. Uh, 39.50 Eur, nu nekas, ir taču tā vērts, vai ne - Hāga? Kā nekā - ārzemes!


Pa ceļam nākas pārkāpt Mechelen, pie tam 30 minūtes laiks. Izbāžu degunu no stacijas, pilsēta izskatās glīta. Nu saņemu spēkus un čāpoju centra virzienā. Dekorācijas, maz līkums pa ielām, redzu galveno baznīcu un tad pamanu pirmo dienas brīnumu - rozīgas debesis! Laiks jau spiež un čāpoju atpakaļ. Uzkāpju līdz peronam un tad jūtu, kaut kas spožs spiež pakausī. Pagriežos - VĀŪUU! Saule lec!

Rīta debesis Mechelen
Saule lec!
Ielecu vilcienā, tas skrien cauri Antverpenei, Roterdamai, es tik snaužu un atgūstu neizgulēto enerģiju. Diemžēl skaidrās debesis paliek tālumā!

Hāgas HS stacija
Un nu jau vilciens pietur Hāgā. Lecu ārā, jopcik, skats it kā būtu līdz Ziemeļpolam aizbraucis, viscaur snieg un putina. Vai tad man kas neparasts!? Un dodos uz sarunāto tikšanās vietu. (starp citu - stacijās var iegūt bezmaksas karti) Ielas sniega pilnas, mašīnas mēģina ripot, es eju un priecājos, jo jūtos kā kārtīgā ziemā, kā Latvijā. Aizčāpoju līdz centram un tad jau ar satieku savu māsīcu Ievu, viņu šeit vieglāk noķert kā Latvijā! Abi nosmejamies, ka te tiešām izskatās kā mājās!

Ielas vēl patukšas, mājas smukas un kārtīgas. Smuki skatlogi - grāmatas, stila lietas, antikvariāti, nieki. Meklējam  kādu kafeinīcu, kur nogaidīt puteni, jo redzēt neko daudz nevar. Pļāpājam, nomēģinam vietējo alu, iedzeram tēju un varam doties kārtīgāk apskatīt piesnigušo Hāgu.

Arī tramvajiem apnicis braukt: "Piedodiet, nekursēju!"
Karogi pie parlamenta ēku dīķa
Tā kā rokas salst, tad karti negribam vilkt ārā. Tāpēc mājas, baznīcas un pieminekļi paliek bez nepieciešamajiem nosaukumiem. Tos apskatu tik vakarā, esot jau mājās... Bet nekas. Iespaidi tiek gūti viens pēc otra. Sākam čāpot jūras virzienā - tur jābūt vecajam "kūrortam". Tā kā solis nav tik raits un krēsla jau draud atnākt, lecam tramvajā, samaksājot kaut ko vadītājam, kas biļeti neiedod - gluži kā mājās!

Kurhaus
Ziemeļjūra ar estakādi
Jūras piekrastē atrodas pilsētas daļa - Scheveningen. Tur jau no 19. gs. beigām ir estakāde, kas ieskrien jūrā. Tāpat arī liels vairums kūrorta daudzstāvu māju, arī vecā Kurhaus. Estakāde ar jumtu, iekšā dīvaini štruntu veikaliņi, vēl restorāns un citādi iestādījumi, galā izskatās it kā kādam nebūtu bijis kur vecās naftas platformas likt... Promenāde arī ir, tomēr kopumā iespaids nav tik patīkams. Kartiņās gan redzams, ka vasarā te nav kur kāju nolikt.

Alus feinā krogā

Ķīniešu kvartāls naktī
Atgriežoties centrā vēl izstaigājam Hāgu naktī - ielās izkārti rotājumi, mājīgāka gaisotne. Apsildījām ķepas mājīgā krodziņā, vēl papļāpājām niekus un devāmies uz vilcienu, pa ceļam apskatot moderno Hāgu - atšķirība ievērojama! Un tehniskie risinājumi arī interesanti!

Tad nu ielecu vilcienā un... sēdēju bez kustības 30 minūtes. Tā kā bija jānobrauc 1 pietura, lai pārkāptu nākošajā vilcienā, tad samierinājos, ka stunda būs jāpavada kaut kur apkārt (Amsterdamas-Briseles ekspresis iet ik pa stundai, Hāgā ir Centrālā un HS stacija, kur piestāj visi caurbraucošie). Bet tavu brīnumu - sākot kustēt tiek paziņots, ka var pārkāpt uz Briseles vilcienu. Stacija. Durvis atveras. Un cilvēki lido! Bars! Mēģina salekt nākošajā vilcienā. Konduktors svilpj, lai beidz kāpt, jo durvis jāver ciet. Bet cilēki tik kāpj un kāpj. Svilpj kādu minūti un tad nu beidzot - braucam! Vēl tik jāiziet cauri 2 vagoniem, lai atrastu kādu sēdvietu. Bet man jau mierīgi, pajautājiet citiem kādi trakumi darās šajās "dienvidu" valstīs, kad uzsnieg sniedziņš.

Pa slapjdraņķi nokļūstot mājās un iedzerot siltu zāļu tēju, varēja teikt - 4. decembris aizvadīts godam!


Vēl tik vietējā alus vērtējums. Hertog Jan (Hercogs Jans). Tāds vienkāršs gaišais alus. Neko īpašu nevaru pateikt! Dzerams ir, bet nu labiem beļģu un latviešu aliem līdzi nestāv. Nav nekādas īpašas garšas, kas paķertu!

sestdiena, 2010. gada 4. decembris

Agri

Jā, es jau esmu piecēlies! Jā, pulkstens vēl pat nav septiņi, Jā, ir sestdienas rīts. Un jā, es pat esmu gulējis!

Kāpēc? Nu jādodas paskatīt Hāga un arī jāsatiek Ieva. Liekas, ka ārzemēs māsīcu noķert vieglāk nekā Latvijā! :)

ceturtdiena, 2010. gada 2. decembris

Thiefs

Aizgājušajā svētdienā bija labākais līdz šim apmeklētais džeza koncerts STUK. Spēlēja kolektīvs ar nosaukumu "THIEFS". Kā teica viens no dalībniekiem, tad viņus sauc "Thiefs" ar f nevis ve, "because that would be wrong".

Grupa sastāv no 3 māksliniekiem:

Kolektīvs ir pavisam jauns, līdz ar to internetā neko daudz nevar atrast. Viņi ieguvuši Francijas - ASV kultūras sadarbības balvu, līdz ar to tagad braukā apkārt un izklaidē cilvēkus ar džezīgu mūziku (Eiropas tūrē), kurai pievieno elektroniskus efektus, ko rada sameistarotas iekārtas. Katrā ziņā ļoti baudāmi un piesaistoši.


Vismaz katram ir sava mājas lapa, myspace vai kas līdzīgs. Un kaut ko var noķert arī TavāTrubā.



Būs šamējiem jāpaseko!

trešdiena, 2010. gada 1. decembris

Heverlee campus

Nu tad beidzot pienācis laiks pastāstīt par to universitātes daļu, kurā mācos.

Heverlee ir Lēvenes daļa, kas atrodas uz dienvidiem no pilsētas centra (apļa). Zemāk redzama karte. Visa brūnā teritorija ir KUL kampuss. Diezgan paliels! Pati Heverlee sākotnēji veidojies kā atsevišķs ciems, bet sen jau kā saplūdusi ar Lēveni. Arī reģistrācija dzīvojot Heverlee ir jāveic Lēvenes pilsētas domē.


Heverlee kampuss ir atvēlēts pārsvarā zinātņu fakultātēm - inženierzinātņu, dabas zinātņu, arī sporta zinātnes (un sporta centrs arī atrodas šeit).

Tas ir veidojies pēc pirmā pasaules kara Ārenbergas pils apkārtnē. Pēc kara šī teritorija tika atņemta iepriekšējiem saimniekiem - Ārenbergas hercogam un ģimenei. Un piešķirta universitātei. Līdz ar to sākot no šī laika arī sāka rasties papildus universitātes ēkas šajā apkārtnē. Bet pils joprojām stāv smuka un aci priecējoša. Un ik pa pusstundai zvana, atgādinot par laika iešanu...

Arenberg Kasteel
Tā nu te apkārt ir inženieri un zinātnieki - Celtnieki, arhitekti, elektroinženieri, biologi, fiziķi, ķīmiķi, vēl visādu dīvainu profesiju nosaukumi. Kas liekas nedaudz dīvaini, tad inženieriem šeit ir augstāks prestižs nekā tīrajai zinātnei. Tas droši vien nāk tuvās saiknes ar industriju dēļ. Visi redz kur nauda dzīvo un grib būt naudīgi. Katrā ziņā stažēšanās iespēja ir aktuāls jautājums šeit - un pārsvarā kompānijās. Ja studētu vietējā programmā, tad par to varētu iegūt kredītpunktus. Tomēr ar EMM īsti nesanāk, jo nākošais gads sākas pārāk agri.

Pastaigājot pa šīm ēkām, var sajust vēsturi. Auditorijās saglabāti vecie elementi. Mājīgi. Arī apkārt esošais parks liek ēkām iekļauties baudāmā veselumā.

Un tad nāk jaunākā daļa - 200 un 300ās ēkas. Tā kā ēku te netrūkst, tad arī nummuriem jābūt. Liels skaits manu lekciju notiek 200ajās ēkās. To ir bars. Lai atšķirtu lieto burtus - ir pat S. Kopējais izskats - līdzīgi, kā RTU ēkas Ķīpsalā. Tāds padomju racionālisma stils. Nav tas jaunākais, tomēr viss ir pielāgots, tiek izmantots - projektori, tāfeles, apgaismojums, skaļruņi, utml. Tā kā mums ir mazs kurss, tad pārsvarā redzam mazās auditorijas. Jāsaka - nekāda lielā atšķirība no LU FMF nav. Varbūt tikai lielums - šeit ēku ir daudz, daudz vairāk.


200-ie
Un vēl - viena milzīga atšķirība - te ir liels daudzums velosipēdu stāvvietu. Un viņas ir aptuveni tik lielas, lai visiem pietiktu vietas. Un tas ir DAUDZ! Varat nedaudz spriest pēc augšā esošās bildes.

Kas vēl te ir ievērības cienīgs? Uz šejieni kursē 2. autobuss no stacijas, ar to arī tiek līdz manām mājām. Vēl ir Acco grāmatu veikals, IMEC, par ko atsevišķs stāsts, ALMA3, ko jau pieminēju pie ēšanas vietām. Tāpat šeit ir feini skriešanas celiņi, visādi sporta laukumi, pastaigu takas, dažiem laimīgajiem arī kojas, kā arī bibliotēka (neesmu vēl notestējis un nokaunos).

Šeit ir visas normālās lekcijas, 2-5 minūšu braucienā no manas dzīves vietas. Ir okei!

Sejas masāža

Lielisks bezmaksas sejas masāžas veids ir mazu sniegpārsliņu sišanās sejā, traucoties mājup ar velosipēdu.   Kā īstena masāža!

Mums jau ir -6! Šodien uzliku savu lielo, silto šalli!

Vietējais pīļu dīķis
Dīķi un baseini sāk aizsalt, beidzot atsāk snigt. Uzreiz mājīgāk! Gaisma atstarojas sniega pārslās un laternas jau izskatās kā lielas gaismas bumbas. Cilvēki vēl mierīgāki kā parasti. Var redzēt, ka sniegs un aukstums nav ikdiena. Braucēji vairākas reizes pārbauda, vai ceļš ir brīvs. Arī mans ritenis kalpo labi, gandrīz nemaz neizslīd (laikam es kā enkurs esmu gana zemi pievelkošs).

Sniegotā pļava Beļģijā...
Nedaudz nobildēju ziemu. Tādu, kādu mēs šeit varam dabūt. Bet tomēr ziemu. Še, jums ieskatam!