Kas lācītim vēderā?

Rīsi + cepta panēta cūkgaļa.

Kas lācītim vēderā? Tas man tāds pēdējā laika aktuālais jautājums. Ēst taču gribas!

Nūdeles savā sulā ar piedevām

Ēdienu ziņā mani droši var saukt par konservatīvu. Ja atskatos uz bērnību, tad jautājumu vispār nav. Arī šobrīd manī nemājo tas trakā izmēģinātāja gēns, kurš ieraugot kaut ko neredzētu uz galda, uzreiz to grib bāzt mutē. Taču, tiklīdz man izstāsta kas ir kas, drosme mēdz uzrasties. Vajag taču saprast kas kā garšo.

Suši-izvēle

Tā jau arī Japānā ikdienas ēdieni ir vienkārši. Rīsi vai nūdeles + sautēti dārzeņi + sautēta/panēta eļļā cepta gaļa/zivs. Un silta/auksta zaļā tēja. Protams, ar to izvēles iespējas neaprobežojas. Un tad nu tā - kas man gadījies pa ceļam?

Suši brīnumi. No kreisās - krabju smadzeņu putra un kāju skaidiņas; kaut kas ex-peldošs uz rīsiem

Suši. Kur tad Japānā bez tā. Uzreiz nāk prātā slīdoša lente ar šķīvīšiem. Jā - tieši tā. Taču vēl katram galdiņam skārienjūtīga planšete, kur var izvēlēties tiešo piegādi ar miniatūru formulu, kas piebrauc pie galdiņa un pati apstājas. Vadījos pēc vietējo ekspertu ieteikumiem, līdz ar to nosmeķēju ne tikai tradicionālo laša, bet arī marinētas skumbrijas, kalmāra, ikru, pāris nav-ne-jausmas-kas-bet-esot-labs, un pat izvirtīgo liellopa suši, kā arī natto (ar baktērijām fermentētas pupiņas - neiesaku), krabju smadzeņu biezeņa un maltu kāju skaidiņu un citus maki. 

Sautēta rīkles gaļa 

Kas vēl? Vienu dienu pusdienās netīšām sanāca iegādāt sautējumu, kur vienkāršu gaļas strēmelīšu vietā bija paslēpusies rīkles gabaliņi. Izrādās, ka šeit tādi populāri. Mīksti, taču elastīgi un grūti sakožami. Ne man pie sirds. Savukārt ilgi novārīti zupā gan ir garšīgāki.

Vakardienas vakariņās pamēģināju Basahi - jēlu zirga gaļu. Pēc asiņainajiem franču steikiem un karpačo konsistence nepārsteidza un garša bija ļoti jauka! Kopā ar ingvera pastu sojas mērcē teiktu ka ņam.

Bet šie jau tik pāris nieki no tā lielā citādo ēdienu klāsta...