Labrīt, labdien, sveiki! Dienas skrien kā japāņu ātrvilciens, pilnas notikumiem, iespaidiem, sīkiem darbiem. Tik traki, ka nesanāk pat laiks ko no tā visa uzmest uz virtuālā papīra...
Jāsaka, viss labi - paēdis esmu, jumts virs galvas, nauda vēl nav beigusies. Iespaidi krājas. Nedēļas nogalē intensīvi izmantoju iegādāto
Japan Rail Pass, kas manā gadījumā par 200 eiro (29'000 JPY) ļauj 7 dienas izmantot Japan Rail dzelzceļu bez papildus maksām - ieskaitot daļu no ātrvilcieniem. Lai dotu dārdzības pakāpi, biļete Tokija-Kioto turp-atpakaļ maksā 26'000 JPY un ceļš ir 3h katrā virzienā. Tātad, ideāls variants, ja Jums te ir nedēļu garas brīvdienas. Piezīme - jāiegādā pirms ierašanās Japānā.
Pats paviesojos vecajā galvaspilsētā Kioto, lielpilsētā Osakā, skaistajā Matsumoto pilī un Nagano, ko ieskauj
Japāņu Alpi. Vakardienas vakarpusi pavadīju 2. lielākajā Japānas pilsētā Jokohamā. Tā jau skaļi vārdi, bet ko tad redzēju?
Kioto ir tempļu pilsēta. Parkveidīgos zemes pleķos koku ielokā paslēpušās neskaitāmas svētnīcas un budistu tempļi. Ir pārītis senatnīgu ieliņu, kas mudž no irbulīšu un citu suvenīru veikaliņiem, kā arī aicinošu restorānu piedāvājumiem. Un liels bars tūristu. Man neredzēta paliku senā imperatora pils, kuras vizītei jāpiesakās ļoti laicīgi...
 |
| Viens mazs un smuks Osakas 'skrāpis |
Osaka ir liels biznesa centrs - debesskrāpji stiepjas debesīs. Nedaudz brīvības var noķert
Osakas pilī un tās parkā, kur iespaidīgie aizsarggrāvji atsvaidzina kokiem bagāto ainavu. Tik pati pils, lai gan majestātiski redzama jau pa gabalu, ir atjaunota no drupām tik pagājušajā gadsimtā, tāpēc senatnes sajūta tur tikpat daudz kā Vācijas baznīcās ar kondicionieri.. Un, kad pienāk vakars, ieslēdzas reklāmu gaismas, Osakai kļūstot par tādu Āzijas pilsētu, kas iespiedusies atmiņā no Bonda filmām.
Ko nenoķēru Osakā, to Matsumoto mazpilsētas skaistā
pils sniedza pilnā krāšņumā. Senatnīgā daudzstāvu koka konstrukcija izskatās grandiozi no ārpuses, taču tīri necila iekšienē. Tālumā kalnu galotnēs vēl manāms sniegs, savukārt zemāka temperatūra bija aizkavējusi japāņu ķiršu ziedēšanu līdz man pieejamam laika. Glīti, skaisti!
Un tad vēl izstaigāju '98 gada ziemas olimpisko spēļu mājvietas pilsētu Nagano. Līdz atlikušajām arēnām nedevos, tās patālos pilsētas nostūros, taču apskatīju slaveno Zenko-ji budistu templi, kas celts jau 7.gs. un ir viens no pirmajiem budisma aizsākuma punktiem Japānā. Koka arhitektūras man neierastās formās. Interesanti, iespaidīgi. Pie tam Nagano pilsēta veidojusies ap templi, ne otrādi.
 |
| Jokohamas krastmalas promenāde |
Savukārt vakardienas piedzīvojums Jokohamā bija patīkama pārmaiņa pieblīvētajai Tokijai un tās piepilsētām. Debessskrāpju kolonāžu spoguļošanās Tokijas līča ūdeņos, plašās promenādes, čainatauns (ķīniešu rajoniņš) un laiskais ritms liek sajusties krietni eiropeiskāk.
Bet nu, pēc nedēļas darbiem un izklaidēm, laiks pie miera, lai nedēļas nogalē vēl pabaudītu milzīgo un dažādo Tokiju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru