Tā nu sanācis, ka jau pāris dienas esmu ieberzies vietā, kur hieroglifu ir daudz vairāk kā latīņu alfabēta burti. Tas ir, esmu atlidinājies līdz Tokijai, Japānas galvaspilsētai.
 |
| Imperatora pils dārzos |
Iemesls it kā vienkāršs. Daļu doktorantūras darba pienākumu divu ar pusi nedēļu laikā centīšos paveikt šeit, jo Parīzē to vietējiem darboņiem bija grūtāk noorganizēt. Tas ir, esmu te atsūtīts, lai izmantotu lielisko un moderno mikroskopijas aprīkojumu Tojo universitātes Bio-Nano elektronikas centrā. Un pēc pirmajām darba dienām patiesi varu apliecināt man pašam negaidītu lietu - te iekārtu šobrīd ir vairāk nekā darba rokas spējīgas tos nepārtraukti izmantot. Nu tad cerams, ka darbi veiksies! Bet labi, ne jau darbi būs tie, kas lielāko daļu no jums varētu interesēt.
Ikdienas nieki un skati
Kādi tad pirmie iespaidi par uzlēcošās saules zemes lielo pilsētu? Principā, pēc pirmā uzmetiena viss izskatās ekvivalents Eiropas (rietumu kultūras) lielpilsētām. Tā tīri no struktūras viedokļa. Pilsēta ar lielu un mazu ielu struktrūru, izteiktāku centru, čupu savienojošu metro, vilcienu, utt. Arhitektūra pa lielam funkcionāla, moderna. Centrā augstceltnes, apkārt mazākas dzīvojamās ēkas. Parki, veloceliņi, veikali, restorānu ieliņas... Bet. Tajā pat laikā viss ir nedaudz citāds.
 |
| Vakariņas tapa no šā |
Rakstība, ēdiens, uzvedības kultūra, utt. Bet par to palēnām. Labāk lai kādas bildes jūs izklaidē. Bet es došos pie miera, lai varu izmantot brīvo svētdienu Tokijas apskatei pa gaismu. Te kā nekā ir par 6 stundām vēlāks kā Rīgā. Pie tam saullēkts ir jau 5os, un saulriets jau 18os.
 |
| Labi, ka ne mans stundu saraksts |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru