Kopā ar studentu bariem - uz Toyo augstskolas Kawagoe kampusu. |
Nu jau puse no mana komandējuma tālajā salā ir aizvadīta. Ikdienas darbi rit savu gaitu. Beidzot piedzīvoju 'commuting' vistiešākajā nozīmē. Katru darba dienu tikšana no mītnes līdz darbam ilgst ap pusotru stundu vai ilgāk (Mitinos studentu rezidencē Tokijā, laboratorija atrodas piepilsētā Kawagoe, kas ir 43 km attālumā). It kā jau feini pa ceļam palasīt grāmatu vai ko tādu, taču man tas tomēr liekas par daudz. Vairāk kā 3 no 24 stundām pavadīt ceļā... nav brīnums, ka japāņiem tā patīk gulēt transportā!
Visi kopā, roku rokā - Ikebukuro stacija ir otrā noslogotākā pasaulē ar 2 miljonu pasažieru caurplūdumu dienā. |
Citādi, nav tādu ārkārtīgi spilgtu iespaidu. Manu, ka kārtība un organizētība šeit ir lieliska, cilvēku blīvums liek izteikti rēķināties ar citiem. Starp citu, Japānā ir 285 pilsētas, kurās iedzīvotāji ir vairāk kā 100'000. Kā nekā kopā te ap 130 miljoniem uz 6 reizes lielākas platības kā Latvijai. Tātad, 10 reizes blīvāka dzīvošana. Pieklājība un laipnība manāma it visur. Kultūra un ēdienkarte, protams, atšķirīga, taču tīri tā neko. Suši gan vēl nav izdevies pamēģinātm, bet vēl jau laiks. Pievienoju ar kādas ikdienas vizualizācijas.
Meiji svētnīca, veltīta Meiji imperatora un viņa sievas gariem. Viena no iespaidīgākajām Tokijā. |
Aizvadītajā nedēļas nogalē nedaudz pabaudīju Tokiju, šajā gan plāns izmantot iepriekš iegādāto Japan Rail Pass, lai aizskrietu līdz kādiem Japānas must-see objektiem. Rītdien plānā Kioto - senā impēijas galvas pilsēta. Nu tad tāpēc laiks doties pie miera, jo rīt pusseptiņos jau vilciens.
Mazie lielauto. Dzeltenas numurzīmes esot mazlitrāžas auto ar nodokļu atlaidēm. Tie ir šauri, toties augsti - izskatās nedaudz saspiesti. |
Tipisks 'ātrais' ēdiens - sobu (griķu) nūdeles un cepti labumi. |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru