Japānas iespaidu drumstalas

Laiks skrien. Burtiski. Hops, un atkal jau tālāk. Un rokā neķeras. Bet tā viš i. Jāsadzīvo. Nu jau kādu laiciņu esmu atpakaļ vecajā kontinentā un domas neviļus atgriežas pie vēlmes salīdzināt. Kas līdzīgs, kas atšķirīgs tajā tālajā zemē, kurā izdevās paviesoties. Nu tad te pierakstīšu šādus tādus niekus, kas uzreiz šaujas prātā.

Kurpes pret čībām

1) Nost ar kurpēm, lai dzīvo zeķes un čības

Principā visi no mums pārnākot mājās novelk kurpes. Skolās mūs mudina lietot maiņas apavus. Darbā cilvēki mēdz uzvilkt darba kurpes. Bet Japānā āra apavi iekštelpās ir tabu! Mājās zeķes uz zolīdas koka grīdas. Darbā vismaz gumijotas čības. Būtu vēl labi, ja ar 45. izmēru nejustos kā dinozaurs...

2) Darba laiks un darbaholisms

Ir daudz dzirdēts par japāņu strādīgumu. Laboratorijā nebija tik traki. Lielais vairums strādāja normālas darba stundas. Protams, kad nepieciešams, arī nakts stundas netika žēlotas. Bet, cik sanāca noskaidrot pļāpājot, viss atkarīgs no kompānijas. Daļā darba stundas dienā (un ar brīvdienās) ir divciparu skaitlis, citur ir eiropeiskāks darba laiks. Cik sapratu, pēdējā laikā darba trakums normalizējoties.

Cilvēku bagātākā gājēju pāreja - pie Shibuja stacijas

3) Steiga

Ar draugiem pļāpājot, tipisks jautājums bija par cilvēku iešanas ātrumu. Sākumā likās - nē - gluži kā Eiropā, jo pats soļoju ātrāk. Taču pēc tam ievēroju, ka neeju tik ļoti ātrāk. Tā kā arī šajā ziņā mītā taisnība!

Guļam ka prieks

4) Miegs ir prieks

Steigu cilvēki šeit kompensē ar spēju gulēt jebkurā transporta līdzeklī, jebkurā pozā. Stāvus, sēžus, krācot vai guļot uz sveša pleca.

5) Vai jutos garš?

Jāsaka, ka biju patīkami pārsteigts par to, cik ļoti izstiepusies ir jaunā paaudze. Metro biju starp garākajiem, taču tik pavisam nedaudz. Ja salīdzina ar vecāko paaudzi, tad gan. Gluži tāpat kā Latvijā. Laikam, miermīlīgie apstākļi un pārtikas pietiekamība mūsu paaudzei ir nākusi par labu. Vai arī broileru steroīdi.. :D

6) Pieklājība un cieņa

Īpašība, kas padara vizīti īpaši patīkamu, ir japāņu pieklājība un cieņa. Vēlme palīdzēt, pat ja ir valodas barjera, laipnums, nebeidzams smaids. Reizēm tas sāk likties mākslīgi un uzspēlēti, jo pie tā nav pierasts. Taču tā viš te ir.

7) Tabu?

Vēl viens nieks, ko pamanīju - ir tēmas, par kurām sabiedrībā īpaši nerunā, uz kurām nereaģē. Šie problēmjautājumi paliek tabu. Nav tā, ka aizliegts, taču saruna nebūs tik atraisīta kā rietumeiropā. Alkohols ir viena no tām - tā lietošana sabiedriskās vietās (piem. metro) pārējos neizsauc emocijas. Un attiecīgi arī top internetā atrodamās bildes ar alkohola skurbuļa samocītiem uzvalkos tērptajiem darboņiem, kas mājupceļa vilcienā ieņem neiedomājamas pozas...

Vīriešu apģērba stils. Ar somu. Kāpēc gan ne?

8) Apģēbs

Protams, te sastopami ļoti intersantie 'īpašo stilu' ģerbtie jaunieši, taču ikdienā cilvēki ģērbjas diezgan rietumnieciski. Kopumā, nevaru teikt, ka viņu stila izjūta atbilstu manai izpratnei par gaumīgi ģērbtiem cilvēkiem, bet neesmu jau modes eksperts. Taču viena nianse mani pārsteidza - vīriešu rokas somiņas. Gluži uz skata tādas kā sieviešu somiņas Eiropā, taču tās esot speciālās 'vīriešu'. Pat skatlogos reklamē.. Kad diez šis stils atnāks pie mums?

Auto griezējplatforma + daudzstāvu sistēma reizē

9) Autoparks

Skaidrs, ka vietas pilsētās katram nav daudz. Arī auto aizņem vietu, tāpēc bieži manāmi bija 2 risinājumi. Nr. 1 - rotējoša pamatne, kas uz vietas ļauj sagriezt mašīnu pareizā virzienā (gluži kā riņķveida vilcienu depo). Nr. 2. vairākstāvu stāvvieta ar individuāliem pacēlājiem. Eiropā šādus nebiju manījis.

Daba pilsētā. Shinjuku Gyoen Nacionālais dārzs.

10) Pilsēta un daba

Mani pārsteidza japāņu mīlestība pret dabu - lai arī cik neliela nebūtu zemes teritorija ap māju, tur būs mazdārziņš vai vismaz pāris lieli puķu podi. Taču visīstākās dabas oāzes ir parki un tempļu un svētnīcu teritorijas, kas izteikti kontrastē ar pilsētas debesskrāpjiem, taču sniedz iespēju vismaz uz mirkli aizmukt no steigas un trokšņa. 

Tādi krikumi palikuši prātā. Ja būs laiks un iedvesma, centīšos vēl šo un to ieklikšķināt šajā vietnē. Bet tikmēr - jauku pavasari!