..

Ārā beidzot samācies, bija arī pa kādai lietus pilei, bet ne tā kārtīgi. Vajag, citādi skaidrā laikā redzamība paliek arvien mazāka. Lai visus pēcukus noskalo zemē. Tomēr var pamanīt pavasara akvareļu spēles. Ja ķiršu rozā triepieni jau sāk nobirt, tad pieneņu dzeltenais ir pašā spilgtumā. Šodien pamanīju arī kastaņu labu zaļo spēcīgi spraucamies no pelēcīgi brūno zaru galiem. Arī Bastīlijas kalnam klāt ticis gleznotājs, vietumis atstājis koši zaļas krāsas traipus. Bet nekas, vēl nedaudz un traipi jau pārņems visu! Pa jauno, pa zaļo, pa smuko! Acu priekšā rādās kāds gadījuma uzplaiksnījuma "purvītis"!

Tikmēr manā ritmā pagājis pēdējais asais aritmiskais pīķis. Šodien aizstāvēju eksperimentālos darbus, tagad tik sagaidīt atzīmju lapu, lai var vai nu līksmot vai raudāt, vai pa vidam. Un tad jau galva, domas, rokas un viss pārējais būs iekšā manā maģistra darbā. Laiks vairs nav daudz. Tik kādi divi mēneši...

Nu jā, bet par to populārzinātniski pastāstīšu pēc kāda laiciņa.