darbi, darbi

Nedēļas nogale paskrējusi gluži vai nemanot. Toties ar patīkamu un joprojām kājās jūtamu pastaigu kalnos. Jauns sniegs ir sasnidzis daudz - par prieku slēpotājiem! Un par nelaimi kalnu pastaigām...

Kādu vakaru saņemšos uzrakstīt vairāk, bet tagad - darbi, darbi, darbi...

Un dzirdējāt, ka Francijā prezidenta vēlēšanu aktivitāte bija 80%? Neslikti.

Un kamēr pie tēmas - reku iespējams iedzēris Sarkozī

Regbijs

FC Grenoble Rugby

Sestdien Grenoblē bija nomākusies diena ar nelielu lietus piesitienu - atkal jau nekādu pārgājienu veikt nav vērts - ne tur prieks, ne tur bauda. Tad nu bijām atraduši citādāku izklaidi. Apmeklēt regbija spēli.

Spēle starp Grenobles un La Rochelle komandām noritēja Stade des Alpes stadionā, kas celts tik pirms pāris gadiem. Izskatās tiešām glīti. Par laimi skatītājiem ir jumtiņš, tā jau vēsi sēdēt, bet ja vēl lietutiņš rasinātu uz galvas.. Bet ko tur bēdāties - pie sēdvietām atstāti bezmaksas fanu atribūti - karodziņi. Tomēr informatīvas lapiņas gan nav, regbija noteikumi jāzina pašiem. Vietu daudz - 20'000, plašums milzīgs. Skatītāju ar daudz, pilns nav, bet kādas 3/4 varētu būt. Tātad - sports populārs. Nav jau kaut kāds hokejs.

Spēle sākas, pirmais puslaiks, mēs skatamies un mēģinam saprast, ko kas nozīmē. Labi - punktu skaitīšana saprasta, bet par ko nozīmē soda sitienus gan nav skaidrs. Vairākas reizes Grenoblei izdodas veikt piezemējumus, tomēr kaut kas nav bijis labi - tiesnesis spēli aptur un liek pabīdīties prom no piezemējumu zonas. Pūlis svilpj un ūjina neizpratnē. Mēs vēl jo vairāk.

spēles foto, video

Otrais puslaiks Grenoblei gan izdodas varens - gala rezultāts 36:3, La Rochelle sagrauta. Un Grenoble, kas līdz šim jau tā bija stabili pirmajā vietā Pro D2 līgā (Otrajā pēc spēka), pārskrienot pāri 3. vietā esošajai La Rochelle jau priekšlaicīgi nodrošina uzvaru līgā un nākošgad dosies uz pirmo līgu - TOP 14. Lai veicas!

Spēle beigusies, uzvara tiek svinēta pūlim skrienot laukumā un sveicot komandu! Mēs gan tā, līdz galam vēl spēli nesaprotot, čāpojam prom. Interesanti, jācer, ka Mārtiņš vai kāds cits zinātājs kādreiz izskaidros noteikumus - angliski tur tāds specifisks vārdu krājums, ka jāmācās bez maz vai jauna valoda.

Un kā pats regbijs? Interesanti skatīties kā milzīgi, skapjiem līdzīgi vīri stumda viens otru, gāž gar zemi. Tomēr tā mazkustība apnīk. Toties, kad beidzot kāds izlaužas cauri, veic skaistu sprintu un izdara piezemējumu, tad gan ir glīti. Tik droši vien pie labākām komandām tas notiek retāk, līdz ar to skaistas, ātras spēles mazāk. Cerams, ka kāds profesionālis mani tūlīt nories!

Interesanti, tomēr skaists basketbols vai augstas klases futbols, manuprāt, ir skatāmāks, toties veči gan iespaidīgi... Aiziet gan ir vērts - varēsiet profesionāli ūjināt kopā ar pārējiem! :)

vēl par sniegu

Kamēr Grenoblē laiciņš čābīgs un lietus ir biežs viesis, kalni atkal krāsojas ar svaigu baltu krāsu. Un svaigā krāsa atgādina par sniega piedzīvojumiem. Par tiem, ar kuriem neesmu padalījies.

Iepriekš jau teicu, ka sanāca pastaigāt pa kalniem, kamēr šajos vēl bija sniedziņš. Nu tā nedaudz. Lai nav bīstami, tomēr ir interesanti un kaut kas jauns! Tad nu piedzīvojumi bija divi.

View Larger Map

Pirmais notika jau labu laiku atpakaļ. Vienu jauku brīvdienu sadūšojāmies iekarot sniegu tiešā veidā, beidzot uzkāpjot līdz Le Moucherotte virsotnei. Agrāk jau mēģinājām, bet tikām tik līdz puskalnītei. Tad nu šoreiz ar busu līdz puskalnītei un tad ciku caku augšup.

līdz ceļiem

Augšup ved divas takas. Viena ļauj ložņāt pa mežiņu un tad pa jauku serpentīniņu uz augšu. Otra savukārt ir plata kā lielceļš un lieliski piemērota brīvās dabas slēpošanas (Ski de randonnée) cienītājiem.

Mēs gudrīši izvēlējāmies mazo taku augšupceļā, kuru grasījāmies pievarēt ar zābakiem vien - kalns tak nav augsts, pat ne 2000 m. Tad nu raiti, raiti, apdzenot jauniešus un ģimenes ar sniega kurpēm (par to vēlāk) kājās , slājām augšup! Veikli, ne vainas, sniegs ar ne tik daudz, bet kalns tik sākas. Un tad palēnām, vietās, kur stāvāks sākam slīdēt atpakaļ. Un tad vietās, kur sniegs biezāks, sākam grimt iekšā. Un tad jau paliek pēdējais stāvums, kur katrs solis grimst iekšā līdz celim un spēku patēriņš milzīgs. Bet pēc divu ar pusi stundu kāpiena, lielākās slodzes, kāda pieredzēta, turklāt slapjām kājām (sniegs visur..) tikām augšā. Bija tā vērts - saule silda, zilas debesis, var stāvēt krekliņā Februāra beigās! Un skats, kā jau parasti te - lielisks!

Lejupceļš sanāca raitāks - gājām pa plato sniega lielceļu, līksmi slidinoties, rīkojot sniega kaujas un spēlējot skeletonos, tikai nedaudz nopūšoties, ka pa šo ceļu uzkāpt būtu bijis vieglāk. Protams, viss saprāta robežās! Tā nu šī bija lieliska pastaiga, ko viegli paveikt arī Ziemā. Vēlams - mitrumizturīgas bikses un jaka, lai slidināšanās sagādā prieku. Ja ir sniega kurpes, tad jau tīrais prieks un augšup tikt ir nieks!

Otrs piedzīvojums norisinājās nedaudz nesanāk - tikai pirms mēneša. Baiba jau ieminējās, ka devāmies sniega kurpju (Raquette à neige) piedzīvojumā. Te nedaudz pastāstīšu par tehnisko pasākuma pusi. Sniega kurpju īre nav dārga. Mums tas par vienu dienu izmaksāja 5 Eiro (ne lētākajā vietā - La Boite a Skis), tomēr kurpjošans prieki var sākties. Izvēlējāmies doties pastaigā pa zemākajiem Chartreuse kalniņiem, lai varētu pielāgoties savām spējām un paildzināt/paīsināt pasākumu.

Skatīt lielāku karti

Tad nu beigās čāpojām pa šādu maršrutu (patiesībā, nedaudz īsāku - google karte neuzrāda visus gājēju celiņus), dienu beidzot ļoti glītā ciemā - Saint Pierre de Chartreuse. Bet kā tad gāja?

sniega aizputinātais ceļš

Mūsdienīgās plastmasas sniega kurpes stiprinās pie taviem apaviem un sastāv no kustīgās daļas, kas iet kopā ar tavu zoli un pamatnes, kas tad īsti saskarās ar sniegu un palielina virsmas laukumu. Čāpot ar tādām ērti, ja sniegs ir vienmērīgi plakans un ļauj nolikt pilnu pēdu, lokot potīti tikai uz priekšu vai atpakaļ. Citādāk mežģījumu var noķert ļoti ātri. Arī sniegā iesaluši ledus gabali nav draugs, jo uzkāpjot uz tāda, kāja salieksies. Kalnā gan kāpt patīkami - tieši uz augšu! Radzes palīdz neslīdēt, arī zobi, kas iestrādāti pie kustīgās daļas, ļauj kārpīties augšup. Tik jāpaņem pareizais kurpes izmērs atbilstošajam sniegam. Mums bija OK, man tik pa reizei kāja iegrima dziļāk (tātad uz robežas). Arī sniegs pietika - tik zemākajās daļās, kur sniegs mijas ar kailu zemi lēni apnīk kurpes vilkt virsū un pēc tam atkal nost!

 čāpojot augšup ar sniega kurpēm

Kopumā - tīri feini skriet, kāpelēt ar tādām kājās, jo sajūta neparasta. Sniega kurpes novelkot tevi pārņem atvieglojuma sajūta - kājas brīvākas kā jebkad.

Arī maršruts piemērots, var uzmest ciešu aci kalnu ciematiņiem, paskatīties uz Ski de randonnée darbībā. Un atpakaļceļš ar autobusu caur kalnu aizu no Saint Pierre de Chartreuse līdz Saint Laurent du Pont ir tīrā bauda! Stāvas klinšu sienas, veci akmens tilti, burvīgi skati, vecās Chartreuse rūpnīcas drupas. Skati, kas vilina paciemoties tur vēlreiz.

pusdienu pauze

Šādi divi stāsti ir par maniem piedzīvojumiem ar sniegu Grenoblē. Ir vērts!

Lieldienu sveiciens

Nu ko tur daudz, ceru, ka Jums Lieldienu brīvdienas izdevušās! Sveicieni no Grenobles!

Lieldienas

Tūliņ jau klāt. Jābrauc pēc olām uz veikalu. Sīpolu mizas tā kā sagādātas. Darba nedēļa jau pieveikta ar semināra klausīšanos franču valodā. Ārā laiks samācies. Nu it kā jābrauc uz to veikalu, bet kas tad te atskrējis - hokejs! Un patiecoties LTV7 to var internetā vērot! Sarauj, sarauj! Prieks redzēt, ka beidzot redzams hokejs. Vismaz spēlētāji nekrīt ik pēc desmit soļiem.. Labi, ko te bulderēšu, tad jau pa tekošajām 3 brīvdienām mēģināšu uzrakstīt ko vairāk par darbu un citiem iekrājušamies niekiem. Tad pagaidām!

..

Ārā beidzot samācies, bija arī pa kādai lietus pilei, bet ne tā kārtīgi. Vajag, citādi skaidrā laikā redzamība paliek arvien mazāka. Lai visus pēcukus noskalo zemē. Tomēr var pamanīt pavasara akvareļu spēles. Ja ķiršu rozā triepieni jau sāk nobirt, tad pieneņu dzeltenais ir pašā spilgtumā. Šodien pamanīju arī kastaņu labu zaļo spēcīgi spraucamies no pelēcīgi brūno zaru galiem. Arī Bastīlijas kalnam klāt ticis gleznotājs, vietumis atstājis koši zaļas krāsas traipus. Bet nekas, vēl nedaudz un traipi jau pārņems visu! Pa jauno, pa zaļo, pa smuko! Acu priekšā rādās kāds gadījuma uzplaiksnījuma "purvītis"!

Tikmēr manā ritmā pagājis pēdējais asais aritmiskais pīķis. Šodien aizstāvēju eksperimentālos darbus, tagad tik sagaidīt atzīmju lapu, lai var vai nu līksmot vai raudāt, vai pa vidam. Un tad jau galva, domas, rokas un viss pārējais būs iekšā manā maģistra darbā. Laiks vairs nav daudz. Tik kādi divi mēneši...

Nu jā, bet par to populārzinātniski pastāstīšu pēc kāda laiciņa.

Hokeja analīze

Man kā letiņam interese par vietējo hokeju nesākas ar spēles sākumu un nebeidzas ar tās beigām. Pirksti niez paklabināt pa taustiņiem, lai apskatītu, piemēram, komandu sastāvus. Nu tad lūk. Šī gada izslēgšanas spēļu finālsti Grenoble un Ruāna (Rouen).

Lielu pēdu franču hokejā atstāj franciski runājošie kanādieši. To var just, kaut vai paskatot komandu sastāvus. Arī šejienes kolēģis Veslijs, dakterējot savu roku satika kanādiešu hokejistu, kas atkopās pēc rokas savainojuma un spēlēja Grenobles komandā. Kaut kā neizdevās toreiz aiziet uz spēlēm. Arī klubu trenneri bieži ir kanādieši - piemēram, šīm abām komandām. Turklāt ar izteiksmīgi franciskiem vārdiem! Nu tad apskatam sastāvus (no eliteprospects.com):

19/25 spēlētājiem ir Francijas pases, vienam no tiem arī Kanādas. Kopā ir 5 kanādieši. Redzam, ka komanda diezgan jauna un liela daļa ir no Grenobles vai tās apkārtnes (Grenoble, Gap, Echirolles, La Tronche, Saint-Martin-d'Heres), tā kā par komandu nevar sūdzēties - lielai daļai vēl viss priekšā.

Savukārt Ruānas komanda ir vēl starptautiskāka. Ne tikai trenneris, bet arī ģenerālmenedžeris un kapteinis ir kanādieši. Kopumā 12/23 ir ārzemnieki, no tiem 6 kanādieši, 5 somi. Forši paskatīties izslēgšanas spēļu rezultatīvāko spēlētāju listi - pirmie septiņi ir ārzemnieki. Sējējam būtu ko mācīties... Un ne velti Ruāna ir uzvarējusi čempionātā pēdējos divus gadus. Importētais pienesums.

Bet tas tik tāds naivs skatpunkts uz šīm lietām. Ne īsti zinu, ko nozīmē būt franciski runājošam kanādietim francijā, ne otrādi. Katrā ziņā - hokejā tas strādā!

Vilku dedzinātāji

Pagājušajā piektdienā biju uz hokeju. Grenoblē. Polesud arēnā. Komandu sauc - "Les Brûleurs de Loups" jeb "Vilku Dedzinātāji". Vai nav jauki?

Šī komanda spēlē Francijas augstākajā līgā - Ligue Magnus. Parasti diezgan veiksmīgi. Lai arī šogad regulārajā sezonā palika tikai septītie, ir nokļuvuši līdz izslēgšanas spēļu finālam. Un mēs beidzot saņēmāmies aiziet novērtēt Francijas augstākā līmeņa hokeja finālu. Interesanti tak!

Komanda spēlē Polesud arēnā (atvērta 2001. gadā), turpat ir arī Grenobles slidotava. No ārpuses viss izskatās nopietni - liela arēna, cilvēku rinda, mums biļetes ar tikai balkonā. Uz finālu tās visas maksā ap 30 Eiro. Ieej iekšā - paveras skats:

...un pirmā doma - kaut kā tas jumts baigi zems, pēc Arēnas Rīga. Ietilpība ar vidēja - tā uz 3500 cilvēkiem. Jāatzīst, ka ne vainas, tāds optimāls nelielas komandas variants! Lai Latvijā ar tā būtu!

Sākuma šovs - BDL©

Redzējām trešo finālsērijas spēli (spēlē ar regulārās sezonas uzvarētājiem - Rouen), līdz tam sērijā 0-2, tāpēc cerējām uz uzvaru. Iemetiens, spēle sākas un pirmais komentārs no manas puses - "Kur var nopirkt alu..". Ne jau tikai tāpēc, ka hokejs bez alus ir daiļslidošana, bet arī spēle... Nu hokejs.. Nav jau slikti, bet Latvijas izlases spēles un Dinamo Rīga ir izlutinājusi. Ir starpība. Ja spēlētāji vidēji padod neprecīzas piespēles, cenšas gūt vārtus pārsvarā individuāli. Ik pa laikam nokrīt uz ledus nesaprotamos brīžos, iedod pretiniekam piespēles uz savas zilās līnijas, vārtusargs kustās kā traks it kā visu laiku ko kavētu, ripas apstrāde eksistē tikai reizēm. Vismaz ātrums gana lēns, lai visam varētu izsekot. Es jau kā kārtīgs latvietis varu ļoti skaisti runāt ne reizi mūža nespēlējot hokeju... Tāds nu mans subjektīvais spriedums.

Pēc uzvaras vārtiem - BDL©

Taču viss pārējais kā vajag - emocijas, skatītāju atbalsts, dzīvs sports acu priekšā. Arī alu var nopirkt - tas nekas, ka lētais Kronenbourg bundžiņu alus ieliets plastmasas glāzē. Katrā ziņā ir kur augt, bet nav slikti, patiešām nav slikti!

Un spēle beidzas ar 5:4 Grenobles labā! Šobrīd aizvadīta arī 4. spēle. Nu sērijā jau 2:2. Tad jau uz uzvaru!

P.S. Pilsētā ažiotāža ir maza. Pārītis reklāmu, tie kas zina - seko, bet lielākā daļa, dzirdot, ka dodos uz hokeja spēli, prasa - Grenoblē ir hokejs?

Slēpošana, ja studē Grenoblē

Mirkli pirms Baiba atgriezās atpakaļ no sava Latvijas atvaļinājuma, es ļāvos vēl reizīti slēpošanas priekiem. Šoreiz iedevu brīvdienu arī fotoaparātam, lai var vienkārši izbaudot pabraukāt ar slēpēm! Forši. Sniegs vēl ir, it īpaši augšā un agri no rīta. Uz pēcpusdienu sniegs saulītes dēļ paliek irdeni mīksts un kraujas čupās no lielā slēpotāju skaita, līdz ar to jāpieliek vairāk spēka un garajās nogāzēs kājas nogurst ne pa jokam. Bet ne par to stāsts. Parunāsim par skaitļiem!

Lai nokļūtu līdz slēpošanai nepieciešams apģērbs, aprīkojums, transports un trases pacēlāju biļete. Tad par visu pēc kārtas.

1) Apģērbs. Lēto apģērbu galu visizdevīgāk pirkt tieši pirms sezonas - brīdī, kad veikalos tiek tikko ienests viss ziemas sportu piedāvājums. Mana izvēle bija Decathlon veikals, kurā iegādāju jaku, bikses un cimdus un slēpošanas brilles, katrs maksā sākot no ~20 Eiro. Kvalitāte ir okei, sezonu izturēja pārliecinoši! Ja grib ko labāku, tad šīm lietām atlaides ir arī sezonas beigās, nocenojums no 200 Eiro uz pusi un tamlīdzīgi.. Ja gribās tikai reizi nomēģināt slēpošanu, tad gan jau var aizlienēt no draugiem.

Skatīt lielāku karti

2) Aprīkojums. Es iegādāju lietotas slēpes un zābakus (iekš La Boite a Skis). Slēpes nāk ~100 Eiro un zābaki ~50 Eiro sezonas sākumā. Īsti nekaulējos, jo ne man bija zināšana, ne apjausma par cenām. Vēl nūjas maksā ~15 Eiro un aprīkojums gatavs. Ja gribās vēl ķiveri un aizsargus, tad skatieties paši, īpaši nepētīju to cenas. Tik ja atmiņa neviļ - ķivere Decathlon maksāja sākot no 20 Eiro - nav tik dārgi.

Izīrēt arī var šajā iestādījumā, liekas, ka pilns komplekts ir pie 20 Eiro par dienu. Skatījāmies, ka var atrast izdevīgus piedāvājumus internetā - zem 15 Eiro tieši slēpošanas staciju nomās. 

Zem 10 Eiro palīst būs grūti - tad gan ir risinājums - aizņemties. Labi būt standarta izmēra cilvēkam ar standarta izmēra draugiem..

3) Transports un pacēlāju biļete.

Ja esi students un zini, ka slēposi bieži, var iegādāties Ecole de Glisse karti mācību gada sākumā (mans variants - maksāja 30 Eiro). Tā dod iespēju iegādāties pacēlāju biļetes ar labu atlaidi (Les2Alpes biļete brīvdienai - 14 Eiro 40 Eiro standartcenas vietā), kā arī organizē autobusus norādītajās dienās uz attiecīgajiem kūrortiem (brīvdienās uz Les2Alpes - 12 Eiro), kā arī dod iespēju piedalīties nodarbībās, ja nemaldos, par brīvu - tad gan derēs zināt franču valodu.

Otrs variants - Transaltitude Skiligne piedāvājums - autobusa biļete turp/atpakaļ uz kūrortu un pacēlājs tajā pašā dienā par saprātīgām cenām (Les2Alpes brīvdienās - 36 Eiro).

Ir jau citi varianti - tomēr šie likās piemērotākie.

Les2Alpes

Kur braukt slēpot? Esmu bijis tikai Les2Alpes (biju jau ielicis video). 5 reizes. Neapnika - trases ir daudz - 93 gabalas. Esmu pabijis tikai kādās 30. Šobrīd gan sniegs ir pārsvarā tikai augstāk par 2000m, un lielākā daļa no tām trasēm ir mēģinātas. Ir ko darīt! Dzirdēju, ka tuvumā nav ne vainas Les7Laux un Chamrousse, kura ir apstaigāta vēl septembrī (kā nekā - vecā olimpiskā trase).

Katrā ziņā šī ir lieta, ko te ir vērts pamēģināt! Trašu dažādība ir pietiekoši, pie tam - kad apgūta māka, var doties off-piste un ski-randonnée - tad jau izklaides iespējas pietiks mūžam!

Bez tam - tieši ar pacēlāju tiku līdz savam šobrīd augstākajam punktam - 3568m. Nez vai izdosies to tik viegli un drīz pieveikt - kā nekā šī zona arī vasarā ir ar sniegu, līdz ar to nav vairs parastais randonnée.

Nu tad - lai izdodas pabaudīt to arī Jums!