Chamechaude un latvieši

Te var tikt ar kājām un kripatiņu drosmes!

Pagājusī nedēļas nogale bija gana feina, dzīvelīga un visnotaļ citādāka kā jebkura cita no iepriekšējām nedēļas nogalēm šeit, Grenoblē, Francijā... Kāpēc?

Augšup uz virsotni

uz visām 4ām

Nu tak Latvieši! Te bija Latvieši! Kā neatkarības dienas dāvana uzpeldēja Pēteris, Jānis, Līga un vēl bariņš jauniešu. Neko daudz gan Latvijas neatkarības proklamēšanas gadadienu nesanāca atzīmēt, jo ceļš viņiem bija gana nogurdinošs. Kā nekā - jāšķērso Alpu kalni no Itālijas puses.

Monblāns!

Sanāca tik pašā pievakarē, kad pārējie jau aizsūtīti atpūsties Formule1 Hotel tepat otrā universitātes kampusa galā (starp citu, liekas, ka ļoti lēts variants - 31Eur/nakti ar 3 gultas vietām => ~10Eur/personas), ar Pēteri un krievu kaimiņieni Tatianu atzīmēt valsts svētkus. Pilnīgi vai nejauši sanāca jociņš, ka svinam īsti latviskā gaisotnē ar pareizo tautību proporciju 2:1... :)

Esam augšā! Fonā Grenoble. Un visa pasaule..

Sestdienā bija ieplānota šim reģionam tipiskā aktivitāte - Randonee - pastaigas kalnos. Nosprausts mērķis gana augsts - 2082m Chamechaude virsotne. Maršruts izklausījās pieveicams arī kalnstaigāšanas jaunatklājējiem, nedaudz izaicinošs, tā kā tik aidā. Ar lēnu iešūpošanos pirms pusdienslaika bijām kalna pakājē un sākām kāpienu no 1320m. Kāpiens ir veikls. Zīmes saka 3h50 līdz augšai. Mums tas sanāca kādās 2h ar kapeikām. Neskrieniet, pabaudiet. Skati burvīgi, taču kulminācija pašā augšā, kad ieraugi Belledone kalnu masīvu, Grenobli un pat Monblānu! Ko te daudz runāšu, skatieties!

Šito visiem nelikām darīt, bet pašiem tak jāpamēģina!

Tik varu piebilst - aprakstā rakstīts, ka pie la Floatiere var griezties pa kreisi. Ja neesat iepriekš kāpuši, tad labāk.. ejiet vien pa labi. Citādi var nākties pārdomāt eksistenciālus jautājumus. Un augšā mūs sagaidīja spēcīgs vējš - esiet tam gatavi! Ā, un ērti, labi apavi ir tādi, kuriem ir protektors, kuri ir silti, kuros jūtat, kur liekat kāju, kā arī kurus nav žēl nosmērēt.

Pašā augšā!

Vakarā nomēģinājām Grenobles restorānu Le5, ko iesakot aviokompāniju gidi. Jauks, mājīgs, tomēr neteikšu, ka izcils. Varbūt, ka ir tā, kā Pēteris saka - ar Franču viesmīļi ir kā cīņā - abiem jāciena pretinieks.

Latvieši

Svētdienas nesteidzīgais rīts tika pavadīts pastaigās pa vecpilsētu, izložņājot pārīti no mazajām ieliņām, redzot Viktora Igo laukumu, Tirgus ēku, utt. Tad jau pusdiena bija klāt, ar kuru viesi beidza Grenobles apskati. Un protams - to no augšas, Bastīlijas cietokšņa. Citi augšup devās ar bumbām (olām), mēs ar auto.. un jāatzīst, ka tas ir vēl trakāk kā ar tām šūpojošajām bumbām. Šaurais serpentīns rada sajūtu, ka tūliņ tev pretī izlīdīs auto un ko tad vairs... Bet nu augšā tikām.. :) Nobaudījām Cielaviņas torti ar skatu uz šo zinātnes pilsētu. Redzējām Monblānu, Chamechaude virsotni, kuru iepriekšējā dienā bijām pievarējuši, ieleju...

Latviešu fiziķi ar Cielaviņu un Grenobli

Un tad jau laiks bija teikt čau, lai jaunieši atpakaļceļā varētu atvērtām mutēm priecāties par kalnu pāreju dienas gaismā vai izbaudīt Monblāna tuneļa garumu. Paldies par ciemošanos, ceru, ka patika!