Mikropeldētāji ir mums visapkārt. Zinām gan par zarnu nūjiņam - E.Coli baktērijām, kas ir netīrības mērs, dzirdēts arī par spermatozoīdiem, bez kuriem īsti neiztikt, lai tiktu radīti jauni bērni. Gan jau kāds atcerās slinkās tupelītes no bioloģijas stundām. Galu galā, arī planktonā ir šis tas, kas peld. Tad nu pēdējos gados cilvēki ir sākuši mēģināt saprast, kā šie objekti peld. Ne tikai to kādi bioķīmiskie procesi izraisa peldēšanu, bet arī kā šī kustība noris šķidrumā un kā šis šķidrums uzvedās.
Mūsu mikropeldētāju apakšgrupā pīķa punktā bijām septiņi cilvēki, no kuriem trīs ir pastāvīgi zinātnieki šajā laboratorijā. Viņu izpētes objekts ir viens šāds īpašs peldētājs - mikroaļģe Chlamydomonas Reinhardii. Kas tā tāda?
 |
| Chlamydomonas Reinhardii |
Tā ir aptuveni lodveida vienšūnas organisms ar diametru 10 mikrometri, kurš ir spējīgs gan fotosintezēt (gluži kā augs), gan pārvietoties saviem spēkiem ar divām vicām, kas novietotas aļģes priekšgalā.
Liriskā atkāpe. Mēs visi kaut reizi esam bijuši ūdenī, lielākā daļa pat māk peldēt. Kad cilvēks peld, viņš sevi daudz kustina uz priekšu ar inerci. Mēs sevi iekustinam un tad kādu brīdi slīdam uz priekšu. Pie maziem peldētāju izmēriem, kādi ir šeit aprakstītie mikropeldētāji, šī lieta ir pavisam cita. Te dominē viskozie spēki, gluži kā mēģināt peldēt kārtīgā medū. Tāpēc kustībai ir jābūt nesimetriskai, citādi vien mīņāšanās uz vietas sanāks.
 |
| CR peld |
Kustinot vicas brasla veida kustībā, šis mazais organisms ņipri peld uz priekšu. Sanāk kādi 5 paša diametri (tas ir 50 mikrometri) sekundē. Un vienā sekundē aktivā mikroaļģe paspēj izkustināt savas vicas veselas 50 reizes.
Izrādās, ka šis peldētājs veic kustību pa taisniem posmiem, kas ilgst pāris sekundes, pēc kura notiek pārorientēšanās, lai mainītu kustības virzienu. Kāpēc mainīt kustības virzienu? Loģiski - lai dzīvotu labāk. Atrastu vietu, kur ir vairāk barības, gaismas vai kā cita kas nepieciešams. Gluži kā cilvēku migrācija. Mums tomēr cita laika skala šim procesam...
Un izrādās, ka tāpat šie peldētāji uzvedās arī barā, ja vidējais attālums starp viņiem ir 5 pašu diametri. Tad sākas jūtama savstarpējā mijiedarbība, kas ietekmē peldētāju individuālo kustību.
To visu jau ir sapētījis doktorants, kas šobrīd raksta savu promocijas darbu un cerams, ka rudenī būs veiksmīgi aizstāvējies.
Gribat uzzināt, ko tad es darīju? Tad lasiet nākošo sēriju!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru