Brīvdienas sākušās - Annecy

Tās sākās ar slinku rītu, gulšņājot un ķerot pēdējo miega devu, pa acu galam vērojot Baibas ikrīta vingrošanas aktivitātes. Pēc mirkļa saņēmos paskatīt laika prognozi un tad jau neatlika nekas cits, kā meklēt drēbes, sataisīt līdzņemamās pusdienas un skriet. Nebūs šodien slinkošana, braukšu paskatīt netālu esošo smukumpilsētiņu Ansī (Annecy).

Ansī smukums

Esmu paspējis līdz autobusam, kurš vasaras laikā aizstāj mūs agro rītu modinātāju - garāmbraucošos vilcienus no Grenobles uz Chambery. Iemesls - remonti. Tāda sajūta, ka viņi dzelzceļus labo kad vien iespējams! Bet lai jau! Cilvēkiem tik ērtāk.

Pati pilsētiņa, kā ļaudis mēļo, ir maza viduslaiku mājiņu čupa, kas apmetusies pie upes ietekas ezerā. Tur ir pils, smukas ielas, mājas, kas atgādinot Venēciju (redzēs!?) un ezers. Pāris stundas esot "VAAAUUUU", ar to arī pietiekot.

Bet līdz tam - man ir divas stundas, ko pavadīt autobusā un vilcienā. Redzēs!

----

Atkal jau esmu vilcienā. Pilsētas apskatei vajadzēja četras stundas. Ansī patiešām ir neliela, ļoti tūristiska viduslaiku smukumpilsētiņa liela ezera krastā. Mājas ar maziem, slēģotiem logiem vijas dažnedažādākajos veidos gar abiem upes krastiem, veidojot ejas, ieliņas, pagalmus un skvērus. 

Ezers ar Alpiem

Nedaudz augstāk vienā upes krastā slejas pils, kas jau no XIII gadsimta noraugās uz ezera krastu, kas nu ir plaši pieejams cilvēkiem. Tur var doties kruīza izbraucienā ar kuģīti. Var noīrēt laivu, ūdens velosipēdu, kuteri. Var arī kā es - piesēst uz beņķīša un vērties plašajā ūdens spogulī, kur bērni apgūst pirmos soļus burāšanā vai kanoe laivošanā.

Pilsētas restorāni vilina piesēst uz maltīti, bet bez kompānijas īsti negribās. Arī līdzpaņemtās maizītes ir remdējušas izsalkumu.

Nāriņas?

Sava daļa laika aiziet apskatot muzeju, kas patvēries Ansī pilī. Tur var vērot moderno mākslu, kurai brīžiem virsū neuzkāpju tikai veiksmes dēļ. Kurš gan ir sadomājis, ka šī izbirušo sarkano smilšu čupa ir māksla... Ir arī ekspozīcija franču valodā par vietējo ezeru floru un faunu un arheoloģijas atradumiem. Liekas, visbūtiskākais eksponāts ir nāriņas skelets - nez vai īsts vai ne! Tomēr visinteresantākā ir īslaicīgā ekspozīcija par "Citiem" - cilvēka izpratnes augšanu par civilizācijas neskartajām ciltīm 19. gadsimtā. Nemaz nezināju, ka ir bijis cilvēku Zoo savā laikā Parīzē...

Ezera laivu plejāde

Pēcāk vēl nedaudz smukās Ansī, kurā Jūnija sākumā ik gadu norisinās animācijas filmu festivāls. Šogad bija vēlme to apmeklēt, jo vakaros rāda brīvdabas kino ezera krastā, tomēr maģistra darba lēnais progress tajā laikā šo vēlmi apcirta saknē. Toties saulīte ap pēcpusdienu jau bija izlīdusi ārā un karsēja degunu un matus kā jau ierasts.

Ansī vecpilsētas upīte

Smuka jau ir tā Ansī, bet īss tas smukums.

P.S. pa ceļam ar vilcienu no Annecy uz Chambery sanāk braukt pāri veselam lērumam tiltu, kas sacelti pār šauriem (gluži vai) kanjoniem, kurus izgrauzusi nelielā, toties neatlaidīgā upe. Jāpaskatās internetā kā sauc un kādu piemēra bildi. Būtu interesanti pa tādu laivot!

Gorges du Fier

Atradu - sauc Gorges du Fier.

P.P.S. Vasaras atpūta sākusies