Par to, ko sadarīju. Part IV

Mikroreoloģijā ir divi svarīgi pieņēmumi. Pirmais - apskatāmais šķidrums atrodas termiskā līdzsvarā. Otrais - mikroskopiskās daļiņas izmērs ir daudz lielāks kā struktūra kuru ar to pēta. Ko teiksiet? Bez lamuvārdiem neiztikt, jo ne viens, ne otrs aktīvā suspensijā nav spēkā.

Tā kā peldētāji tērē savu iekšējo enerģiju, kā arī ķīmiski pārvērš nutrientus no šķidruma papildus enerģijā, nekāds līdzsvars tur nav. Bez tam daļiņas izmērs ir pat mazāks kā katrs mikropeldētājs. Nekas. Mēs to ņemam vērām un skatamies, ko sanāks samērīt.

Mikropeldētājs (lielākais) trāpa pa daļiņu.

Bet kur tad ir problēma mērījumiem? Skatiet attēlu - ja mikropeldētājs tieši trāpa daļiņai, tad bieži vien mikroaļģe daļiņu pastumj par lielu attālumu. Statistisks process. Tā kā ar mikroskopu mēs vērojam tikai vienu plakni, tad reizēm sanāk, ka daļiņa tiek iznesta no šīs plaknes. Bet tas mums neder, jo statistiskā procesā mums ir nepieciešams liels datu skaits. It īpaši, ja procesa raksturs nav vēl zināms. Tāpēc mums ir jāspēj izsekot daļiņai arī ārpus plaknes - tilpumā.

3 optiskās plaknes dziļumā - atļauj senot daļiņai tilpumā.

Kā to izdodas paveikt? Ar nelielu optisku triku ir iespējams novērot trīs dažādas optiskās plaknes paraugā, kas atrodas nelielā attālumā viena no otras. Neieslīgstot optiskos sīkumos, varu teikt, ka uzlabotā sistēma mums ļauj novērot mūsu paraugu tilpumā, kurš ir trīs līdz četras reizes lielāks kā iepriekš.

Nu labi - tagad varam daļiņu kustībai izsekot tilpumā. Bet otra grūtība ir spēt šīs daļiņas identificēt. Parasti cilvēki izmanto fluorescentas daļiņas (šīs spīd, kamēr nekas cits nē), bet tas mums neder, jo mikroaļģes ir jutīgas pret gaismu. Tad nu nākas iztikt ar balto gaismu un filtriem. Tāpēc daļiņu identificēšanu veicam citādāk - ar kroskorelāciju. Tas nozīmē, ka daļiņu salīdzinām ar citu daļiņas attēlu, lai atrastu, kad viņi sakrīt vislabāk. Kroskorelācija ir matemātiska operācija, kas ļauj salīdzināt attēlus, tāpēc bieži tiek izmantota tēlu pazīšanai (pattern recognition). Tad nu programmā saliekot kopā visus šos elementus varam izsekot daļiņas kustībai aktīvā suspensijā!

Augošās aļģes

Tikai neaizmirstiet, ka tam visam pamatā ir eksperiments. Ik nedēļu audzējam aļģes inkubatorā, nodrošinot viņām stabilus augšanas apstākļus, lai visas aļģes būtu pēc iespējas līdzīgākas un uzvestos pēc iespējas vienādāk. Eksperimentējām ceturtdienās - lai samazinātu mainīgo parametru daudzumu, tādējādi mēģinot iegūt pēc iespējas vienādas aļģes. Tas gan ne vienmēr nostrādā. It kā darot visu precīzi, gadījās, ka visas aļģes līdz ceturtdienai ir apmirušas vai šķidrums ir pilns ar baktērijām... Nav jau vienkārši ar tiem dzīvajiem organismiem.

Ja aļģes ir dzīvas, tīras un smuki peld, tad viņas sakoncentrējam līdz vajadzīgajai koncentrācijai, sajaucam ar mūsu daļiņām un liekam mikroskopā, lai novērotu un filmētu. Paskatiet piemēram filmiņu:

Pēc eksperimenta veikšanas jāveic datu analīzi. Tam nu izmantojam izveidoto programmu (saprogrammēta IDL - Interactive Data Language. It kā esot labāka lielu datu ātrai apstrādei. Tomēr man joprojām liekas, ka MatLab ir ērtāks), lai atrastu daļiņas trajektorijas. Izklausās vienkārši, bet nav nemaz tik triviāli, neieslīgšu vēl lielākos sīkumos, bet iedomājieties kaut vai gadījumu, kad mikropeldētājs pārpeld pāri daļiņai. Nu ok, tā gadās reizēm. Bet ja mikropeldētāju ir daudz? Īsāk sakot, ir ko cīnīties!

Bet par to, ko var saprast no trajektorijām - lasiet pēdējā daļā.

Par to, ko sadarīju. Part III

Viena lieta ir, ja mazie peldētāji peld pa vienam, bet pavisam cita, ja viņu ir vesels bars. Tāpat kā ar bērniem, politiķiem vai alu!

Tā kā šie peldētāji ir gluži vai lodveida, tad katru peldētāju nosacīti var uzskatīt par parastu bumbiņu. Ja mums ir daudz peldētāju šķīdumā, varam to pieņemt kā suspensiju jeb daudzas bumbiņas šķīdumā. Cilvēki jau ir paspējuši izpētīt kā plūst suspensija, kas sastāv no šķidrās fāzes ar cietām bumbiņām tajā. Tāpēc ir iespējams salīdzināt, vai mikropeldētāji ar savu peldēšanu rada kādu efektu suspensijas īpašībām.

Tad nu mani priekšnieki jau ir apskatījuši gadījumu, kā plūst makroskopiska mikropildētāju suspensija (ar reometriju). Izrādās, ka peldēšana lietas izmaina. Ja skatās uz noslaktētu mikropeldētāju suspensiju (aļģes ir beigtas un nepeld), tad tā uzvedās gluži kā jebkuras citas bumbiņas. Savukārt, peldot, tās pretojas plūsmas virzienam, līdz ar to viskozitāte pieaug, tas ir - šķidrumam plūst ir grūtāk. Kāpēc tā? Ja interesē, tad šobrīdējais skaidrojums ietver mikropeldētāja taisnvirziena kustības sasaisīšanos ar plūšanas izraisīto rotāciju. Tātad - mikroskopiskās īpašības rada makroskopisku efektu. Tāpēc ir vērts, kā saka, palikt šos mikroskopiskos efektus zem lupas. Un tieši tā bija sadaļa, kurā es piedalījos.

Starp citu - šādu mikropeldētāju suspensiju sauc par aktīvo suspensiju. Un aktīvās daļiņas var būt gan dabīgas baktērijas, mikroaļģes, gan mākslīgi peldēdāji (Jānusa daļiņas, utt.). Un pasaulē tādus sīkāk pēta tikai pēdējos gados.

Mikroreoloģijas pamats

Tad ko mēs darījām? Princips vienkāršs - izmantot mikroreoloģijas metodes aktīvas suspensijas mērījumiem. Kas ir mikroreoloģija? Tas ir reoloģijas virziens, kurā kā mērierīces tiek izmantoti mikroskopiski objekti, piemēram, māklsīgi radītas mikrolodītes. Kāds ieguvums? Jums vajag ļoti neliela izmēra paraugus, mikrolitru lielumā, kas bieži vien ir ekonomiski pievilcīgi bioloģisku paraugu gadījumā. Un kā tad kaut ko par šķīdumu pēc tam var pateikt? Tur palīgā nāk mīļais Einšteins, kurš ir definējis statistisku likumu, kurš sasaista šķidruma īpašības ar daļiņas kustību (trajektoriju). Tāpēc daļiņai ir jābūt gana mazai, lai tā izjustu Brauna siltumkustību (ja atceraties tādu no skolas laikiem - temperatūrā, kas augstāka par absolūto nulli, molekulas nepārtraukti kustās - nedaudz, bet kustās) vai arī kādu citu kustības ierosinātāju. Tad nu princips ir pavisam vienkāršs - zinot, kas un kā izraisa daļiņas kustību, atliek atrast daļiņas pozīcijas, lai ar nelieliem aprēķiniem varētu noskaidrot šķidruma īpašības.

Un kā to darām eksperimentāli? Ņemam nelielas daļiņas (mūsu gadījumā 2 mikrometrus diametrā, tas ir 5 reizes mazākas kā mikropeldētājus), iejaucam mūsu interesējošajam paraugam, ieliekam mikroskopā un filmējam ar kameru. Tad atliek atpazīt daļiņas centra pozīciju katrā attēlā, izveidojot trajektoriju (particle recognition, tracking) un viens, divi, iegūstam visu informāciju par pētāmo šķidrumu.

Tomēr mūsu aktīvajai suspensijai tas nav tik vienkārši! Kāpēc? To pastāstīšu nākošajā daļā.

P.S. Ceru, ka jūtat, ka katra sadaļa ieiet arvien sīkumainākās lietā. Tāpēc ceru, ka kādam būs interesanti palasīt arī pēdējo daļu.

Par to, ko sadarīju. Part II

 

Mikropeldētāji ir mums visapkārt. Zinām gan par zarnu nūjiņam - E.Coli baktērijām, kas ir netīrības mērs, dzirdēts arī par spermatozoīdiem, bez kuriem īsti neiztikt, lai tiktu radīti jauni bērni. Gan jau kāds atcerās slinkās tupelītes no bioloģijas stundām. Galu galā, arī planktonā ir šis tas, kas peld. Tad nu pēdējos gados cilvēki ir sākuši mēģināt saprast, kā šie objekti peld. Ne tikai to kādi bioķīmiskie procesi izraisa peldēšanu, bet arī kā šī kustība noris šķidrumā un kā šis šķidrums uzvedās.

Mūsu mikropeldētāju apakšgrupā pīķa punktā bijām septiņi cilvēki, no kuriem trīs ir pastāvīgi zinātnieki šajā laboratorijā. Viņu izpētes objekts ir viens šāds īpašs peldētājs - mikroaļģe Chlamydomonas Reinhardii. Kas tā tāda?

Chlamydomonas Reinhardii

Tā ir aptuveni lodveida vienšūnas organisms ar diametru 10 mikrometri, kurš ir spējīgs gan fotosintezēt (gluži kā augs), gan pārvietoties saviem spēkiem ar divām vicām, kas novietotas aļģes priekšgalā.

Liriskā atkāpe. Mēs visi kaut reizi esam bijuši ūdenī, lielākā daļa pat māk peldēt. Kad cilvēks peld, viņš sevi daudz kustina uz priekšu ar inerci. Mēs sevi iekustinam un tad kādu brīdi slīdam uz priekšu. Pie maziem peldētāju izmēriem, kādi ir šeit aprakstītie mikropeldētāji, šī lieta ir pavisam cita. Te dominē viskozie spēki, gluži kā mēģināt peldēt kārtīgā medū. Tāpēc kustībai ir jābūt nesimetriskai, citādi vien mīņāšanās uz vietas sanāks.

CR peld

Kustinot vicas brasla veida kustībā, šis mazais organisms ņipri peld uz priekšu. Sanāk kādi 5 paša diametri (tas ir 50 mikrometri) sekundē. Un vienā sekundē aktivā mikroaļģe paspēj izkustināt savas vicas veselas 50 reizes.

Izrādās, ka šis peldētājs veic kustību pa taisniem posmiem, kas ilgst pāris sekundes, pēc kura notiek pārorientēšanās, lai mainītu kustības virzienu. Kāpēc mainīt kustības virzienu? Loģiski - lai dzīvotu labāk. Atrastu vietu, kur ir vairāk barības, gaismas vai kā cita kas nepieciešams. Gluži kā cilvēku migrācija. Mums tomēr cita laika skala šim procesam...

Un izrādās, ka tāpat šie peldētāji uzvedās arī barā, ja vidējais attālums starp viņiem ir 5 pašu diametri. Tad sākas jūtama savstarpējā mijiedarbība, kas ietekmē peldētāju individuālo kustību.

To visu jau ir sapētījis doktorants, kas šobrīd raksta savu promocijas darbu un cerams, ka rudenī būs veiksmīgi aizstāvējies.

Gribat uzzināt, ko tad es darīju? Tad lasiet nākošo sēriju!

Par to, ko sadarīju. Part I

Pagājušās otrdienas vakarā biju ielūgts uz vakariņām. Mana lielā priekšniece vēlējās uztaisīt nelielu mikropeldētāju grupas atvadu pasēdēšanu, pirms mēs dodamies kur nu kurais. Jauki, draudzīgi, lustīgi. Smaidiem un jokiem mijoties pavadījām lielisku vakaru nepiespiestā gaisotnē.

Kas tad ir šī mirkopeldētāju grupa? Tā ir apakšgrupa Komplekso Šķidrumu Dinamikas (DyFCom) grupai Starpdisciplinārajā Fizikas Laboratorijā (LIPhy). Par visu pēc kārtas. LIPhy ir institūts, kurā pulcēti dažādi izpētes virzieni, kas pamatā izmanto fizikālas metodes. Ir grupas, kas nodarbojas ar optisko iekārtu un tehniku izstrādi bioloģijas un arī fundamentāliem pētījumiem. Ir cilvēki, kas sintezē nanodaļiņas, ir kas pēta evolūciju un ir arī šķidrumu mehānikas speciālisti. Profils plašs.

Visādās sarkano asinsķermenīšu formas plūsmā

DyFCom grupa darbojas pārsvarā 3 izteiktos virzienos. Pats galvenais - sarkanie asinsķermenīši un to fizikālā izpēte. Tā kā asinsķermenīšus (eritrocītus) var modelēt kā vezikulas (piepūšamas pludmales bumbas), tad kopā savijas gan teorija, gan ekperimenti, gan par viņu lokanību, mijiedarbību, formām un ko tik vēl ne. Līmenis augsts. PRL ir ikdiena. Motivācija? Ir konstatēts, ka daudzas slimības deformē eritrocītu formu, neļaujot tiem pilnvērtīgi funkcionēt, piemēram, pārnest skābekli. Vēl viena neskaidrība - eritrocītu izmērs ir ap 10 mikrometriem (metra simttūkstošā daļa), bet tie spēj pārvietoties caur mazāka diametra kapilāriem. Kā? To šeit cilvēki drīz noskaidros! Man arī bija tas prieks skatīties, kā viens doktorants skaisti atjauc nelielu daudzumu asiņu ūdenī, lai varētu veikt eksperimentus. Gluži kā ciemos pie Drakulas!

Otrs virziens ir burbuļi - transporta mehānisms. Vai esat kādreiz iedomājušies, kā koki saņem ūdeni lapās? Sākumā visi atceramies kapilaritāti - ūdens spēju "kāpt augšup" pa šauriem kanāliem. Ja parēķinam, tad limits tam ir pārdesmit metri labākajā gadījumā, bet koki ir arī garāki. To arī cilvēki mēģina saprast un aprakstīt - kā ūdens iztvaikošana no lapām rada pietiekošu spēku, lai sūktu ūdeni augšup. Izrādās, ka koki tad dzied! Bez tam burbuļi var tikt izmantoti dažāda veida transportēšanā tā saucamajā mikrofluidikā.

Šūnu suspensijas reoloģiskie mērījumi - aggregācija, utt.

Trešais virziens - reoloģija, t.i. - kā objekts plūst, ja tam liek, pieliekot ārēju spēku. Daļa izmanto šo principu un teorijas bāzi šūnu elastības noteikšanai, savukārt mūsu apakšgrupā lielākā interese šobrīd ir veltīta mirkopeldētājiem. Bet par tiem nākošajā sērijā!

iekš Štutgartes

View Larger Map

Esmu Štutgartē. Vakardien jau visi jaukumi pa lielam apskatīti, šodien muzeji ciet, tāpēc atliek nedaudz iepirkties un pielikt pāris bloga ierakstus par to, ko tad šogad darīju. Un tikmēr jau tālā ceļa veicēji būs paspējuši atbraukt līdz šejienei - Eirotrips '12 būs sācies arī man!

Kāda ir Štutgarte? Kā jau tipiska industriāla rietumvācijas pilsēta - uzbūvēta gluži no jauna pēc nopostīšanas kara laikā. Nauda te bija, tāpēc piecdesmito gadu mājas dominē. Pa vidam kādas atjaunotas smukumceltnes - pils, baznīcas.

Cilvēki daudz, meitenes pucējas vairāk kā citur Vācijā. Tāpat te vairāk dzird krievu valodu. Var redzēt arī, ka šeit apgrozās nauda - pavairāk uzvalku gadās acu priekšā. Agresīvā auto braukšana un motoru rūcināšana nodod šejienes mašīnbūves tradīcijas - Mercedes Benz un Porsche redz viežāk kā daudzus citus braucamos. Kebabs gan labs, alus tāpat - par pievilcīgām cenām. Tomēr cilvēki asāki, steidzīgāki, nav te Francijas relaksēšanās. Ir citādi. Jūti uzreiz. Toties angliski sveicina ieejot gandrīz jebkurā veikalā.

Jā, kas apbēdina - makdonaldā pie interneta bez vācu telefona kabatā netikt. Eh, nāksies to medīt kaut kur citur. Bet atpūta gan ir patīkama!

Ceļā

Labs rīts visiem. Šodien dodamies ceļā! Pēdējās dienas ir bijušas tīrot mājokli un pakojoties, jo prombraukšana jau ir tepat blakus. Tagad nedaudz uz Vāciju, tad atpakaļ. Un tad jau būsim prom - ceļā mājup! Ceru, ka izdosies šo to salikt blogā, lai vismaz Jums ir ko palasīt. Stāstāmais ir, bet ne vienmēr nāk laukā.. :D

Starp citu - mūsu naktsmītni iecienījuši prombraucēji (esam pie stacijas, un mūsu māja nav ciet brīvdienās..) - tāpēc izskatās aizpakots ne pa jokam. Nav jau tās visas mūsu mantas. Mums mazākā daļa.. :)

Nu tad līdz vēlākam!

Sveiciens Alfai jubilejā!

Nupat foršā nometne "ALFA" nosvinēja savu 45 gadu jubileju. Lūk, arī Panorāmā sižets par to:

Pašam gan šoreiz nezidevās būt klātienē, lai sastaptu feinos biedrus, atcerētos jautros bērnības laikus un lustīgi nosvinētu jubileju.. Nekas, uz 50 gan jābūt klāt kā likts!

tepat blakus

Viens no veiksmes faktoriem, kas ir ļāvis Grenoblei būt labai zinātnes un industrijas virzienā ir kompānija vārdā STMicroelectronics. Visu laiku bija dzirdēts par to lekciju laikā, arī pieminot tīro telpu izmantojumu un lielo daļu izpētes, kas notiek šeit uz vietas. Tomēr tikai piektdien sanāca apjaust šīs kompānijas lielumu - pa ceļam uz le Tour de France atrodas šīs kompānijas ražotne-izpētes centrs Crolles mazpilsētā. Ar autobusu ir ko braukt apkārt...

Arī kartē izskatās nemaz tik maz, ņemot vērā, ka šeit taisa mikroizmēru lietas...

Skatīt lielāku karti

Nu jā - tātad šī pusvadītāju ražotājkompānija ir radusies apvienojot savus spēkus itāļu un franču pusvadītāju ražotājiem savus 25 gadus atpakaļ. Tā joprojām ir starp 10 lielākājiem pusvadītāju ražotājiem pasaulē (7. - 2011). Starp citu, viņiem ir viena rūpnīca Maltā, kas veido 60% Maltas eksporta...

Te gan, taisnības labad, jāsaka, ka ražošana īsti vairs nenotiek. Toties ir tā saucamais - R&D - tehnoloģiju izpēte un attīstība. Un kur gan vēl labāku vietu, ja tepat blakus ir arī LETI.

Bet kāda no tā visa jēga? Kam gan vajag tās mikro lietas? To es jums pastāstīšu vēlāk. Nu citi darbi darāmi!

Le Tour de France 2012

le Tour de France

Viena lieta, ko noteikti ir vērts redzēt, ja esi Francijā jūlija mēnesī, ir Pasaules slavenākā velotūre - Le Tour de France. Kā ierasts, arī šogad tas gāja caur Alpu kalniem. Diemžēl, ne caur Grenobli, tomēr gana netālu - Col du Granier - skatiet kartē (atzīmets ar sarkanu - otrais kāpums):

Tad nu abi ar Baibu devāmies stundas braucienā ar autobusu un nelielā kāpienā, lai apskatītu kā tad tas viss tur notiek. Velosipēdistiem ir ko cīnīties - jāuzbrauc no 280 metriem līdz 1130 metriem. Mums šos 850 m sanāca pieveikt divarpusi stundās, lēni kāpjot pa brauciena ceļu, skatot trakos fanus, kas ieņēmuši vietas jau no agra rīta, apgādājušies ar karogiem, plakātiem, saukļiem. Tad vēl bariņš traku sporta tūristu, kas ar velosipēdiem minās augšup, lai 'izbaudītu' sportistu ceļu. Cilvēki no visām lielajām velosporta fanu valstīm - Francijas, Beļģijas, Nīderlandes, Lielbritānijas, Dānijas, Norvēģijas, Vācijas. Arī Čehijas, Slovākijas, Austrālijas. Bet mēs no Latvijas. Vajadzēja hokeja kreklu uzvilkt? Šogad gan neviens no mūsējiem nebrauc.

Sākas - le Tour de France 2012, 12. posms, 13. jūlijs

Tad nu ap 11:30 esam augšā, atrodam pļaviņu gabaliņu pēc pārejas. Ieturam pusdienas. Un tad, palasot pa ceļam noķerto avīzīti, uzzinām, ka pirms braucējiem ir sponsoru karavāna - dala dažādas dāvanas no saviem traki saveidotajiem automobīļiem.

Viens no brīnumiem, kas brauc karavānā - Vittel ūdens reklāmmobīlis

Šie brīnumi, lieli un mazi, devīgi un skopi, traucas garām vismaz pusi stundas. Na haļavu tiekam pie lakricas končām, žāvētām uzkodu desiņām, kūciņām un vēl dažādiem niekiem. Audzina patērētāju sabiedrību!

No pārejas, svaigu kreklu uzvilkuši, jau lejup traucas pirmie sportisti

Tad sanāk gaidīt vēl kādu pusi stundas, kad beidzot sāk celties kņada. Dažādi organizatoru auto pašaujas garām, gaisu sāk jaukt arī helikopteri. Un tad jau beidzot - mums garām milzīgā ātrumā sāk traukties velosipēdisti. Ne miņas no noguruma pēc smagās pārejas.

Un tieši šeit Nr. 66 izvirzās vadībā. Un kurš to būtu domājis, ka tieši David Millar uzvarēs šo posmu?

Reku neliels video no šīs vietas (dienas kopsavilkuma video):



Un lūk kāds krāsains foto no ziņām:

Vēl nedaudz pirms pārejas. Foto no Guardian

Tad garām traucās pārējie velobraucēji. Un piecpadsmit minūtēs mūsu dienas pasākuma kulminācija bija beigusies. Mums ar to pietika interesantam iespaidam, taču pārējie fani leca mašīnās un devās tālāk - sekot maģiskajam le Tour de France.

Lai labi ripo!

Lai viņiem izturība un labi ripo. No malas tas izskatās tik trausli..

Brīvdienas sākušās - Annecy

Tās sākās ar slinku rītu, gulšņājot un ķerot pēdējo miega devu, pa acu galam vērojot Baibas ikrīta vingrošanas aktivitātes. Pēc mirkļa saņēmos paskatīt laika prognozi un tad jau neatlika nekas cits, kā meklēt drēbes, sataisīt līdzņemamās pusdienas un skriet. Nebūs šodien slinkošana, braukšu paskatīt netālu esošo smukumpilsētiņu Ansī (Annecy).

Ansī smukums

Esmu paspējis līdz autobusam, kurš vasaras laikā aizstāj mūs agro rītu modinātāju - garāmbraucošos vilcienus no Grenobles uz Chambery. Iemesls - remonti. Tāda sajūta, ka viņi dzelzceļus labo kad vien iespējams! Bet lai jau! Cilvēkiem tik ērtāk.

Pati pilsētiņa, kā ļaudis mēļo, ir maza viduslaiku mājiņu čupa, kas apmetusies pie upes ietekas ezerā. Tur ir pils, smukas ielas, mājas, kas atgādinot Venēciju (redzēs!?) un ezers. Pāris stundas esot "VAAAUUUU", ar to arī pietiekot.

Bet līdz tam - man ir divas stundas, ko pavadīt autobusā un vilcienā. Redzēs!

----

Atkal jau esmu vilcienā. Pilsētas apskatei vajadzēja četras stundas. Ansī patiešām ir neliela, ļoti tūristiska viduslaiku smukumpilsētiņa liela ezera krastā. Mājas ar maziem, slēģotiem logiem vijas dažnedažādākajos veidos gar abiem upes krastiem, veidojot ejas, ieliņas, pagalmus un skvērus. 

Ezers ar Alpiem

Nedaudz augstāk vienā upes krastā slejas pils, kas jau no XIII gadsimta noraugās uz ezera krastu, kas nu ir plaši pieejams cilvēkiem. Tur var doties kruīza izbraucienā ar kuģīti. Var noīrēt laivu, ūdens velosipēdu, kuteri. Var arī kā es - piesēst uz beņķīša un vērties plašajā ūdens spogulī, kur bērni apgūst pirmos soļus burāšanā vai kanoe laivošanā.

Pilsētas restorāni vilina piesēst uz maltīti, bet bez kompānijas īsti negribās. Arī līdzpaņemtās maizītes ir remdējušas izsalkumu.

Nāriņas?

Sava daļa laika aiziet apskatot muzeju, kas patvēries Ansī pilī. Tur var vērot moderno mākslu, kurai brīžiem virsū neuzkāpju tikai veiksmes dēļ. Kurš gan ir sadomājis, ka šī izbirušo sarkano smilšu čupa ir māksla... Ir arī ekspozīcija franču valodā par vietējo ezeru floru un faunu un arheoloģijas atradumiem. Liekas, visbūtiskākais eksponāts ir nāriņas skelets - nez vai īsts vai ne! Tomēr visinteresantākā ir īslaicīgā ekspozīcija par "Citiem" - cilvēka izpratnes augšanu par civilizācijas neskartajām ciltīm 19. gadsimtā. Nemaz nezināju, ka ir bijis cilvēku Zoo savā laikā Parīzē...

Ezera laivu plejāde

Pēcāk vēl nedaudz smukās Ansī, kurā Jūnija sākumā ik gadu norisinās animācijas filmu festivāls. Šogad bija vēlme to apmeklēt, jo vakaros rāda brīvdabas kino ezera krastā, tomēr maģistra darba lēnais progress tajā laikā šo vēlmi apcirta saknē. Toties saulīte ap pēcpusdienu jau bija izlīdusi ārā un karsēja degunu un matus kā jau ierasts.

Ansī vecpilsētas upīte

Smuka jau ir tā Ansī, bet īss tas smukums.

P.S. pa ceļam ar vilcienu no Annecy uz Chambery sanāk braukt pāri veselam lērumam tiltu, kas sacelti pār šauriem (gluži vai) kanjoniem, kurus izgrauzusi nelielā, toties neatlaidīgā upe. Jāpaskatās internetā kā sauc un kādu piemēra bildi. Būtu interesanti pa tādu laivot!

Gorges du Fier

Atradu - sauc Gorges du Fier.

P.P.S. Vasaras atpūta sākusies