Nav vēl paskrējuši divi gadi un jau rokās varu turēt savu Grenobles diplomu. Nav jau gluži tā, ka pats nāca pretī - nācās braukt pakaļ. It kā jau nedeg, taču iespēja apvienot lietderīgo ar patīkamo mani pārliecināja, ka vienu nedēļas nogali no šī Parīzes studiju laika ir vērts pavadīt Grenoblē.
 |
| Belledone kalni skatoties no Grenobles Universitātes pilsētiņas |
Minētā nedēļas nogale tūliņ jau būs galā. Šobrīd sēžu vilcienā un, cīnoties ar sagurumu un miegu, mēģinu pēdīgos iespaidus pierakstīt vārdiskā tekstā. Ko tad Grenoblē sadarīju? Vienkārši uzskaitot, bez diploma saķeršanas, paciemojos labi pazīstamajā mikropeldētāju laboratorijā, satiku tur mītošos čomus, apostīju pilsētu un izmantoju aktīvo kalnu slēpošanas sezonu. Gribat dzirdēt piecos vārdos par katru no šīm lietām? Nav izvēles, reku būs.
Par diplomu runājot, būtiski pateikt, ka nekādas oficiālas ziņas, ka tas būtu izgatavots, līdz manīm nebija nonākušas. Labi, ka kursabiedrs vienreiz ieminējās, ka ir izņēmis savējo un esot izskatījies, ka citiem arī ir. Voila, aizbraucu un pēc viņa norādēm arī sekretariātā izņemu. Pat Grenoblē studēt turpinošais kursabiedrs par to nebija dzirdējis… Francija!?
Mikroaļģes, ar kurām tuvu iepazinos maģistra darba izstrādes laikā, joprojām dzīvojas aktīvi. Pieskatītāji arī izskatījās un izklausījās priecīgi un darbīgi. Laboratorijā iepirktas jaunas iekārtas, ir doktorants, viss notiek. Prieks skatīties.
Sniegotās Alpu virsotnes
Grenoblē palika un nu jau studē doktorantūrā divi maģistra laika čomi. Viens laipni uzņēma un sastādīja kompāniju slēpojot, ar otru vienu vakaru papļāpājām ar alus kausu. Bez šiem abiem uz kādu laiku Grenoblē apmeties ir arī gandrīz-vai-kursabiedrs Linards. Tad nu varējām latviešu viedokli sarunās pie alus kausa aizstāvēt spēcīgāk!
Kāda tad pati Grenoble? Nekas dižs nav mainījies. Būs gan izbūvējuši jauno tramvaja līniju pa Jean Jaures ielu, pabeiguši/uzsākuši dažu ēku būvneicību, taču pilsētas seja nav mainījusies. Un tieši tāpēc joprojām liekas gana pierasta, pat mājīga. Gads jau nav maz..
 |
| Aiziet - kalnā |
Un galu galā - kā ar slēpošanu? Viss kārtībā. Tomēr, iespēja par ~30 Eiro iegādāt pacēlāju karti uz dienu Alpu kalnu kūrortā ir tā vērta. Šoreiz vienu dienu paslēpojām Alpe d'Huez, otru jau iepazītajā Les 2 Alpes. Trašu skaits milzīgs, sniegs lielisks, laiks pa lielam saulains, skati - bez komentāriem, labāk, lai bildes ilustrē. Bez tam, ja kompānijā esi švakākais slēpotājs, tad arī fiziskais treniņš pamatīgs. Kājas jo sevišķi jūt pēc garajiem ~20 minūšu nobraucieniem.. lūk tas LV trasēs īsti nesanāk. Nu ja, ar šo slēpošanas sezonai pielikts trekns punkts!
Kaut kāda tāda bija mana nedēļas nogale. Cik manu - mājās esmu nokavējis sniegu un kārtējo vēstures taisnības meklēšanas epopeju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru