sestdiena, 2014. gada 8. marts

Čau, bagete!

Nu labi, pirmā bagete vēl nav ne iegādāta, ne arī apēsta. Taupos. Bet tematiski piemērota, jo nu jau nedēļu esmu atkal Parīzē. Iemesls? Pēdējais ilgāka laika komandējums/studiju periods doktorantūras ietvaros. Un tad nu atkal laiks iedarbināt šo blogu. Gan lai atķeksētu lietas sev, izklaidētu lasītāju, painformētu tuvos un mīļos, dotu kādam kādu papildus informācijas avotu, bet pats galvenais - informētu omes, ka joprojām esmu vienā gabalā un neesmu aizgājis pa 'nepareizo ceļu'!

Tad - kas jauns? Uzskaitīšu pa punktiem:
  1. Beidzot Parīzē dzīvošos pavasarī. Dienas ilgums tūdaļ pārsniegs tumsas laiku (precīzāk, no 18. marta. Interesanti, ka tā arī būs pēdējā diena, kad dienas ilgums Parīzē būs ilgāks kā Rīgā!), līdz ar to Parīze šoreiz noteikti rādīsies citādāka - vairāk gaiša, nekā izgaismota tumsā.
  2. Gluži tāpat atšķiras temperatūru diapozons. Šodien bija +18. Nu labi, tas tāds izņēmums, bet tāpat šoreiz ceru redzēt vairāk zaļu lapu un ziedu kā līdz šim ierasts.
  3. Esmu ticis pie cienīgas rezidences, netālu no Luksemburgas dārza. Izrādās, ka franču valdības stipendiju apkalpotājai Campus France ir sava māja, kas pie tam ir nesen renovēta. Vieta jau nav tik iespaidīga, kā pirmajā gadā, taču 12m2 ļoti labi kompensē franču balkoniņš, vanna un ar durvīm atdalāma virtuves telpa, kas lieti noderēs nesekmīgas pavārmāklsas reizēs.
  4. Šoreiz Parīzes periodā iejusties ir grūtāk. Divi darbīgi mēneši Rīgā aprāvušies pēkšņi, bet nu neko - arī šeit darbu daudz! Pirmā nedēļa jau paskrējusi ciklā darbs-mājas.
Daudz ziedu un cilvēku. Kā nekā, +18!

Tas tā īsumā. Ko tad tur vairāk? Ā, re ko - šodien izvēdināju galvu pasportojot. Devos izskraidīt Luksemburgas dārzu - pa grants celiņiem tomēr patīkamāk kā pa asfaltu. Un vai jau teicu, ka šodien bija '+18'? Šortos un īsroku kreklam tīri piemērota diena. Skrējēju daudz, visi kopīgi riņķo ap parka perimetru. Iekšā nācējiem iesaku paskatīties pa labi un pa kreisi, pirms droši spert soļus parka centrālās strūklakas virzienā. Aplītis sanāk nedaudz virs 2km, pēc saviem 3-4 gan jūties izkustējies, gan endorfīnus palaidis sistēmā. Un jā, šādā laikā daudz patīkamāk kā iepriekš - lietainā rudenī..

Spietotāji steidz izmantot zālienu, kurā atļauts piesēst!
Un jā - saule pilsētā tā karsē, ka parkā saspietojuši parīziešu bari. Labi, ka parks gana plašs un visiem pietik vieta. Vismaz pagaidām... Arī pats Pielieku pārīti bildīšu ilustrācijai!

Luksemburgas dārza centrālālās strūklakas apdzīvotāji
Bet, bet, bet - pievienojos lieliskajiem sieviešu dienas sveicieniem ar te jau ziedošajām narcisēm. Lai jūs, dāmas, lutina ne tikai 8. martā, bet katru dienu!

Saulainu narcišu sveiciens dāmām arī šodien, 8. martā!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru