iekš Bouillon Chartier

Aizvadītā nedēļa paskrēja darbos, ciemos, darbos, ciemos, darbos.. Nu klāt svētdiena, iespēja atvilkt elpu pirms vēl vienas vismaz tikpat aktīvas nedēļas. Lai arī Jums nebūtu garlaicīgi, padalīšos ar vienu ēdūža pieredzi, ko šajā nedēļā izdevās notestēt. Ēdūzis ar nosaukumu Bouillon Chartier!

Ieeja restorānā, atrodas 7 Rue du Faubourg Montmartre, 75009 Paris.

Ieteikumu apmeklēt šo vietu saņēmu no laboratorijas kolēģes kaut kad pagājušajā gadā. Nepagāja ne pusgads un beidzot izdevās šo iestādi apmeklēt. Interesanti pieminēt, ka TripAdvisor komentāri ir ārkārtīgi atšķirīgi, vieniem sakot, ka jaukākā iespējamā pieredze, par saprātīgu cenu, citiem traumējošs murgs. Tas vēl jo vairāk raisīja interesi paskatīt kā tad tur ir.

Ēdienu zāles skats. Nedaudz kā stacijā,  kurā valda omulīga kņada.

Pirmkārt, pie restorāna ieejas mūs sagaida rinda, rezervāciju te nav. Rinda nav pārāk gara, tā kā esam gatavi pagaidīt šo pieredzi. Iekšā laidējs apjautājas grupiņām pa cik cilvēkiem katrā. Tā kā esam četri, tad iekšā tiekam diezgan ātri.

Šeit vērts pieminēt, ka pa lielam galdiņi ir pa 4, 6 vai 8. Mēs četratā tiekam pie četrvietīga galdiņa, bet mums blakus pie tāda paša tiek apsēdinātas divi savstarpēji nepazīstami pāri. Tas piederas pie šīs vietas īpašās atmosfēras, iespēja papļāpāt ar angliski nerunājošu franču pāri labākajos gados un otrādi.

Iekārtojums vienkāršs, nedaudz senatnīgs, ar koka apšuvumu. Balta auduma vietā ir papīra galdauts, ēdienkarte izdrukāta no interneta ar visu nododošo saiti. Glāzes un štrumenti nav nospodrināti, taču kalpo nolūkam. Ēdienu izvēle plašāka kā mazajos restorānos uz Rue Mouffetard. Starteris tiek padots jau mirklīti pēc pasūtīšanas. Ātri vien vari baudīt ēdienu.

Ēdienkarte kā avīze, lauku aukstās gaļas starteris un diezgan asiņains steiks 

Galvenajā ēdienā izvēlos liellopa steika gabalu. Varu piebilst, ka gatavības pakāpi man nejautā, atnes to diezgan asiņainu. Taču gaļa tik mīksta un garšīga, ka nav ne mazākās vēlmes piesieties. Pie sarkanuma Franču zemē jau pierasts. Arī citi sajūsmā par ēdieniem. Apkārt valda nemitīga kņada, sarunas. Viesmīļi sparīgi skraida pa zāli, pieņemot pasūtījumus un atnesot ēdienus, darot to ātri, varbūt nedaudz nesmalkjūtīgi.

Rēķins. Tuprat uz papīra galdauta.

Kulminācija ir rēķina pajautāšana. Pasūtītais ēdiens jau tika atzīmēts uz papīra galdauta. Turpat blakus parādās arī rēķins (skatiet attēlu). Ātri, ērti, vienkārši.

Kāds kopsavilkums? Iesaku šo vietu cilvēkiem, kas vēlas izbaudīt kvalitatīvu ēdienu par saprātīgu cenu, nebaidoties no nelielas franciskās nevīžības. Šejienes moto noteikti ir "Galvenais ir ēdiena garša un draudzīga atmosfēra, ne porcelāna šķīvis, sudraba dakša un želejūsu viesmīlis." Saprātīga cena, protams, nav pa lēto. Šī tomēr ir Parīze. Tomēr laba 3 ēdienu maltīte ar pudeli sarkanvīna mums maksā ap 90 eiro, tas ir, ap 23 eiro no cilvēka. Laikam jau varētu vēlēties lētāk, taču - iesaku. Ir katra centa vērts. 

Piesārņojuma pīķis!

Piesārņojuma pīķa paziņojums

'Pic Pollution' (Piesārņojuma pīķis tulkojot burtiski) jeb smogs. To aizvadītajā nedēļas nogalē varēju izbaudīt uz savu ādu.

Par nopietnību droši ka liecina fakts, ka pilsētas vadība no piektdienas līdz svētdienai pasludināja, ka viss sabiedriskais transports un publiskie velosipēdi ir par brīvu. Man ne silts ne aukts - mēnešbiļete tāpat iegādāta.. Cik sapratu, tad šonedēļ bija plānots ieviest vēl vienu transporta kustību samazinošu pasākumu - pāra datumos ļaut braukt tikai auto, kuriem pēdējais reģistrācijas nummurzīmes cipars ir pāra, savukārt nepāra datumos pretēji. Bet no kurienes tad tas smogs?

Bezmaksas transports

Laikam jau laikapstākļi vainīgi. Nebija ne stipra vēja, ne nokrišņu, kas visu gaisā esošo draņķi noskalotu lejā. Tā vietā ir siltas, pat karstas un saulainas dienas, tomēr zeme vēl nav uzsilusi. Un izplūdes gāzes un citi draņķi turpina un turpina krāties. Te tev nu bija Austerlicas kaujas rīta saule…

Dūmaka saulaina rīta vietā - šoreiz smogs

Šobrīd Parīze izskatās jau labāk. Pa nedēļas nogali vismaz izdevās saelpoties svaigu kalnu gaisu. Jāsaka gan, ka arī Grenoblē bija 'Pic Pollution' jeb piesārņojuma virsotne.. Bet nu jūtami mazāka. Nesalīdzināma ar pelēcīgo gaisa nokrāsu virs Sēnas Parīzē, kad devos uz staciju.

Piesārņojumu mēra ar gaisa kvalitātes indeksu. Parīzei šo var apskatīt šeit. Savukārt visai pasaulei - šeit. Bet, lai uzzinātu kā ir LV, jāapciemo meteo.lv diezgan nepārsakatāma lapa, vismaz aktuālajai informācijai.

Nu tad elpojam svaigu gaisu un strādājam cītīgi!

Diploms un iemesls

Nav vēl paskrējuši divi gadi un jau rokās varu turēt savu Grenobles diplomu. Nav jau gluži tā, ka pats nāca pretī - nācās braukt pakaļ. It kā jau nedeg, taču iespēja apvienot lietderīgo ar patīkamo mani pārliecināja, ka vienu nedēļas nogali no šī Parīzes studiju laika ir vērts pavadīt Grenoblē.

Belledone kalni skatoties no Grenobles Universitātes pilsētiņas

Minētā nedēļas nogale tūliņ jau būs galā. Šobrīd sēžu vilcienā un, cīnoties ar sagurumu un miegu, mēģinu pēdīgos iespaidus pierakstīt vārdiskā tekstā. Ko tad Grenoblē sadarīju? Vienkārši uzskaitot, bez diploma saķeršanas, paciemojos labi pazīstamajā mikropeldētāju laboratorijā, satiku tur mītošos čomus, apostīju pilsētu un izmantoju aktīvo kalnu slēpošanas sezonu. Gribat dzirdēt piecos vārdos par katru no šīm lietām? Nav izvēles, reku būs.

Par diplomu runājot, būtiski pateikt, ka nekādas oficiālas ziņas, ka tas būtu izgatavots, līdz manīm nebija nonākušas. Labi, ka kursabiedrs vienreiz ieminējās, ka ir izņēmis savējo un esot izskatījies, ka citiem arī ir. Voila, aizbraucu un pēc viņa norādēm arī sekretariātā izņemu. Pat Grenoblē studēt turpinošais kursabiedrs par to nebija dzirdējis… Francija!?

Mikroaļģes, ar kurām tuvu iepazinos maģistra darba izstrādes laikā, joprojām dzīvojas aktīvi. Pieskatītāji arī izskatījās un izklausījās priecīgi un darbīgi. Laboratorijā iepirktas jaunas iekārtas, ir doktorants, viss notiek. Prieks skatīties.

Sniegotās Alpu virsotnes

Grenoblē palika un nu jau studē doktorantūrā divi maģistra laika čomi. Viens laipni uzņēma un sastādīja kompāniju slēpojot, ar otru vienu vakaru papļāpājām ar alus kausu. Bez šiem abiem uz kādu laiku Grenoblē apmeties ir arī gandrīz-vai-kursabiedrs Linards. Tad nu varējām latviešu viedokli sarunās pie alus kausa aizstāvēt spēcīgāk!

Kāda tad pati Grenoble? Nekas dižs nav mainījies. Būs gan izbūvējuši jauno tramvaja līniju pa Jean Jaures ielu, pabeiguši/uzsākuši dažu ēku būvneicību, taču pilsētas seja nav mainījusies. Un tieši tāpēc joprojām liekas gana pierasta, pat mājīga. Gads jau nav maz..

Aiziet - kalnā

Un galu galā - kā ar slēpošanu? Viss kārtībā. Tomēr, iespēja par ~30 Eiro iegādāt pacēlāju karti uz dienu Alpu kalnu kūrortā ir tā vērta. Šoreiz vienu dienu paslēpojām Alpe d'Huez, otru jau iepazītajā Les 2 Alpes. Trašu skaits milzīgs, sniegs lielisks, laiks pa lielam saulains, skati - bez komentāriem, labāk, lai bildes ilustrē. Bez tam, ja kompānijā esi švakākais slēpotājs, tad arī fiziskais treniņš pamatīgs. Kājas jo sevišķi jūt pēc garajiem ~20 minūšu nobraucieniem.. lūk tas LV trasēs īsti nesanāk. Nu ja, ar šo slēpošanas sezonai pielikts trekns punkts!

Kaut kāda tāda bija mana nedēļas nogale. Cik manu - mājās esmu nokavējis sniegu un kārtējo vēstures taisnības meklēšanas epopeju.

Šodien labs rīts

Parīzes dūmakainais rīts

Šorīt ar franču kolēģi (omulīgu kungu labākajos gados) no rīta sasveicinoties pārmijām pāris vārdus. Sarunas beigās viņam saku, ka laiks šodien tāds - nekāds. It kā spoža saule, taču tā netiek cauri biezajai dūmakai. Bet viņš man uzreiz aizrāda, ka nē - laiks ir lielisks, gluži kā slavenās Austerlicas kaujas rītā! Viss, ko varu pēc tā piebilst - tad jau šodiena noteikti būs produktīva.

Austerlicas kauja

Gluži vai piemēroti šīrīta brokastīs pusskatītajai Ivara Ījaba LU OpenMinded Nacionālisma kursa lekcijai par "Nacionālismu un estētiku", par nacionālpatriotisku stāstu radīšanu. Referencei - Austerlicas kauja ir viena no Napoleona slavenākajām uzvarām viņa valdīšanas laikā, kurai par godu Parīzē var atrast gan uzvaras kolonnu, gan vilcienu staciju, utt. Pats nebiju paskatījis, ka Austerlicu mūsdienās sauc Slavkov u Brna, atrodas Čehijā, netālu no Brno.

Tad jau arī mums visiem pārējiem - produktīvu dienu!

Čau, bagete!

Nu labi, pirmā bagete vēl nav ne iegādāta, ne arī apēsta. Taupos. Bet tematiski piemērota, jo nu jau nedēļu esmu atkal Parīzē. Iemesls? Pēdējais ilgāka laika komandējums/studiju periods doktorantūras ietvaros. Un tad nu atkal laiks iedarbināt šo blogu. Gan lai atķeksētu lietas sev, izklaidētu lasītāju, painformētu tuvos un mīļos, dotu kādam kādu papildus informācijas avotu, bet pats galvenais - informētu omes, ka joprojām esmu vienā gabalā un neesmu aizgājis pa 'nepareizo ceļu'!

Tad - kas jauns? Uzskaitīšu pa punktiem:

1. Beidzot Parīzē dzīvošos pavasarī. Dienas ilgums tūdaļ pārsniegs tumsas laiku (precīzāk, no 18. marta. Interesanti, ka tā arī būs pēdējā diena, kad dienas ilgums Parīzē būs ilgāks kā Rīgā!), līdz ar to Parīze šoreiz noteikti rādīsies citādāka - vairāk gaiša, nekā izgaismota tumsā.
2. Gluži tāpat atšķiras temperatūru diapozons. Šodien bija +18. Nu labi, tas tāds izņēmums, bet tāpat šoreiz ceru redzēt vairāk zaļu lapu un ziedu kā līdz šim ierasts.
3. Esmu ticis pie cienīgas rezidences, netālu no Luksemburgas dārza. Izrādās, ka franču valdības stipendiju apkalpotājai Campus France ir sava māja, kas pie tam ir nesen renovēta. Vieta jau nav tik iespaidīga, kā pirmajā gadā, taču 12m2 ļoti labi kompensē franču balkoniņš, vanna un ar durvīm atdalāma virtuves telpa, kas lieti noderēs nesekmīgas pavārmāklsas reizēs.
4. Šoreiz Parīzes periodā iejusties ir grūtāk. Divi darbīgi mēneši Rīgā aprāvušies pēkšņi, bet nu neko - arī šeit darbu daudz! Pirmā nedēļa jau paskrējusi ciklā darbs-mājas.

Daudz ziedu un cilvēku. Kā nekā, +18!

Tas tā īsumā. Ko tad tur vairāk? Ā, re ko - šodien izvēdināju galvu pasportojot. Devos izskraidīt Luksemburgas dārzu - pa grants celiņiem tomēr patīkamāk kā pa asfaltu. Un vai jau teicu, ka šodien bija '+18'? Šortos un īsroku kreklam tīri piemērota diena. Skrējēju daudz, visi kopīgi riņķo ap parka perimetru. Iekšā nācējiem iesaku paskatīties pa labi un pa kreisi, pirms droši spert soļus parka centrālās strūklakas virzienā. Aplītis sanāk nedaudz virs 2km, pēc saviem 3-4 gan jūties izkustējies, gan endorfīnus palaidis sistēmā. Un jā, šādā laikā daudz patīkamāk kā iepriekš - lietainā rudenī..

Spietotāji steidz izmantot zālienu, kurā atļauts piesēst!

Un jā - saule pilsētā tā karsē, ka parkā saspietojuši parīziešu bari. Labi, ka parks gana plašs un visiem pietik vieta. Vismaz pagaidām... Arī pats Pielieku pārīti bildīšu ilustrācijai!

Luksemburgas dārza centrālālās strūklakas apdzīvotāji

Bet, bet, bet - pievienojos lieliskajiem sieviešu dienas sveicieniem ar te jau ziedošajām narcisēm. Lai jūs, dāmas, lutina ne tikai 8. martā, bet katru dienu!

Saulainu narcišu sveiciens dāmām arī šodien, 8. martā!