Šodienas rīta brauciens uz darbu izvērtās atraktīvi piesātināts. Uz Kronvalda bulvāra sanāca uz mirklīti apstāties sastrēgumā. Cik nu sastrēgums, vienā rindā pārdesmit mašīnas, kas uz priekšu nekust, jo Valdemāra ielai pāri traucas policijas ieskauts Ziemeļu nākotnes foruma dalībnieku transports, tālumā spīdot zilām un sarkanām gaismām. Nu tad apstājamies, izslēdzam motoru un pagaidām. Oficiāls un būtisks pasākums tomēr. Bet nē - ne jau visi ar to ir mierā. Daudzi no mums joprojām grib skriet, ik brīdi, bez varianta mierīgi pagaidīt, izmantojot šo mirkli pārdomām vai sarunām, vai nagu lakošanai. Un tā arī mums, deguna galā no liela džipa izlec makten neapmierināts vīrietis dzeltenā jakā. Skatās uz Valdemāra ielas pusi un gāna visu pasauli. Garām mēģina pabraukt tramvajs, lai pieturā izlaistu pasažierus, bet tas iekarsušajam kungam liekas par daudz - ja gaida, tad visi! Ar rupjiem žestiem tomēr palaiž to garām. Vismaz mums jautri - sen nebija tāds šovs par brīvu vērots. Vai tad tiešām man skolā mācīja nepareizi, ka Saules sistēmā Saule ir centrs?! Bet lai jau, lēnām izaugsim. Ar smaidu atceros pirmo dienu Parīzē, kad ar priekšnieci sēdējām vairākos bezgalīgos korķos, vienkāršā un parastā dienā. Vai citās dienās, kad korķi veido filmas uzņemšana. Nemaz nerunāsim par biežajām ārvalstu personu vizītēm. Cik žēl, ka nevaram skriet ātrāk par gaismu.
Tomēr domās šodien valda arī sērīgas pārdomas. Mūžībā aizgājis dzejnieks, ar ko arī es izaugu. Imants Ziedonis. Zaļā pasaka un daudzas citas, dzejoļi, tie tak tepat atmiņā ir.
Bet tad atkal gribas nedaudz pasmaidīt, jo atmiņā ataust JRT izrāde "Ziedonis un Visums". Un gribas pateikt Ziedonim Paldies par to ka un kāds viņš bija!
 |
| Ziedonis un Visums. Ziedonis un ēzelītis. |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru