ēst sniegu

Augšā

Kad nu nelielā aizņemtība pieveikta, varu Jums pastāstīt kā pirmo reizi izbaudīju to balto Alpu šarmu, ko ik dienu redzi no Grenobles, bet klāt kā netiec tā netiec..

Nu jā - pagājušo sestdien beidzot biju slēpot. Iemēģināt iegādātās kalnu slēpes, tērpu, kā arī atlaižu karti. Tad nu par cienīgiem 26 Eur (ar "slēpošanas skolu)  (~18Ls) devāmies visu dienu pavadīt netālā, pie tam vēl zināmā slēpošanas kūrortā - Les 2 Alpes. Brauciens ar busu caur piesnigušiem kalnu ceļiem ar iespaidīgiem skatiem līdz pat pašam kūrortam, kas nu jau izpleties uz abām savas nelielās "ielejas" pusēm. Tā kā tā bija pirmā reize, kad biju uz šiem aparātiem nopietnā vietā, tad mēģinājām sākt ar ko vieglāku - zilām un zaļām trasēm.

Uzbraucam augšā. Sākums viegls, laiks smuks. Un tad sāk bojāties - mākoņi, vējš un sniegs.. Skaidrs, ka jānopērk piemērotas slēpošanas brilles. Citādi grūši. Un tad jau ar laiks pa jauno sniegu, pumpakiem un grūto redzamību sākt ēst sniegu! Nokrīti, paēd, celies un slēpo atkal!

Klausot pieredzējušākiem slēpotājiem - devāmies augstāk. Tur labākas trases - bet arī sniega mākonis. Tad nu caur sniegu ņēmos slēpot atkal un atkal. Interesanti. Sajūtas citādākas. Ātrums, sniega neviendabīgums, tehnika. Ir ko piedomāt un piestrādāt.

es arī!

Nu jā, un beigās fiksi, fiksi uz autobusu. It kā visa diena, bet tā ar vien sanāca tik nedaudz paslēpot.

Ko lai saka? Aprīkojums pasmags, pārvietoties savienojuma posmos nav bauda. Arī labu, taisnu, līdzenu trašu nav daudz, līdz ar to uz laisku slidināšanos necerēt. Bet! Ir nedaudz āķis lūpā - jāpamēģina vēl un vēl, lai varētu mierīgi šļūkāt, kontrolēt ātrumu, kā arī izbaudīt procesu vēl vairāk! Uz atgriešanos, kalnu trases!

Kalni...