Pēdējās dienas te, atpakaļ Grenoblē, ir kā jau vienmēr te - pa viļņiem. Brīžiem liekas, kas par sviestu, brīžiem - ir taču feini. Te piemēram, pēdējās dienas lietus lija nepārtraukti, mākoņi savilkušies tik tuvu cik iespējams. Lietus, lietus, lietus. Braucot pāri upei var redzēt, ka zemākie koku stumbeņi ir jau ūdenī. Tad vēl kārtējais birokrātiskais aparāts nestrādā savu darba laiku. Lekcija atcelta. Nu tā. Demotivējoši. Pat nav jāskatās tās bildes melnajos rāmīšos.
Un tad es šodien paskatos ārā pa logu. Tur - kalna galā pārītis koku gozējas vakaras saules dzeltenajās debesīs. Mākoņi aizķērušies aiz Vercor kalniem. Skaisti. Vajadzētu nofotografēt, bet nē - lai paliek, atmiņās. Un tas ir kā pozitīvais lādiņš. Un tad tu vēl izlasi par Dukuru dubultpanākumu.
Bet ko tur daudz. Drīz varēšu pozitīvo enerģiju smelties ik dienu. Jo? Palasiet Baibas ierakstu. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru